Tagad līdzīga jezga aizsākusies Ogrē. Kāds ogrēnietis ierosinājis pārdēvēt Jāņa Fabriciusa, Mičurina un Leona Paegles vārdā nosauktās ielas.

Rīgā iedzīvotāji ir nadzīgi tiesāties, jo uzskata – pašvaldības saistošie noteikumi neparedz, ka ielu nosaukuma plāksnes vajadzētu izvietot nekustamā īpašuma īpašniekam par savu naudu. Taisnība ir, pašreiz spēkā esošie noteikumi ir dažādi interpretējami, bet jaunie top gausi.

Grib aizmēzt padomju mantojumu

Jā, tiešām, L. Paegle bija komunists, bet vienlaikus arī – skolotājs, rakstnieks, dzejnieks un sabiedrisks darbinieks. Un pat Rīgas pilsētas domnieks. Kas vainas viņa sarakstītajām pasaku lugām Ugunsputns un Runga, iz maisa!? Vieni Ivanu Mičurinu dēvē par krievu botāniķi un selekcionāru, bet ogrēnietis, ielu pārdēvēšanas idejas autors Voldemārs Jēkabs Kalniņš – par dārzkopi pašdarbnieku bez speciālās izglītības. Viņš arī iebildis, ka Ogrē joprojām ir revolucionāra Fabriciusa vārdā nosaukta iela, vēsta Ogres Vēstis Visiem.

Ogrēnietis arī uzskata, ka ielu nosaukuma maiņas dēļ radušos izdevumus pienāktos apmaksāt pašvaldībai. Par to, ka pašvaldībai pienāktos apmaksāt ielu norāžu izgatavošanu un uzstādīšanu, iedzīvotāji ar Rīgas pašvaldību tiesājas galvaspilsētā. Tas ir mazliet cits stāsts, kuru arī turpināsim šajā publikācijā.

Rīgā – pret Dudajeva gatvi

Kopš Rīgā ir Džohara Dudajeva gatve, laiku pa laikam uzšvirkst diskusijas par to, ka šo ielu pienāktos pārdēvēt, jo arī Dudajevs tiek vērtēts dažādi. Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, nesen izplatījušās runas, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs saņēmis draudus, jo pašvaldības vadība it kā plānojot pārdēvēt Džohara Dudajeva gatvi. N. Ušakovs to noliedz, tāpat kā to, ka būtu plānots šo ielu pārdēvēt. Pirms dažiem gadiem Džohara Dudajeva gatves iedzīvotāji tika aptaujāti, un vairākums nevēlējās ielai citu nosaukumu.

2009. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments bija saņēmis trīs priekšlikumus par Džohara Dudajeva gatves nosaukuma maiņu (vienu no fiziskas un divus – no juridiskām personām). Tad departaments arī informēja Neatkarīgo, kādos gadījumos ielu nosaukumus maina. Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija savā darbā vadās pēc normatīviem aktiem un Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu piešķiršanas metodiskiem principiem, kas, piemēram, paredz, ka vietas nosaukumu maina, ja jāatjauno vietas vēsturiskais nosaukums; ja jānovērš apbūves attīstības rezultātā radušās neatbilstības starp jaunajiem un vecajiem vietu nosaukumiem vai to nosaukumi dublēti, vai ir stipri līdzīgi; ja nosaukums izraisa pārpratumus un apgrūtina orientēšanos. Savukārt jaunās vietas nosauc Latvijas ģeogrāfisko vietu vārdos, ievērojot principu, ka tuvumā esošajām nosaucamajām vietām atbilstošās ģeogrāfiskās vietas relatīvi tuvu atrodas arī Latvijas ģeogrāfiskajā kartē; ar Latvijas floru vai faunu saistītos vārdos; ar tautsaimniecības nozaru un arodu, dabas un kosmisko parādību, zinātņu nozaru, kultūras, sporta jomu un tamlīdzīgiem nosaukumiem saistītos vārdos; vārdos, kas pēc iespējas pilnīgāk raksturo attiecīgās vietas īpatnības un/vai atrašanās vietu. Jaunas vietas var nosaukt pilsētas vai valsts vēsturē ievērojamu personu, notikumu vai datumu vārdos, bet ne agrāk kā piecus gadus pēc šīs personas nāves, notikuma vai datuma.

Turklāt Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija ņem vērā, cik finanšu līdzekļu prasīs kādas ielas pārdēvēšana.

Lai maksā pašvaldība!

Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas administratīvās inspekcijas vadītājam Bruno Vrubļevskim galvassāpes sagādā gan neloģiska māju numerācija, piemēram, Grīvas masīvā, Ziepniekkalna ielā, Valdeķu ielā, Ruses ielā un Kurzemes prospektā, gan strīdi ar iedzīvotājiem pašreiz spēkā esošo pašvaldības saistošo noteikumu dēļ. Tos interpretējot, ir bijuši mājas vai zemesgabala īpašnieki, kuri paziņo – nekādas ielu nosaukuma plāksnes neliksim, jo mums tas nav jādara!

Pašreizējos saistošajos noteikumos Rīgas ielu un laukumu nosaukumu, ēku un dzīvokļu numerācijas norādes kārtība ir teikts, ka nosaukumu un numerācijas plāksnes ir jānovieto uz ēku fasādēm, žogiem u. c., bet dzīvokļu numerācijas plāksnes jāizvieto virs ēku ieejas durvīm atbilstoši saistošo noteikumu prasībām. Noteikumos sacīts, ka ielas un laukuma plāksne tiek izvietota uz katras šķērsielas stūra ēkas, uz žoga vai uz ielas stūra staba. B. Vrubļevskis atzīst, ka dažam labam īpašniekam tādējādi ir pat jāiegādājas un jāuzstāda sešas nosaukuma plāksnes.

Kādus argumentus piesauc tie, kuri uzskata, ka tas ir pašvaldības pienākums? Viņi atsaucas uz saistošajiem noteikumiem, kuros teikts, ka fiziskas un juridiskas personas var izvietot ielu un laukumu nosaukumu un numerācijas plāksnītes, bet tām nav pienākums tās izvietot, piemēram, uz atsevišķiem stabiem. Tiek piesaukts arī likums Par autoceļiem, kurā teikts, ka ielas ir attiecīgo pašvaldības iestāžu pārziņā, līdz ar to pienākums izvietot ielu nosaukumu plāksnes ir vietējai pašvaldībai, nevis privātpersonai. Līdzīgi Rīgas pilsētas pašvaldībai 2010. gadā atbildējusi arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Rīgas domes institūcijās tagad ir iesniegts saistošo noteikumu projekts, kas paredz precīzus nekustamā īpašuma īpašnieka un pašvaldības pienākumus, kā arī lielākus naudas sodus. Pašlaik jaunos noteikumus izskata pašvaldības Satiksmes departamentā, Neatkarīgajai sacīja Rīgas pilsētas būvvaldē.

***

UZZIŅAI

Nākamnedēļ Ķīpsalā atklās ķīmiķa un kādreizējā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora Paula Valdena ielu. Jūnijā Rīgas dome atbalstīja nosaukumu piešķiršanu trim Pārdaugavas ielām, kas līdz šim bijušas bez nosaukuma. Viena no tām ir Paula Valdena iela, otra – Muižas iela, bet trešā ieguvusi Boļeslava Sloskāna vārdu. Atzīmējot pasaulslavenā ķīmiķa P. Valdena 150. jubileju, 26. jūlijā pulksten 9 Ķīpsalā notiks viņa vārdā nosauktās ielas atklāšana, informē RTU Komunikācijas nodaļas projektu vadītājs Krišjānis Ozols. Iela atrodas starp Zunda kanālu un Ķīpsalas ielu. P. Valdens septiņas reizes ticis nominēts Nobela prēmijai. UNESCO viņa jubileju iekļāvusi 2013. gada svinamo dienu kalendārā.

Iela, kas atrodas iepretim Cigoriņu ielai Torņakalnā, turpmāk tiks dēvēta bīskapa Boļeslava Sloskāna vārdā. Viņš bija profesors Rīgas Garīgajā seminārā un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, vēlāk dzīvoja Beļģijā, kur vadīja latviešu Garīgo semināru. Dzīvojot klosterī Luvenā, viņš gādājis par vietējo latviešu garīgo un materiālo labklājību un atgādinājis, ka latvieši var pastāvēt, saglabājot augstus morāles un ētikas kritērijus. Vatikāns ir piekritis bīskapa Sloskāna beatifikācijas procesa (tā laikā kādu personu pasludina par svētīgu) sākšanai.

Savukārt Muižas ielas nosaukumam (no Jūrmalas gatves līdz dzelzceļam Rostokas ielas virzienā) jāatgādina ne tikai par Anniņmuižu, bet arī par citām Pārdaugavas reiz skaistajām muižiņām, kas uzbūvētas Kleistos, Zolitūdē un Šampēterī.