Dīvainākais, ka ar kādreizējo ministri Baibu Rivžu, kuras laikā šī epopeja aizsākās, domstarpības šķiet ir atrisinātas. «Mums ar Kristīni ir mierizlīgums, un es vairs neko negribu komentēt. Tagad šis ir tikai tiesas jautājums – kā tiesa lems, tā būs.» Tikmēr visi viņas pēcteči prasību turpinājuši apstrīdēt. Protams, šobrīd K. Jarinovskas atgriešanās ministrijai būtu ļoti neērta, jo attiecīgi nebūtu kur likties pašreizējai valsts sekretārei Sandai Liepiņai. Tāpēc pagātnē pieļautās kļūdas ministrija nesteidz labot.

Formāli gan IZM vainu ir atzinusi, jo pārskaitījusi K. Jarinovskai 20 latus – valsts nodevu par tiesāšanos. Taču bijusī darbiniece šo pārskaitījumu uzskata par ņirgāšanos. Saskaņā ar tiesas lemto viņai pienācās kompensācija par visu laika periodu, kad nepamatoti teju divas reizes tika samazināta viņas darba alga, proti, pārskatīts vadības līgums. Arī šī summa nav izšķiroša – K. Jarinovska spriež, tie varētu būt pāris tūkstoši latu. Viņai būtisks ir kas cits. «Izglītības ministrijai jāatzīst, ka tā nedrīkstēja rīkoties. Ka tā nedrīkst izdarīties ne ar vienu cilvēku. Un jānoslēdz mierizlīgums.» K. Jarinovska gatava atteikties no pietiesātās kompensācijas, ja tiks pieņemta atpakaļ darbā. Viņas aicinājums esot darbs civildienestā. Turklāt Izglītības, nevis Vides ministrijā, uz kurieni savulaik viņu pārcēluši nolūkā izdzīvot no valsts pārvaldes. Par šo epizodi tiesāšanās ir tikai sākusies. Vēl viena prasība attiecas uz nepamatotajām disciplinārlietām. Bet trešā noskaidros ierēdnes atlaišanas apstākļus no darba Valsts vides dienestā.

Konfliktam bija izteikti politisks raksturs – ministre no valsts sekretāres pieprasīja bezierunu lojalitāti un paklausību. K. Jarinovska savukārt šādiem principiem nepiekrita un nekavējās par nekārtībām ministrijā ziņot medijiem.

Acīmredzot arī pašlaik ministrijas izpratnē par ierēdņu lomu nekas daudz nav mainījies. Izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis šo veco stāstu komentēt nevēlas. Viņa padomniece Una AhunaOzola paskaidro, ka visi dokumenti sprieduma izpildei ir pārsūtīti uz Finanšu ministriju (FM). Tai tad arī esot jāatlīdzina valsts pārvaldes iestādes nodarītie zaudējumi K. Jarinovskai. FM pārstāvis Aleksis Jarockis apstiprina, ka patiešām 11. jūlijā ir saņemta vēstule no IZM, taču trūkstot vairāku dokumentu, un tādējādi lemt par sprieduma izpildi joprojām nav iespējams. IZM atkal kavējas, par ko K. Jarinovska ir sašutusi. Pēdējais Augstākās tiesas spriedums stājās spēkā maijā, un ministrijai bija gana laika, lai precīzi aprēķinātu kompensācijā izmaksājamo summu. Taču tas nav izdarīts. Acīmredzot arī pašreizējai IZM vadībai mierizlīgums nav vajadzīgs un tā gatava turpināt tiesāties līdzšinējā garā. Lietu par pārskatīto K. Jarinovskas vadības līgumu 22 tiesneši skatīja septiņus gadus.