Gada laikā, kopš sākts projekts Izglābsim 100 bērnus, īstenotas nozīmīgas pārmaiņas, taču dzemdniecības un neonatoloģijas speciālisti norāda, ka Latvijai vēl ir daudz darāmā, lai būtiski samazinātu zīdaiņu mirstību. Viens no uzdevumiem būtu sabiedrības, īpaši topošo vecāku, atbildības veicināšana par mazo dzīvību, lai tā piedzimtu un piedzimtu vesela.

Trešdaļa neiet pie ārsta

Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga norāda, ka 2012. gadā perinatālās mirstības rādītāji Latvijā samazinājušies līdz 8,8 gadījumiem uz 1000 dzimušajiem, salīdzinot ar 9,3 gadījumiem 2011. gadā. Tas ir pozitīvs rādītājs, tomēr 2010. gadā šis rādītājs bija zemāks – 8,4. Ik gadu Latvijā savu septīto dzīves dienu nesagaida 50 mazuļu. Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs (2011. gadā) bija ap 5,8 un 6,9. Arī vidēji Eiropas Savienībā šis rādītājs ir daudz zemāks – 2010. gadā tas bija 5,61. Tiesa, Latvijā no ES valstīm nav vissliktākā situācija, jo, piemēram, Bulgārijā un Rumānijā rādītāji ir vēl skumjāki – attiecīgi 16,68 un 11,02. Viszemākā zīdaiņu mirstība Eiropā ir Zviedrijā, Francijā, Spānijā, Somijā, Vācijā un Itālijā – šajās valstīs zīdaiņu mirstība nepārsniedz četri. No pasaules valstīm vislabākie rādītāji ir Japānā – 2,78.

Pētījumā, kas projektā Izglābsim 100 bērnus tika īstenots pirms gada, tika secināts, ka perinatālās mirstības (no 22. grūtniecības nedēļas līdz sestajai pēcdzemdību dienai) rādītāji būtiski atšķiras Rīgā un citos reģionos. Profesors Aivars Lejnieks norāda: Rīgā šis rādītājs ir zem vidējā valstī, proti, 6,33, bet Zemgalē, Latgalē un īpaši Kurzemē tas ir augstāks par vidējo (8,49, 9,07 un 10,93). Vidzemē rādītājs arī ir zem vidējā – 7,75. Veicot aprēķinus, diemžēl secināts, ka iespējas nomirt bērnam no Kurzemes ir 1,48 reizes augstākas nekā bērnam no pārējās Latvijas. Speciālisti uzsver: svarīgi, vai un cik savlaicīgi sieviete stājas pirmsdzemdību uzraudzībā pie ārsta, un arī pētījums parāda, ka gadījumos, kad mazulis ir gājis bojā, procentuāli vairāk sieviešu stājušās uzskaitē vēlāk. Tāpat daudz vairāk sieviešu, kuras vispār nav bijušas uzraudzībā pie ārsta, ir Latgalē – turpat 30 procentu no visām grūtniecēm un Vidzemē – 21 procents.

Pārbauda agrāk

Dace Rezeberga stāsta, ka, projekta ietvaros apzinot Latvijas situāciju, veselības ministrei tika iesniegti kopumā 12 ieteikumi perinatālās mirstības samazināšanai, no kuriem lielākā daļa šobrīd tiek ieviesti likumos vai jau realizēti praksē, piemēram, ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas veikšana pirmajā grūtniecības trimestrī, ģenētisko anomāliju skrīnings visām grūtniecēm, papildu izmeklējumi grūtnieču cukura diabēta diagnostikai un B grupas streptokoka atklāšanai. D. Rezeberga norāda, ka būtisks darbs ir veikts, uzlabojot ātrās palīdzības ekipējumu un tehnoloģijas dzemdību nodaļās par valsts piešķirto finansējumu 167 000 latu apmērā. Projekts Izglābsim 100 bērnus veiksmīgi sakrita ar Mātes un bērna veselības gadu, kas tika īstenots pērn, taču vēl daudzas lietas jāturpina arī turpmākajos gados. «Problēma ir daudzšķautņaina,» saka D. Rezeberga, ar to domājot gan sociālos apstākļus, kādos dzīvo cilvēki Latvijā, gan sabiedrības izglītības līmeni (projekta laikā uzņemtais video, kur sievietes atbild uz jautājumiem, ko var un ko nevar grūtniecības laikā, apliecina, ka lielākoties zināšanas ir ļoti virspusējas). «Jādomā, kā mēs informāciju varam nogādāt sabiedrībai, kā cilvēkiem kļūt atbildīgākiem un vēl pirms bērna ieņemšanas iet pie ārsta?» spriež D. Rezeberga.

Ginekologi raugās ģimenes ārstu virzienā, jo tieši šis ārsts sievietēm reģionos visbiežāk ir tuvākais speciālists. Ginekoloģe sola, ka būs vēl izmaiņas likumos, lai turpinātu uzlabot situāciju. Tāpat tiks ieviests perinatālās mirstības audits, lai skrupulozi izpētītu katru mazuļa miršanas gadījumu un saprastu, kā rīkoties, lai šādus gadījumus pēc iespējas nepieļautu. Projekta ietvaros daudz diskutēts jautājums par pieejamību speciālistiem, kuri praktizē tikai lielajās pilsētās. Viena no idejām bijusi ļaut grūtniecēm uz novada centru braukt ar skolas autobusiem, taču pagaidām šī ideja nav realizējusies. Pašvaldībām te būtu ko padomāt. Sabiedrības izglītošanu veiks arī ar Šveices veselības aprūpes firmas Roche un Austrumu slimnīcas atbalsta fonda gādību iznākusī D. Rezebergas rokasgrāmata Gribu būt māmiņa, kas nonāks pašvaldībās, to sociālajos dienestos un citur. Tā ir pieejama arī internetā.

Ja vēlas bērnu, rūpējas

Savlaicīga vēršanās pie ārsta pirmsdzemdību uzskaitē (līdz 12. grūtniecības nedēļai) ļauj laikus apzināt riskus grūtniecībai un mazuļa veselībai, tikpat svarīgi ir laikus veikt iespējamos izmeklējumus, Neatkarīgajai norāda Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja ginekoloģe Dace Matule. Tāpēc atzinīgi vērtējams jaunievedums grūtnieču aprūpē no šā gada, kad grūtnieču aprūpē ir ieviesta arī pirmā grūtniecības trimestra ultrasonogrāfija. Vērtējot situāciju, D. Matule tomēr uzsver: ja mazulis ir gaidīts bērns, tad sieviete vienmēr atradīs iespējas vērsties pie ārsta un rūpēsies par savu veselību, jo grūtnieču aprūpe ir valsts apmaksāta. «Kāpēc svarīga agrīna diagnostika? Ja mēs laikus ieraugām kādu patoloģiju, mēs varam to labot, piemēram, mazuļa sirds vai nieru problēmas, mēs varam būt gatavi tām un sniegt palīdzību uzreiz pēc dzemdībām. Izņēmums ir ģenētika, kur mēs nevaram neko palīdzēt. Taču, ja mazulis nav pilnīgi vesels un mēs to redzam un tomēr zinām, ka tur medicīna nevarēs palīdzēt, mēs varam sagatavot vecākus, atbalstīt viņus,» stāsta D. Matule. Tāds arī ir šīs iniciatīvas mērķis – izglābt mazuļus un sniegt viņiem visu nepieciešamo aprūpi, tostarp arī samazināt to bērnu skaitu, no kuriem kādu veselības problēmu dēļ atsakās vecāki.