Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta otrā daļa liek ministrijām publicēt informāciju par darbinieku atalgojumu.

VARAM mājaslapā uz publikācijas gatavošanas brīdi bija atrodami atalgojuma saraksti par maiju un jūniju. Savukārt aprīļa atalgojumu Neatkarīgā no VARAM mājaslapas izkopēja maija vidū, taču maija beigās pēc publikācijas Neatkarīgajā par nesamērīgi lielo atalgojumu Edmunda Sprūdža biroja darbiniekiem un atsevišķiem personīgi ministram politiski lojāliem ierēdņiem aprīļa saraksts no VARAM mājaslapas pazuda.

Zīmīgi, ka aprīlī atalgojums bija uzrādīts neto jeb uz rokas saņemtās naudas izteiksmē, maijā – bruto jeb pirms nodokļiem, bet jūnijā – atkal neto izteiksmē. Parasti ierēdņi šādu nekonsekvenci izmanto, lai žurnālistiem būtu grūti saprast tendences un izdarīt secinājumus. VARAM gadījumā izmantotā metode vēl vairāk palielina izmaksāto algu svārstības un atalgojuma principus ministrijā padara vēl nesaprotamākus. Kā zina jebkurš grāmatvedis, bruto izteiksme vidēji ir vismaz par 35% lielāka par neto izteiksmi.

Piemēram, atbilstīgi VARAM mājaslapā publicētajam, š.g. aprīlī departamenta direktore Ilze Āboliņa saņēmusi 1359,98 latus (neto), maijā – 1325,60 latus (bruto), jūnijā – 1300,71 latu (neto); VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs aprīlī – 1173,31 latu (neto), maijā – 1453,76 (bruto), jūnijā – 1552,43 (neto); departamenta direktors Mārtiņš Brencis aprīlī – 2367,54 latus (neto), maijā – 1219,64 latus (bruto), jūnijā – 1291,38 latus (neto); VARAM valsts sekretāra vietnieks Arnis Daugulis aprīlī – 1399,49 latus (neto), maijā – 1406,13 latus (bruto), jūnijā – 1386,18 latus (neto); ministra E. Sprūdža padomniece Solvita Gailiša aprīlī – 1634,16 latus (neto), maijā – 827,27 latus (bruto), jūnijā – 822,48 latus (neto);

VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze aprīlī – 2199,4 latus (neto), maijā – 1116,76 latus (bruto), jūnijā – 1103,75 latus (neto); ministra E. Sprūdža padomnieks Uldis Spuriņš aprīlī – 1653,77 latus (neto), maijā – 839,28 latus (bruto), jūnijā – 839,28 latus (neto) utt.

No vērienīgajām algu svārstībām nav bijuši pasargāti pat E. Sprūdža tuvākie cilvēki: ministra padomniece Inga Antāne aprīlī saņēmusi 812,81 latu (neto), maijā – 405,84 latus (bruto), jūnijā (t.i., jau pēc zaudētajām pašvaldību vēlēšanām) – 393,62 latus (neto); ministra E. Sprūdža biroja vadītāja un dzīvesbiedre Kristīne Pelša aprīlī – 1907,99 latus (neto), maijā – 961,02 latus (bruto), jūnijā – 945,98 latus (neto).

Skaidrojot nesaprotamās atalgojuma svārstības, VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Linda Tilta sniedza atbildi: «Atalgojuma svārstības saistītas ar darbiniekiem izmaksāto atvaļinājuma naudu vai piemaksu, vai piešķirto naudas balvu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. nodaļai iestādē strādājošais var saņemt likumā paredzētās piemaksas vai naudas balvu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, ņemot vērā viņa ieguldījumu iestādes mērķu un uzdevumu sasniegšanā.»

Neatkarīgā arī Valsts kancelejai lūdza skaidrot krasās atalgojuma svārstības un no Valsts kancelejas preses sekretāres saņēma atbildi, ka detalizēts skaidrojums par šiem jautājumiem jāsniedz iestādes vadītājam, tātad ministram E. Sprūdžam. Ministru kabineta preses sekretāre Signe ZnotiņaZnota norādīja, ka atteikšanās skaidrot amatpersonas darba vērtēšanas kritērijus un atalgojuma noteikšanas kritērijus nav pieļaujama. Viņa uzsvēra, ka sabiedrības pārstāvjiem ir tiesības piedalīties arī pašā amatpersonu vērtēšanas procedūrā.

Pirms trim mēnešiem, analizējot VARAM aprīļa atalgojumu, Neatkarīgās uzmanību piesaistīja krasās disproporcijas. Piemēram, ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Brencis