Intervijā Latvijas Avīzei Zaļkalns paudis viedokli, ka neviena drošības iestāde Latvijā šobrīd neattaisno to finansēšanai piešķirtos budžeta līdzekļus, jo to darbs nav efektīgs.

«To [Latvijas drošības iestāžu] darbs nav efektīgs! Es domāju tieši to, kas attiecas uz galvenajiem likumā noteiktajiem SAB uzdevumiem: valsts drošības apdraudējumu analīzi, prognozēšanu un novēršanu, priekšlikumu un programmu izstrādāšanu valsts drošības jautājumos, valsts varas institūciju un amatpersonu informēšanu par valsts drošības apdraudējumiem,» norāda Zaļkalns.

Pēc Zaļkalna domām galvenā problēma ir intelektuālās kapacitātes trūkums, ko nenoliedz arī paši darbinieki.

«Problēma ir intelektuālās kapacitātes trūkums, ko arī paši biroja darbinieki nenoliedz. Lai veiktu analīzi, nepietiek ar gribēšanu, ir jābūt ar īpašām, varētu gandrīz teikt, iedzimtām analītiķa spējām. Un tādu mūsu drošības dienestiem trūkst. Darbs šobrīd lielā mērā notiek pašplūsmā, bez kontroles. Interesantāk ir spēlēt «spiegu spēles», nevis veikt nopietnas analīzes, tāpēc SAB darbinieki ir aizrāvušies ar tādu nedaudz bērnišķīgu lūrēšanu gar stūri. Manuprāt, pārāk liela uzmanība Latvijā tiek pievērsta telefonsarunu noklausīšanās lietām. Tas patiesībā ir ļoti dārgs prieks, varbūt pat veido lielāko daļu no SAB budžeta, bet es, nudien, nesaskatu no tā lielu ieguvumu valstij. Īstie spiegi tāpat vienmēr zinās, ka viņus var noklausīties, un būs ļoti uzmanīgi. Tādā veidā var notvert tikai nevērīgus pļāpātājus,» tā Zaļkalns.

Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis SAB direktora pienākumus sāka pildīt 2.maijā. Jānim Kažociņam 30.aprīlis bija pēdējā darba diena SAB direktora amatā.