No grants, māliem un melnzemes savulaik pavirši uzbērtajā Ogres upes
dambī joprojām redzams grandiozais robs, ko 17. aprīļa naktī izrāva palu
ūdens un milzīgi ledus gabali.
Caurums ir divstāvu mājas augstumā, un, jo tuvāk rudens, jo lielākas iedzīvotāju bažas. Ja tūdaļ pat nekas netiks darīts, līdz nākamajiem paliem var arī nepaspēt. Ko tad?
Kompensāciju neiedeva
Velga Rituma labi atminas šausminošo brīdi, kam bija vienīgā lieciniece: ledainais ūdens un ledus gāzās viņai pakaļ, knapi paguva sasaukt mājiniekus un salēkt mašīnā. Abas ģimenes mājas tika sapostītas – ko nepaveica ledus un straume, sašķaidot savā ceļā logus, betona un koka sienas, to vēlāk izdarīja mitrums. Vecā ēka vairs nav glābjama, taču par to kompensācijā vismaz saņemti trīs tūkstoši latu. Savukārt par jaunbūvēto māju, kas tagad faktiski atkal jābūvē no jauna, Ritumiem neiedeva ne santīma. Atteikumam izmantota formāla atruna, ka viņi tur nebija deklarējušies. Un tas nekas, ka ik gadu godprātīgi maksāti īpašuma nodokļi, ēka nodota ekspluatācijā un visiem labi zināms, ka šīs ir Ritumu īstās mājas. Logi tagad nomainīti, jāmaina arī durvis, bet pats ļaunākais, ka pa mūriem uz augšu joprojām sūcas gruntsūdeņi. Un tad vēl tas neaizlāpītais robs dambī. Velgas noskaņojums ir ļoti drūms.
Tomēr tā gluži nav, ka valsts un Ogres pašvaldība būtu aizmirsušas traumēto dambi. Plūdu pieskatīšanā un aizsargbūvju atjaunošanā šogad tiek pielikti īpaši lieli pūliņi visās potenciāli bīstamajās vietās Daugavas baseinā. Tajā skaitā Ogres dambī augustā veikti kontrolurbumi – tie apliecina, ka dambis patiešām sastumts no visa, kas būvētājiem bija pagadījies pa rokai. Tagad tas jāpārbūvē par īstu aizsargdambi – ar rievsienām un betonu. Ogres novada izpilddirektors Pēteris Špakovskis stāsta, ka valsts šim nolūkam piešķīrusi ap 700 tūkstošus latu un finansiāli šai projektā piedalās arī pašvaldība. Pašlaik turpinās projektēšana. Pēc nedēļas jau tiks ņemts nost dambja apaugums, koki un krūmi. Izpilddirektors saka: «Būvdarbi obligāti jāpaveic līdz pavasarim!»
Dambji uzlabo dzīvi
Arī citviet Latvijā šā gada plūdi piešķīruši jaunu motivāciju aizsardzības pasākumiem. 13. augustā ekspluatācijā nodots Jēkabpils aizsargdambju rekonstrukcijas projekta pēdējais posms – Daugavas labā krasta dambis starp Madonas ielu un Ādamsona saliņu. Kopējās projekta izmaksas bija gandrīz 2,5 miljoni latu. Būtiski, ka šīs aizsargbūves arī ikdienā uzlabo pilsētnieku dzīves kvalitāti, jo tajās izveidotas labiekārtotas pastaigu promenādes. Arī Pļaviņu rekonstruētais dambis šomēnes nodots ekspluatācijā. Būvvaldes vadītājs Jans Korols stāsta, ka tas padarīts augstāks un garumā sasniedz divus kilometrus. Šā gada plūdos Pļaviņas ļoti cieta – ūdens līmenis bija augstākais jebkad reģistrētais, tomēr pat vēl līdz galam nepabeigtais dambis sargāja pilsētu no ledus krāvumiem.
Arī tradicionālajā Daugavas problēmvietā Salas pagastā – turpat pie Jēkabpils – noslēgumam tuvojas aizsargdambja rekonstrukcija 3,5 kilometru garumā. Un arī te nodrošināšanās pret plūdiem iedzīvotājiem dod labāku iespēju izbaudīt upes tuvumu – ir celiņš, ir apgaismojums.
Lielajam klāt neķersies
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvajā ziņojumā par plānotajiem pasākumiem plūdu draudu novēršanai minēti vēl vairāki jau paveikti vai vēl veicami darbi, kā arī to finansēšanas avoti. Tajā skaitā valdība akceptējusi 110 tūkstošu piešķiršanu riska teritoriju aerolāzerskanēšanai. Lidmašīna ar gaismas stariem iztaustīs gandrīz 4000 kvadrātkilometru Daugavas baseinā, un pēc tam no šiem reljefa datiem tiks būvēti plūdu modeļi, kas ļaus prognozēt palu uzvedību – dinamiku – un ūdens līmeņa svārstības apdzīvotās vietās. Tālāk jau šīs prognozes varēs sasaistīt ar iespējamo ekonomisko zaudējumu prognozēm.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktors Harijs Baranovs valsts pievēršanos plūdu jautājumam vērtē atzinīgi, lai arī tā ir novēlota: «Bija jāsagaida plūdi, lai politiķu vidē saprastu, cik tas ir nopietni. Profesionāļi sen par to brīdināja.»
Valsts sarosīšanās plūdu apkarošanā ietekmēs privāto hidroelektrostaciju darbību. Vides ministrija iecerējusi noteikt tām stingrākas prasības. Hidrotehniskajām būvēm, kas var radīt piegulošajās teritorijās plūdu draudus, būs jāizmanto tādas aizvaru konstrukcijas, kas nevar nosprostoties ar ledu. Turklāt gadījumā, ja HES būs vainojams pie apkaimes pakļaušanas plūdu riskam, reģionālā Vides pārvalde drīkstēs tā darbību apturēt vai pat atņemt licenci. Ministrija skaidro, ka šādi tiks sabalansētas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses.
Rādīt reklāmu
