Nākamais gads, pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, būs pirmais pēc
vairākiem gadiem, kad sociālās apdrošināšanas budžets nebūs mīnusos.
Vēl šogad sociālajā budžetā plānots 56 miljonu latu kārtējais deficīts, bet jau 2014. gadā speciālisti prognozē nelielu pārpalikumu – 90 miljonus latu. Tas iespējams, jo ieņēmumi budžetā būšot lielāki nekā izdevumi. Visus pēdējos gados bija otrādi, un tas nodeldēja praktiski visu budžeta uzkrājumu.
Vēl šogad sociālā budžeta izdevumi ir lielāki nekā ieņēmumi, proti, 1,27 miljardi latu pret 1,42 miljardiem latu, tāpēc gada beigās plānots deficīts 56 miljonu latu apmērā. «Nākamgad atgriežamies pie pozitīvas bilances,» saka labklājības ministre Ilze Viņķele. No ministres teiktā izriet, ka tas notiks, arī pateicoties tam, ka pensiju piemaksu finansēšana tiek pārcelta uz pamatbudžetu un atbrīvo sociālo budžetu no 127 miljonu latu izdevumiem. I. Viņķele arī uzsver, ka budžetam, lai to uzskatītu par ilgtspējīgu, jābūt vismaz divu mēnešu apgrozāmo līdzekļu apjomā, un šādu situāciju budžets sasniegs vien
2016. gadā, ar piebildi: ja netiks pieņemti finansiāli nepamatoti lēmumi. Dati liecina, ka šāgada sākumā uzkrājums bija 227,8 miljoni latu, bet nākamā gada sākumā tas samazināsies līdz 171,5 miljoniem latu. Labklājības ministrijā paskaidro, ka uzkrājums vēl šā gada laikā samazinās, jo no tā sedz ikgadējo deficītu, kas, kā jau minēts, šogad būs 56 miljoni latu. Savukārt turpmāk uzkrājums palielināsies, līdz 2017. gadā sasniegs 419,7 miljonus latu.
Nākamā gada budžeta sakarā vislielākās diskusijas bijušas, meklējot «demogrāfisko kompromisu».
NRA.lv rakstīja, ka panākta vienošanās bērna kopšanas pabalstu un minimālo vecāku pabalstu palielināt no 100 uz 120 latiem. Sociāli neapdrošinātie vecāki šādu pabalstu saņems līdz bērna 1,5 gadu vecumam. Savukārt vecāku pabalsta saņēmējus izmaiņas sagaida no 2014. gada 1. oktobra, jo, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, tās nevar ieviest ātrāk. Ja cilvēks nestrādās, viņš līdz bērna 1,5 gadu vecumam saņems vecāku pabalstu 43,75% no bruto algas un bērna kopšanas pabalstu 120 latus. Vecāks varēs arī strādāt, bet tad viņš saņems tikai trešdaļu no aprēķinātā pabalsta un bērna kopšanas pabalstu 120 latus. Citādu risinājumu, piemēram, noteikt bērna kopšanas pabalstu 140 latu apmērā, kā tas sākotnēji tika plānots, vai arī ļaujot vecāka pabalsta saņēmējiem strādāt un saņemt pilnu pabalstu, liedz labklājības ministres striktā turēšanās pie budžeta rāmja, tā atzina atsevišķi politiķi.
Ierobežotie naudas līdzekļi ir arī iemesls, kāpēc pabalsti cilvēkiem ar invaliditāti tiks palielināti tikai jūlijā (bija plānots no 2014. gada 1. janvāra).
I. Viņķele apliecina: tā izlemts ierobežoto finanšu dēļ. Kamēr vēl ir deficīta draudi sociālajam budžetam, pabalsta palielināšana jāatliek. 1. invaliditātes grupai pabalsta palielinājums būs no 45 līdz 58,50 latiem, 2. invaliditātes grupai – no 45 līdz 54 latiem, savukārt 1. grupai no bērnības – no 75 līdz 97,50 latiem un 2. grupai no bērnības – no 75 līdz 90 latiem. Tāpat no 100 uz 150 latiem palielinās pabalstu tiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama kopšana. Līdz šim par bērnu kopšanu pabalsts bija 150 latu, bet, bērnam sasniedzot 18 gadus, valsts atbalsts saruka. Tagad visiem būs 150 lati.
Izmaiņas būs arī pensiju indeksācijas kārtībā. Pēc pašreizējās likumā noteiktās kārtības nākamgad vajadzētu notikt visu pensiju indeksācijai, un budžetā tam nepieciešami 7,1 miljons latu. Taču ministre I. Viņķele norāda, ka pašlaik notiek diskusijas ar senioru organizācijām par taisnīgāku modeli. Viens no variantiem būtu indeksēt vienu konkrētu summu visiem pensionāriem (ne visu pensiju), taču, kāda tā varētu būt, ministre pagaidām atturas nosaukt.
Rādīt reklāmu
