Kā portālam «Apollo» pavēstīja Valsts prezidenta preses dienestā, abu valstu delegāciju notikušajā sarunās uzsvērts, ka abu valstu divpusējās attiecības līdz šim bijušas ļoti aktīvas gan politiskajā, gan ekonomiskajā līmenī. Abas puses atzīmēja Turcijas stingro nostāju, atzīstot savstarpējo diplomātisko attiecību nepārtrauktību kopš to dibināšanas 1925.gadā.

Sarunu partneri uzsvēra, ka starpvalstu attiecībām ir ļoti liels izaugsmes potenciāls tieši šobrīd, īpaši sadarbojoties kopīgos infrastruktūras projektos, lai rastu abām valstīm jaunus attīstības virzienus perspektīvos pasaules reģionos.

Kā vienu no iespējamajiem infrastruktūras sadarbības projektiem, kam ir liela nākotne abu valstu sadarbībā un savu noieta tirgu paplašināšanā, abi prezidenti minēja konteinervilciena «Zubr» projektu, kas izveidots, sadarbojoties Latvijai, Baltkrievijai un Ukrainas dzelzceļa kompānijām. Nākotnē paredzēts savienot Latviju ar Ukrainas ostām Melnajā jūrā – Odesu un Iļjičevsku. Bez minētajām valstīm lielu interesi par pieslēgšanos «Zubr» konteinervilciena koridoram ir izrādījusi Turcija, ko Turcijas prezidents apliecināja arī šodienas delegāciju sarunās.

Savukārt, uzsverot Latvijas ieinteresētību «Zubr» projekta attīstībā, Valsts prezidents atgādināja, ka nesenajā vizītes laikā Ukrainā parakstīts nodomu protokols par «Zubr» līnijas attīstību, savienojot Latvijas un Ukrainas ostas. Kontekstā ar šo projektu šodienas vizītes laikā tika parakstīts nodomu protokols starp Satiksmes ministriju un Turcijas Jūrniecības un komunikāciju ministriju.

Atzīmējot abu valstu labās attiecības un veiksmīgo līdzšinējo sadarbību, Latvijas un Turcijas pirmās amatpersonas īpaši akcentēja partnerību NATO un Baltijas gaisa telpas patrulēšanu, ko Turcija veica 2006.gadā, kā arī Turcijas atbalstu Latvijas pievienošanās procesā šai aliansei.

Valsts prezidents uzsvēra Latvijas stingro atbalstu Turcijas integrācijai Eiropas Savienībā (ES), ekonomiskās sadarbības jomā novērojamo straujo tirdzniecības pieaugumu, kas 2012.gadā pret 2011.gadu ir audzis par 29%, sasniedzot 268 miljonus eiro. Tika pieminēta arī Turcijas uzņēmēju veiksmīgā darbošanās Latvijā gan energoceltniecības nozarē, gan ar aviāciju saistītajās jomās.

Tāpat Valsts prezidents izteica pateicību Turcijai par atbalstu Latvijas kandidatūrai dalībai OECD un aicināja Turcijas prezidentu turpināt sniegt šo atbalstu. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi, lai lēmums par paplašināšanos tiktu pieņemts jau maijā.

«Mēs aicinām atbalstīt Latvijas kandidatūru starp pirmajām kandidātvalstīm, kuras varētu uzaicināt sākt iestāšanās sarunas,» piebilda prezidents.

Turcijas puse, tāpat kā jau iepriekš, uzsvēra, ka atbalsta diskusijas par paplašināšanos bez jelkādiem citiem priekšnosacījumiem un šai diskusijai ir jābūt visaptverošai un caurspīdīgai.

Paplašinot tēmu par Turcijas integrāciju ES, no Latvijas amatpersonu puses tika uzsvērts, ka Latvija turpina atbalstīt Turcijas pilntiesīgu dalības iespēju ES, kolīdz iestāšanās sarunas būs sekmīgi pabeigtas.

Abu valstu prezidentu kopīgajā preses konferencē, atbildot uz jautājumu par Turcijas virzību uz ES, Bērziņš atzina, ka Latvija tajā saskata lielu potenciālu, jo Turcijas dinamiskā ekonomika, kuras izaugsme turpinās vienmērīgā tempā, veicinās izaugsmi arī visā Eiropā. Turklāt Turcija ar savām ciešajām tirdzniecības un investīciju saiknēm ar ES ir vērtīga Eiropas konkurētspējas daļa, tāpēc tās pievienošanās ES ir būtiska vēl ciešāku ekonomisko saišu veidošanai.

Pārrunājot abu valstu ekonomiskās izaugsmes rādītājus un iespējamo attīstību nākotnē, prezidenti atzina, ka šobrīd gan Latvija, gan Turcija ir pozitīvākie no piemēriem Eiropā un tā ir laba iespēja darboties kopā transporta, tehnoloģiju, mežrūpniecības, lauksaimniecības un citās jomās.

Bērziņš arī uzsvēra, ka Latvija ir izveidojusi pamatus stabilai un ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai, šobrīd esot straujāk augošā ekonomika ES. Tādējādi Latvijas ekonomikas prioritātes ir eksporta veicināšana un Latvijas konkurētspējas palielināšana, īpaši pievēršoties jauniem un līdz šim vēl neapgūtiem noieta tirgiem Austrumu Partnerības un Centrālāzijas valstīs.

Tāpat tika skarts arī jautājums par Latvijas virzību uz eiro zonu, kas Latvijai ir nozīmīga kā ģeopolitisku, tā ekonomisku apsvērumu dēļ. Valsts prezidents uzsvēra, ka eiro ieviešana Latvijā radīs stabilu bāzi tālākai Latvijas ekonomiskai attīstībai, kā arī stiprinās starptautisko uzticību eiro un visai eirozonai.

Bērziņš uzaicināja Turcijas prezidentu apmeklēt Latviju 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Augstais viesis savukārt izteica ielūgumu Valsts prezidentam Bērziņam apmeklēt Turciju oficiālā vizītē.

Latvijas Valsts prezidents uzsvēra jau šobrīd notiekošo veiksmīgo abu valstu sadarbību gan kultūras, gan izglītības jomā, kam vēl ir plašas attīstības perspektīvas. Valsts prezidents kā vienus no pozitīvajiem piemēriem minēja iespēju Latvijas Kultūras akadēmijā apgūt turku valodu, kā arī faktu, ka jau šobrīd Turcijas studentu skaits Latvijas augstskolās sastāda 114, kas veido 3% no kopējā ārvalstu studentu skaita.

Abu valstu prezidenti, novērtējot vizītes rezultātus, īpaši uzsvēra savstarpējo sapratni un cieņu starp abām valstīm un tautām, sirsnīgās un draudzīgās attiecības, kas vienmēr valdījušas Latvijas un Turcijas attiecībās.