Kā portāls «Apollo» uzzināja Valsts prezidenta Preses dienestā, - uzklausot veselības ministres izklāstīto ieceri gada laikā panākt algu pieaugumu mediķiem par 17% visām amata grupām un ik gadu veselības aprūpes finansējumu palielināt par 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai 2020.gadā sasniegtu 4,5% no IKP, prezidents pozitīvi novērtēja plānoto un atzina, ka tā ir tikai minimāli nepieciešamā summa, kas nebūt nav pietiekama, vērtējot veselības aprūpes situāciju valstī kopumā.

Ministre informēja, ka jau 2.aprīlī valdības vērtējumam tiks nodots veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas projekts, kas sevī ietver jau minēto veselības aprūpes rādītāju uzlabošanos laikā no 2014. līdz 2020.gadam, sasniedzot vidējo darba samaksu ārstiem 1391 latu apmērā (pirms nodokļu nomaksas), bet ārstniecības un pacientu aprūpes personām 836 latu apmērā (pirms nodokļu nomaksas). Līdz ar to plānotais nepieciešamais papildu finansējums tuvākajam gadam būs 40 miljoni latu, no kura aptuveni puse paredzēta pirmajam algu palielinājuma posmam, kas ir līdz 613 latiem (pirms nodokļu nomaksas) ārstiem un līdz 367 latiem (pirms nodokļu nomaksas) ārstniecības un veselības aprūpes personām. Pārējie prasītie 10 miljoni tiks novirzīti kompensējamajiem medikamentiem, un 10 miljoni latu iekļauti tarifā, lai nosegtu pieaugošās izmaksas, ko galvenokārt sastāda energoresursu cenu pieaugums.

«Atbalstu šo ieceri pilnībā, bet uzskatu, ka pieaugums ir tomēr plānots par mazu, ja salīdzinām kaut vai ar mūsu kaimiņvalstīm. Beidzot ir jābūt ilgtermiņa stabilam un prognozējamam finansējumam veselības aprūpei Latvijā, jo veselība ir nozīmīga ikvienam no mums. Arī mediķu darba apmaksas sistēma nekādā veidā nav samērojama ar ārstu izglītības ilgumu un darba atbildības līmeni,» uzsvēra Valsts prezidents, piebilstot, ka šo jautājumu uzrunās arī trešdien plānotajā iknedēļas sarunā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).

Jāatgādina, ka starpministriju darba grupai, kurā ir Ekonomikas, Tieslietu, Labklājības, Finanšu ministriju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji, priekšlikumi OIK samazināšanai jāsagatavo līdz 1.aprīlim. Pēc tam tie tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā, lai iespējami ātrāk pieņemtu nepieciešamos valdības lēmumus un tos ieviestu dzīvē, novēršot turpmāku OIK izmaksu pieaugumu Latvijas patērētājiem un izveidojot kompensācijas mehānismu mazturīgākajām sabiedrības grupām un energoietilpīgākajiem uzņēmumiem.