Aināra Šlesera atgriešanās politikā izvērtusies ne tik daudz par jaunas
politiskās kustības veidošanu, bet gan par retorikas mākslas
paraugstundu. Savulaik par oligarhu nodēvētais politiķis partijas
kongresā netaupīja skarbus vārdus aizejošajai koalīcijai, runas
kulminācijā manāmi iekarstot.
Sorosīdi, Pindacīšu kundze Lolita Čigāne, tiesiskuma cīnītāji, kuriem nepieciešama atmazgāšanās Zatlera dārgajā džakuzi – tie ir tikai daži no epitetiem, kas tika veltīti valdībai, raksta
NRA.lv.
Nedēļas nogalē Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā notika partija Vienoti Latvijai (VL) kongress, kurā par valdes priekšsēdētāju ievēlēts A. Šlesers. Partija, kurai šobrīd ir 12 pārstāvji Ilūkstes, Krāslavas, Viļakas, Viļānu, Madonas, Ropažu un Dagdas novada, kā arī Rēzeknes pilsētas domē, par savu ideoloģiju definējusi nācijas izlīgumu, nosodot tādus lozungus kā «krievi nāk», etnisko šķelšanos un nespēju vienoties kopīgam darbam Latvijas labā.
Par centrālo kongresa notikumu izvērtās ne tik daudz valdes vēlēšanas vai manifesta pieņemšana, bet gan A. Šlesera emocionālā runa. Pēc liriskas atkāpes par iespēju divus gadus vērot politiskos procesus no malas un veltīt laiku ģimenei A. Šlesers dedzīgi atmaskoja pašreizējās politiskās elites divkosību. «Jaunie reformatori cēlās ar durkļiem, un sliktie oligarhi tika padzīti. Ar ko tas beidzās? Tiesiskuma koalīcijas vairs nav! Vai tiešām tas ir saistīts ar šausminošo Zolitūdes traģēdiju? Kādēļ visu grib norakstīt uz gruvešiem? Šī koalīcija izveidota, lai kādu apkarotu. Taču tad, kad visi bija patriekti, tad durkļi joprojām bija asi un tad viņi sāka apkarot cits citu, pierādot, ka tik nedraudzīga koalīcija nekad iepriekš nav piedzīvota. Valda Dombrovska demisija bija pareizs lēmums viņam pašam. Valdība jau sen vairs nedarbojās, tiesiskums bija beidzies ķīviņos un strīdos jau pirms Zolitūdes traģēdijas,» klāstīja A. Šlesers.
A. Šlesera dedzīgā runa apliecināja, ka vislielākās mieles viņš joprojām izjūt pret eksprezidentu Valdi Zatleru, kura vēsturiskais rīkojums Nr. 2 bija ne vien 10. Saeimas, bet arī A. Šlesera politiskais krahs. A. Šlesers netaupīja žulti, aicinot V. Zatleru nolikt Saeimas deputāta mandātu, apliecinot, ka viņš ir konsekvents un joprojām nav gatavs sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību. Arvien sakāpinātākā tonī attīstot Valda Zatlera tēmu, A. Šlesers savas runas kulminācijā iztirzāja arī jautājumu par eksprezidenta dārgo dzīvokli, vannas istabu ar skatu uz parku un lepno burbuļvannu, kurā būtu jāatmazgājas ne vienam vien sorosīdam.
Asu toni savā runā uzturēja arī kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs, tēvzemietis Jānis Straume. Viņš atzina: «Nešaubos, kādi epiteti izskanēs publiskajā telpā – spalvainā Kremļa roka, satelītprojekts, sīkpartija.» Taču J. Straume bija pārliecināts, ka VL būs spējīga kā mazs cinītis gāzt lielu vezumu. «Šo trūdošās viltus ideoloģijas vezumu,» uzsvēra J. Straume, neslēpjot nepatiku par šā brīža koalīcijas politisko kultūru.
A. Šlesera enerģētiskā runa apliecināja, ka oligarha bļitka un visu kādreizējo līdzgaitnieku dezertēšana nav mazinājusi viņa apņēmību iespraukties politiskajā elitē. Taču kopš rīkojuma Nr. 2 radikāli ir mainījies A. Šlesera galms. Milzīgo Arēnu Rīga ir nomainījusi nelielā kuģniecības muzeja zāle, bet pompozo pacelšanos debesīs ar ceļamkrānu aizstājuši klusi aplausi. Kādreizējos izšķērdīgos banketus viesnīcā Rīdzene un vīrus smokingos ir nomainījuši reģionālie delegāti adītos džemperos, savukārt tūkstošiem cilvēku kuplās atbalstītāju rindas šobrīd sarukušas līdz 91 kongresa delegātam.
VL kongresā bija redzamas daudzas jaunas sejas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Delegātu rindas pamatā veidoja jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, kuru zināšanas par politiku un tās konjunktūru, visticamāk, ne tuvu nestāv A. Šlesera milzīgajai pieredzei. Savukārt no vecās gvardes kongresā bija redzami vien daži – eksministrs, uzņēmējs Jānis Krūmiņš, kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, kādreizējais tautfrontietis Vladlens Dozorcevs, kā arī kādreizējais A. Šlesera partijas biedrs, plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis.
Rādīt reklāmu
