Tādējādi ministrijas augstākais ierēdnis apstiprina to, par ko politiskajās aprindās runāja jau sen – ka rīkojums Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata tapis ārpus ministrijas profesionāļu loka. Turklāt ierēdņa paziņojumā minētais rada aizdomas, ka, lai cīnītos ar savu politisko konkurentu A. Lembergu,

E. Sprūdžs tērējis valsts budžeta līdzekļus (ministra biroja darbinieki tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem) un izmantojis arī citus viņam pieejamos administratīvs resursus (papīru, datoru, telefonu, ministrijas mājas lapu, ministra statusu utt.).

Politisks rīkojums

Šā gada aprīlī Datu valsts inspekcija pieprasīja VARAM sniegt informāciju par to, kura ministrijas atbildīgā amatpersona, gatavojot rīkojumu par A. Lemberga atstādināšanu, tajā iekļāvusi A. Lemberga personas kodu, tādējādi pārkāpjot Fizisko personu datu aizsardzības likumu.

A. Antonovs norādījis, ka VARAM «ir saņēmusi Datu valsts inspekcijas 2013. gada 29. aprīļa vēstuli Nr. 21/3143, kurā ministrijai tiek lūgts sniegt rakstiski Datu valsts inspekcijai informāciju, kura ministrijas amatpersona ir atbildīga par rīcību, nododot publicēšanai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu Nr. 343 «Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata» (turpmāk – rīkojumu), kas ietvēra Aivara Lemberga personas kodu. Tiek lūgts sniegt atbildīgās amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu un dzimšanas datumu. Informējam, ka rīkojumu, kas ietvēra Aivara Lemberga personas kodu, publicēšanai nodeva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra birojs.»

Juridisks analfabētisms

Kā zināms, A. Lembergs administratīvajā tiesā pārsūdzēja E. Sprūdža rīkojumu. Tiesas spriedums būs zināms 28. maijā.

Jau tūlīt pēc rīkojuma publiskošanas vairākiem juristiem radās šaubas par to, ka šo rīkojumu varētu būt gatavojuši profesionāli juristi – ministrijas ierēdņi. Rīkojumā no jurisprudences viedokļa redzamās analfabētiskās kļūdas lika domāt, ka notikusi politiķu pašdarbība ārpus ministrijas sienām, nekonsultējoties ar ierēdņiem profesionāļiem.

VARAM mājas lapā redzams, ka E. Sprūdža biroju vada ministra draudzene Kristīne Pelša, ministra padomniece juridiskajos jautājumos ir Inga Antāne, ministra preses sekretāre ir Maija Pētermane, padomnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos – Uldis Spuriņš, vienkārši ministra padomniece – Solvita Gailiša, bet ministra palīdze – Denisa DrukaJaunzeme.

No minētā var secināt, ka galveno vijoli rīkojuma tapšanā ministra birojā varētu būt spēlējusi pašreizējā Rīgas mēra kandidāte I. Antāne. Viņa šobrīd Saeimā pārstāv ministriju un pašu ministru cīņā par tā dēvētā Lemberga likuma pieņemšanu, kas liegtu krimināli vajātiem pašvaldību deputātiem piedalīties pašvaldības darbā. Lemberga likuma projekta izstrādēs Saeimas darba grupā.

I. Antāne aktīvi sadarbojas ar Saeimas mīkstā mandāta deputāti, miljardiera Džordža Sorosa finansēto struktūru Providus biedreni un Delna bijušo biedreni Lolitu Čigāni. Darba grupas sēdēs I. Antānes runātais, spriestais un piedāvātais atstāj par viņu iespaidu kā par cilvēku ar ļoti vājām juridiskajām zināšanām – liecina šīs darba grupas sēžu audioierakstu atšifrējumi. Tas nozīmē, ka rīkojuma tapšanā savu artavu varētu būt snieguši arī A. Lembergam naidīgie spēki Saeimā, Sorosa finansētajās sabiedriskajās organizācijās un, iespējams, arī Ģenerālprokuratūrā.

Partijnieki ar prokuroru

Zvērināts advokāts Māris Grudulis, kurš pārstāvēja A. Lemberga intereses administratīvajā tiesā par E. Sprūdža rīkojuma apstrīdēšanu, vaicāts, vai viņa rīcībā ir kādas ziņas par to, ka rīkojums tapis Providus, Delna, Sorosa fonds Latvija vai prokurora Jura Jurisa kabinetā Kalpaka bulvārī, atbildēja: «Tiesas sēdē noskaidrotais rada smagu aizdomu ēnu par to, ka rīkojums nav ticis sagatavots ministrijā, bet gan politisko amatpersonu šaurā lokā un klaji ignorējot normatīvajos aktos noteiktās procedūras. Tā kā viens no sūdzības argumentiem ir tas, ka rīkojumu sagatavojusi tā izdošanā tieši un personīgi ieinteresēta amatpersona – politiķis Sprūdžs –, tad tiesas spriedums šajā lietā noteikti izgaismos tiesiskuma koalīcijas pārstāvju patieso izpratni par tiesiskumu un likumā noteiktajām procedūrām. Tiesas sēdē tika noskaidrots, ka rīkojuma sagatavošanā aktīvu dalību ir ņēmuši arī Ģenerālprokuratūras prokurori. Lai arī šāda rīcība ir uzskatāma par starpinstitūciju sadarbību administratīvajā procesā, A. Lemberga pārstāvjiem joprojām tika liegta iespēja iepazīties ar šīs sadarbības gaitā radītajiem dokumentiem, kas pats par sevi ir būtisks administratīvā procesa pārkāpums. Rīkojuma izdošana bez attiecīgu un likuma prasībām atbilstošu pierādījumu iegūšanas ir klajš administratīvā procesa pārkāpums. Iespējams, ka tuvākajā laikā varētu apstiprināties jau presē sen izskanējušās aizdomas par to, ka rīkojums ir sagatavots un līdz ar to arī administratīvais process noticis drīzāk Reformu partijas birojā ar Sandras SondoresKukules un dažu prokuroru atbalstu, nevis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.