Premjers norādīja, ka KNAB bija izteikti aicinājumi mēģināt domstarpības pārvarēt un koncentrēties uz to uzdevumu izpildi, kas ir KNAB pamatdarbs, taču tie, diemžēl, neīstenojās. Līdz ar to premjers no savas puses iniciējis tikšanos ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru kā KNAB līdzuzraugu, lai lemtu par tālākās rīcības scenāriju.

Premjers norādīja, ka jāatceras, ka, veidojot KNAB, bija uzstādījums, lai KNAB ir maksimāli neatkarīgs, un politiskas amatpersonas nevarētu ietekmēt tā darbu. «Līdz ar to tiešās ietekmes sviras uz KNAB vadību ir ļoti ierobežotas,» sacīja Dombrovskis.

Likums par KNAB nosaka, ka premjera un ģenerālprokurora pilnvaras ir stingri definētas, un faktiski ir tikai viens reāls ietekmes instruments - iespēja rosināt komisiju ģenerālprokurora vadībā, kas vērtētu KNAB vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam. Dombrovskis gan cerot, ka tik tālu šī situācija nenonāks. Vienlaikus Dombrovskis atzīmēja, ka attiecībā uz iepriekšējo KNAB vadītāju Normundu Vilnīti šī situācija tieši tik tālu arī nonāca.

Jau ziņots, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks otrdien ierosinājis disciplinārlietu pret KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi.

Disciplinārlieta ierosināta par Strīķes rīcību, pildot KNAB priekšnieka pienākumus no šā gada 1.jūlija līdz 7.jūlijam un no 22.jūlija līdz 30.jūlijam un atceļot  KNAB priekšnieka 27.jūnija rīkojumu, ar kuru tika izbeigtas darba tiesiskās attiecības pārbaudes laikā ar KNAB galveno speciālisti un 27.jūnija rīkojumu, ar kuru Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai tika piemērots disciplinārsods. Disciplinārlieta ierosināta arī saistībā ar rīkojumu par izmeklētājas pieņemšanu darbā.

Streļčenoks uzskata, ka Strīķe veikusi darbības, kas liecina par iespējamu amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tādējādi veicot darbības pretēji iestādes interesēm, kā arī par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību, neievērojot darba tiesisko attiecību reglamentējošos normatīvos aktus un valsts pārvaldes procesus reglamentējošos normatīvos aktus.

Strīķe aģentūrai LETA norādījusi, ka rīkojumus pieņēmusi, kad Streļčenoka atvaļinājuma laikā pildījusi KNAB priekšnieka pienākumus. Pieņemtie lēmumi bijuši iestādes interesēs, lai nodrošinātu korupcijas apkarošanu un biroja funkcionēšanu.