"Es atbalstīšu sistēmu, ja tā būs sakārtota. Ir labi, ka persona varēs atrasties mājās un balsot, bet ir jāskatās vai sistēma būs droša un pārbaudīta. Nekādā gadījumā nevar pāriet tikai uz elektronisko balsošanu, jo ne katrā mājā būs iespēja nobalsot elektroniski. Kā arī ir jāpārdomā, lai nebūtu tā, ka cilvēks nobalso divreiz – mājās un vēlēšanu iecirknī. Uzskatu, ka šo jautājumu nevar sasteigt, ja jau tik ilgu laiku neesam to izdarījuši," elektroniskās balsošanas ieviešanu komentē Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība).
Arī Jānis Ādamsons (Saskaņas Centrs) ir līdzīgās domās: "Es šo sistēmu atbalstu, bet jāskatās, kāds ir sistēmas tehniskais izpildījums. Galvenais sistēmas pluss ir tas, ka cilvēks var nobalsot jebkurā vietā. Tas atvieglotu iespēju ārzemēs dzīvojošiem iedzīvotājiem, kam nebūtu jāstāv garās rindās. Tomēr jāņem vērā, ka jebkuru sistēmu var viltot un ir nopietni jādomā kā no tā izvairīties."
Arī Lolita Čigāne (Vienotība) konceptuāli atbalsta elektronisko balsošanas sistēmu, tomēr viņai ir šaubas par sistēmas nepieciešamību Latvijā: "Valstīs, kurās tas ir ieviests cirkulē sazvērestības teorijas, tāpēc ir jautājums, vai Latvijā būs uzticība šai sistēmai un vai to ir vērts ieviest pie mums. Šobrīd izskatās, ka ir liela neuzticība, kas rada šaubas, vai šī sistēma ir nepieciešama."
2007. gada nogalē īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts izstrādāja koncepciju par elektronisko vēlēšanu sistēmas izveidi. Koncepcijas projekts paredzēja, ka balsotāju elektroniska reģistrācija un elektroniska balsošana kā papildus mehānisms tradicionālajai balsošanai klātienē iecirkņos jāievieš jau uz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tomēr dažādu, tostarp, finansiālu apsvērumu dēļ koncepcijas projekts tika atzīts par spēkā neesošu un diskusija par e-vēlēšanām saruka, raksta
NRA.lv.
Šobrīd tiek strādāts pie jaunās e-vēlēšanas koncepcijas izstrādes un to plānots ieviest līdz 2013. gada pašvaldību vēlēšanām.
Rādīt reklāmu
