Latvijas Tautas frontes muzeja ekspozīcijai vajadzētu nonākt valsts
muzeja paspārnē, un arī par ēku jāgādā valstij, bet biedrība Tautas
frontes muzeja sabiedriskā padome grib piedalīties visu lēmumu
sagatavošanā, lai nepieļautu manipulācijas ar dārgo Vecrīgas ēku, kā arī
turpmāk saglabāt uzraudzības funkciju.
Aptuveni tāds varētu būt rezumējums pēc piektdien notikušās biedrības kopsapulces. Tās biedru vairākums uzskata, ka par Latvijas Tautas frontes (LTF) vēsturiskajiem materiāliem valsts spētu parūpēties labāk. Pašlaik Tautas frontes muzejs ir privāts, un gadu no gada valsts piešķir līdzekļus tā eksistencei. Kultūras ministrijas (KM) pārstāvis Jānis Garjāns nosauca skaitļus: pēdējos gados piešķirti attiecīgi 18 000, 24 000, 11 000, 100 000, 17 000 latu. Šogad muzejs varētu saņemt 70 000 eiro, bet ar šo summu 12 mēnešiem nepietiktu. Valsts atbalsts jāizcīna konkursa kārtībā. Vai un cik naudas valsts iedos – tas nekad nav droši zināms.
KM biedrības vēstuli ar ierosinājumiem saņēmusi pagājušā gada nogalē. J. Garjāns neslēpa, KM nealkst uzņemties atbildību par vēl vienu muzeju, kaut arī tas, kā pašlaik plānots, tiktu iekļauts Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā kā atsevišķa nodaļa. Tomēr, ja biedrība izvēlēsies ekspozīciju dāvināt valstij, lēmums jāpieņem ātri, jo KM ir jāiesniedz priekšlikumi valdībai, lai varētu ieplānot finansējumu, bet nākamā gada budžetu sāk skatīt jau pavasarī. Turpmākais atkarīgs no Ministru kabineta lēmuma. «Ja valdība nepiešķirs papildu līdzekļus, tad to nevarēs izdarīt tikai ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pašreizējo finansējumu,» par Tautas frontes muzeja nākotnes iespējām informēja J. Garjāns.
Viens no muzeja padomes biedriem Artis Ērglis ierosināja krājumu deponēt, bet ēku atdot nomā Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam. J. Garjāns atgādināja, ka par muzeju atbild tā saimnieks. Ja muzeja ēka un krājums būs biedrības īpašums, valsts nebūs tiesīga piešķirt naudu un atkal vajadzēs piedalīties konkursos finansējuma iegūšanai. Biedrība tagad sāks gatavot līguma tekstu, ko slēgt ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.
Uztraukumu par ēkas Vecpilsētas ielā 13/15 nākotni izrādīja Ivars Redisons, vēl viens no muzeja padomes biedriem. Viņš atminējās senu vēsturi, kad ēka par parādiem ielikta izsoļu katalogā ārzemēs. Tikai pēc tam Saeima 1999. gadā pieņēma likumu par šā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei. Saskaņā ar šo likumu nekustamais īpašums Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15, bez atlīdzības tiek nodots Tautas frontes muzeja sabiedriskās padomes īpašumā Tautas frontes muzeja izveidošanai. Likums paredz, ka Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei aizliegts atsavināt vai ieķīlāt tai nodoto nekustamo īpašumu un šis īpašums nododams valstij, ja Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome izbeidz pastāvēt vai Tautas frontes muzejs tiek likvidēts. J. Garjāns apliecināja: «Mēs neredzam iespēju nodalīt muzeja saturu no ēkas.» Tomēr ne visi piektdienas pēcpusdienā LTF ēkā sapulcējušies bija gatavi noticēt, ka uz papīra uzrakstīto nav iespējams kādreiz mainīt. I. Redisons neslēpa šaubas – pēc ēkas un krājuma atdāvināšanas beigsies iepriekšminētā likuma aizsardzība. Tālab vajadzīga garantija, viņa skatījumā – jauna likuma veidā. «Lai nav tā, ka nākamgad beidzas nauda. Ko nolikvidēt? Uz šo māju gribētāju ir daudz, māja maksā miljonu,» viņš deva mājienu, kādā veidā vecpilsētas māja varētu iegūt citu saturu, nevis LTF vēstures materiālus kā pašlaik. J. Garjāns atbildēja – Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos jābūt norādei, kādiem mērķiem šī ēka izmantojama. Tāpat kā ir tagad – likumā. Arī biedrības valdes loceklis Romualds Ražuks noraida pārmetumus par slēptiem mēģinājumiem pārdot šo māju vai likvidēt muzeju.
NRA.lv viņš teica, ka sarunas par ekspozīcijas un ēkas atdāvināšanu valstij uzsāktas pēc tam, kad, atzīmējot LTF 25. gadadienu, saņemts nepilnus 300 000 latu liels finansējums no valsts, lai savestu kārtībā gan ēku, gan ekspozīciju. Pirms tam bijis neērti piedāvāt nepilnvērtīgu ekspozīciju.
Rādīt reklāmu
