22. oktobris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Irīda, Īrisa
Sākuma lapa » Sabiedrība » Represētie prasa aizsargāt Brīvības pieminekli ar īpašu likumu
Represētie prasa aizsargāt Brīvības pieminekli ar īpašu likumu
Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv / 10. aprīlis 2013, 9:53
Pēc 16. marta konflikta aktualizējies jautājums par kārtību, kādā rīkojami pasākumi pie Brīvības pieminekļa.



Latvijas Politiski represēto apvienība nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot nepieļaut līdzīgas situācijas nākotnē, un arī partiju līderi, kuri gatavojas cīņai par Rīgas mēra krēslu, uzskata, ka būtu jārada īpašs likums vai valdības noteikumi, kas regulētu aktivitātes pie pieminekļa.

Latvijas Politiski represēto apvienība aicina radīt īpašu likumu vai Ministru kabineta noteikumus, lai turpmāk nepieļautu Brīvības pieminekļa izmantošanu pretlatviskām aktivitātēm. Vēstulē, kas nosūtīta Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, teikts, ka valdības pienākums ir pasargāt Brīvības pieminekli no šogad Leģionāru piemiņas dienā notikušo provokāciju atkārtošanās.

Lai izvairītos no līdzīgas konfrontācijas nākotnē, Nacionālā apvienība Saeimā ierosinājusi pieņemt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likumu, kas noteiks īpašu pasākumu apstiprināšanas kārtību šajās teritorijās, izslēdzot vienlaikus notiekošus un konfrontējošus pasākumus. Tā portālam nra.lv atzīst viena no Rīgas mēra amata kandidātēm, VL!TB/LNNK politiķe Baiba Broka. Tam, ka likumdevējiem un valdībai būtu jārada atsevišķs dokuments, kas stingrāk regulētu norises pie Brīvības pieminekļa, piekrīt arī vairāki citi pretendenti uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu. Latvijas Zemnieku savienības līderis Armands Krauze uzsver: «Brīvības piemineklis ir mūsu tautai īpašs nacionālas nozīmes piemineklis, tāpat kā Brāļu kapi,» tādēļ abi šie valstiskie simboli būtu aizsargājami ar īpašu likumu. Savukārt Vienotības pārstāve Sarmīte Ēlerte atgādina: «Atļaujot antifašistu piketu un pretēji Drošības policijas brīdinājumam skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanu pie Brīvības pieminekļa 16. martā, Rīgas domes izpilddirektors pieļāva cinisku konfrontāciju. Likums Par sapulcēm, gājieniem un piketiem skaidri nosaka, kas izpilddirektoram bija jādara, lai to nepieļautu.» Tam, ka varētu radīt jaunu likumu, atrunājot pasākumu norisi pie Brīvības pieminekļa, piekrīt arī šā brīža Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs, uzsverot, ka galvaspilsētas pašvaldība varētu piedalīties šī tiesību akta izveidē. Tomēr N. Ušakovs nepiekrīt pārmetumiem, kas 16. marta konflikta kontekstā tiek izteikti Rīgas domei.

«Atbilstoši likumam pašvaldība pieteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanu pieņem zināšanai un atļaujas neizsniedz. Kādu pasākumu ierobežot var tikai tad, ja to drošības apsvērumu dēļ pieprasa policijas struktūras. Policijai ir arī jānodrošina kārtība katra konkrēta pasākuma laikā un jāiejaucas, ja pieteiktais pasākums neatbilst likuma normām,» situāciju raksturo Rīgas mērs.

Latvijas Zaļās partijas kandidāts galvaspilsētas vadītāja amatam Guntis Belēvičs uzsver: «364 dienas gadā ar pasākumu norisi pie Brīvības pieminekļa problēmu nav. Bet, kamēr būs populisti – gan labējie, gan kreisie –, kas savu politisko mērķu sasniegšanas nolūkos šķels Latvijas sabiedrību, izmantojot pat mirušo piemiņu, kamēr sabiedrība to skaidri nenosodīs, neviens likuma grozījums pēc būtības situāciju nemainīs. Vislabākais sods šiem politikāņiem ir sabiedrības nosodījums jeb ignorance.»

***

Kas būtu jādara, lai sakārtotu pasākumu norisi pie Brīvības pieminekļa? ATBILD RĪGAS MĒRA AMATA KANDIDĀTI

Baiba BROKA:

– Nacionālā apvienība Saeimā ir ierosinājusi pieņemt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likumu, kas noteiks īpašu pasākumu apstiprināšanas kārtību šajās teritorijās, izslēdzot vienlaikus notiekošus un konfrontējošus pasākumus.

Guntis BELĒVIČS:

– Kamēr būs populisti – gan labējie, gan kreisie –, kas savu politisko mērķu sasniegšanas nolūkos šķels Latvijas sabiedrību, neviens likuma grozījums situāciju nemainīs. Katram provokatīvam gadījumam, katrai politiski motivētai izdarībai likumu neuzrakstīt.

Inga ANTĀNE:

Lai nostiprinātu Brīvības pieminekļa un tā laukuma nozīmi un izvairītos no apšaubāmu pasākumu rīkošanas pieminekļa pakājē, būtu jāapsver iespēja normatīvajos aktos noteikt aizliegumu mītiņu rīkošanai pie pieminekļa, kā arī skaņu pastiprinošas aparatūras izmantošanu.

Armands KRAUZE:

– Pasākumu norises kārtība pie nacionālas nozīmes pieminekļiem būtu jānosaka Ministru kabinetam, un atļaujas jāizsniedz un pasākumi jāuzrauga valsts iestādēm, nepieļaujot nekārtības pasākumu laikā.

Nils UŠAKOVS:

– Ņemot vērā Brīvības pieminekļa īpašo statusu, valdībai ir tiesības izstrādāt īpašu regulējumu šeit rīkotajiem pasākumiem. Rīgas dome ir gatava piedalīties šī jautājuma apspriešanā.

Sarmīte ĒLERTE:

– Jāpieņem speciāls likums par Brīvības pieminekli, kas regulētu gan tā uzturēšanas un finansēšanas jautājumus, gan arī noteikumus, kas jāievēro, rīkojot pasākumus Brīvības pieminekļa teritorijā.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Brīvības piemineklis, Latvijas Politiski represēto apvienība, pašvaldību vēlēšanas, represētie, Rīgas mērs

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats