Apgrozībā vairāk parādījušās tās viena lata monētas, kas rotājas ar īpašu mākslinieku izstrādātu dizainu, liecina Neatkarīgās un banku speciālistu novērojumi. Iespējams, cilvēki, apzinoties, ka drīzumā valsts nauda mainīsies, šos vienlatniekus sākuši lietot, nevis glabāt kā ietaupījumus ar estētisku pievienoto vērtību.

Kopš 2001. gada, kad tika aizsākta īpaša dizaina viena lata apgrozības monētu programma, klajā nākusi 21 monēta, neieskaitot 1992. gadā kalto vienlatnieku ar lasi.

Monētas tradicionāli tiek izlaistas apgrozībā divas reizes gadā – neilgi pirms vasaras un ziemas saulgriežiem. Jau 10. jūnijā varam sagaidīt jaunu viena lata monētu – šoreiz ar kokles attēlu. «Dažādojam apgrozības naudaszīmju dizainu ar Latvijai raksturīgiem dabas un kultūras simboliem. Šo tradīciju godam turpināsim, līdz Latvija ieviesīs eiro, un arī šogad laidīsim klajā divas jaunas vienlatnieka monētas,» stāsta Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

2012. gada beigās kopumā apgrozībā bija 39,6 miljoni viena lata monētu, no kurām lielākā daļa ar laša attēlu. Citāda veidola vienlatnieku tirāžas ir nelielas, taču pietiekamas, lai monētas nonāktu pie cilvēkiem, kuri tās lieto vai uzglabā kā numismātikas vai mākslas vērtību. Kopš 2006. gada īpaša dizaina vienlatnieku metieni tika palielināti – no pusmiljona līdz miljonam, un kopējais līdz šim nokalto īpašā dizaina viena lata monētu skaits ir 17 miljonu, bet apgrozībā – maksājumos – šīs monētas iepriekš parādījās salīdzinoši reti.

«Kad pāriesim uz eiro, varēsim kalt ik gadu divas īpašas eiro piemiņas monētas ar Latvijas izraudzītu sižetu. Savukārt sudrabā, zeltā vai citā materiālā kaltās kolekcijas jeb jubilejas monētas turpināsim kalt, tikai viena lata nomināla vietā būs 5 vai 10 eiro,» sola M. Grāvītis.

Par skaisto latiņu lietošanas pieaugumu ikdienā Monētu dizaina komisijas locekle un Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle paskaidro, ka banka nav palielinājusi apgrozībā palaisto īpašo latu skaitu: «Ik pa brīdim šī nauda tiek lietota vairāk. Katram ir savs pamatojums izmantot naudu, kas, iespējams, dizaina dēļ atlikta krājkasītē neparedzētiem iemesliem. Viena no mūsu klientēm pat priecājas, ka šī nauda pašlaik tiek lietota vairāk, jo cer pabeigt savu kolekciju.»

Runājot par jēgu glabāt šo naudu, speciāliste teic, ka tai ir nominālvērtība naudas maiņas gadījumā, bet, ja būs eiro, šo monētu vērtību noteiks kolekcionāru pieprasījums. Viņa arī pastāstīja, ka iespējamās eiro ieviešanas dēļ novembrī iznākošajam latam paredzēta mazāka tirāža – vien pusmiljons. Cilvēku interese par naudu esot liela. To parādījušas arī milzu rindas pēc sudraba pieclatniekiem ar tautumeitu.

Uz eiro monētām arī būšot tautumeita un Latvijas ģerbonis.