Ģenerālprokuratūrā 22. jūlijā «pēc procesa virzītāja ierosinājuma tika pieņemts Eiropas apcietinājuma lēmums attiecībā uz Āriju Stabiņu». Tas nozīmē, ka viņa izsludināta starptautiskajā meklēšanā, jo viņas atrašanās vieta joprojām nav zināma. Par to liecina informācija prokuratūras mājas lapā, jo Eiropas apcietinājuma lēmums ticis nosūtīts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības birojam, lai Ā. Stabiņu meklētu gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan citās ārvalstīs. Ja viņas atrašanās vieta būtu zināma, tad lēmumu nosūtītu konkrētās valsts tiesībsargājošai iestādei. Iepriekš Neatkarīgā noskaidroja, ka Latvijai ar Ēģipti nav noslēgts izdošanas līgums. Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe skaidro, ka valstī, kurai nav piekļuves Šengenas informācijas sistēmai, pastāv citas iespējas, lai meklētu kādu personu. Piemēram, ar Interpola palīdzību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskata, ka Ā. Stabiņa, izmantojot starpniekus, iespējams, ilgstoši pieņēmusi kukuļus. Kaut arī pašvaldības dzīvokļu piešķiršana ir padarīta caurspīdīga un datorizēta, pašlaik tiek pieļauts, ka nelikumības varēja notikt, pieņemot lēmumus par pašvaldības dzīvokļu beztermiņa īres tiesību piešķiršanu. Ā. Stabiņu aizturēja pērnā gada septembrī. Šogad vasaras sākumā viņa esot uzrakstījusi bērniem vēstuli, ka pamet šo valsti. Pat pēc tam ilgāku laiku viņu starptautiskajā meklēšanā neizsludināja, jo neesot bijis apstiprinājuma, ka Ā. Stabiņa tiešām atstājusi Latviju.

Bijušais Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Aleksandrs Aļeksejenko izteicies, ka Ā. Stabiņa varētu būt iekļauta liecinieku aizsardzības programmā, un pieļāva, ka viņai šāda iespēja nodrošināta apmaiņā pret informāciju, kuru Dzīvokļu pārvaldes ekspriekšniece sniegusi par A. Aļeksejenko. Jāatgādina, ka KNAB ir piemērojis aizdomās turamā statusu arī A. Aļeksejenko. KNAB šā gada maijā sākts kriminālprocess par iespējamo Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu saistībā ar zemes gabala Varoņu ielā nomu kolumbārija būvniecībai, par ko prasīts 100 000 eiro liels kukulis. Pavisam nesen no departamenta direktora amata atstādinātais A. Aļeksejenko tika ievēlēts SIA Getliņi Eko valdē.

***

UZZIŅAI

Lai lieciniekam piemērotu anonimitāti, ir jābūt pietiekamam pamatojumam. Apsūdzētajam inkriminētā nozieguma smagums nevar būt pietiekams pamats, lai pieņemtu tādu lēmumu. Piemēram, Latvijā anonimitāti var nodrošināt, ja persona liecina par smagu un sevišķi smagu noziegumu un sakarā ar tās sniegto liecību reāli ir apdraudēta tās dzīvība, veselība, manta vai likumīgās intereses, izteikti šādi draudi vai ir pietiekams pamats domāt, ka apdraudējums var notikt.

Avots: Sandra Kazaka, Speciāli procesuāli aizsargājamās personas identitātes datu neizpaušana un nefiksēšana krimināllietas materiālos(www.tiesas.lv)