Pretrunīgi vērtētais Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA), kuru Tokijā parakstīja mūsu vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars, izraisījis sašutumu daļā Latvijas sabiedrības, viešot bažas par cenzūras ieviešanu un interneta lietotāju izspiegošanu.
Lai gan Latvijas amatpersonas mierina, ka šis nolīgums neko tādu neparedz, – tas neierobežošot legāli iegūtas informācijas apmaiņu internetā, iedzīvotāji ir nemierā, ka šis jautājums nav apspriests ar sabiedrību pirms līguma parakstīšanas.
Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu ir parakstījušas Austrālija, Kanāda, Japāna, Korejas Republika, Marokas Karaliste, Jaunzēlande, Singapūras Republika, ASV, kā arī 22 no 27 ES dalībvalstīm. Savukārt Igaunija, Vācija, Kipra, Nīderlande un Slovākija pagaidām to nav izdarījušas. Turklāt, lai šis nolīgums stātos spēkā, tas vēl ir jāratificē vismaz sešās valstīs, ES skaitot kā vienu. Teorētiski šis process varētu prasīt vairākus gadus,
Neatkarīgajai skaidroja Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Elita Rubesa-Voravko. Pēc viņas teiktā, šis nolīgums pēc būtības neparedz neko jaunu Latvijai – visas prasības, kas tajā ir ietvertas, Latvijā jau ir spēkā. «Ieviešot šo nolīgumu, nevajadzēs izstrādāt ne jaunu likumu, ne arī veikt grozījumus esošajos. Arī jauna institūcija nav vajadzīga,» uzsvēra E. Rubesa-Voravko.
Tajā pašā laikā šis nolīgums ir radījis protesta vētru vairākās pasaules valstīs, no amata atkāpusies viena augsta ES amatpersona, un arī Latvijā radusies pretestība pret šo pasaules lielvalstu vienošanos. Vairākās interneta vietnēs ievietoti aicinājumi uz protesta akcijām Rīgā, savukārt interneta portālā www.manabalss.lv ir ievietota akcija STOP ACTA, kas aicina parakstīties pret Latvijas pievienošanos ACTA, jo «tagad Jūsu interneta provaiders zinās visu par Jums un Jūs novēros, ja tam tā labpatiksies. Viss, ko Jūs darāt, būs viņiem brīvi pieejams, un viņi šo informāciju būs spiesti nodot varas iestādēm.» Vakar līdz pulksten 17 akcijai STOP ACTA bija pievienojušies 1633 balsotāji.
Kas ir rakstīts Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumā, par ko ir sašutusi daļa sabiedrības? Starp skaistām frāzēm par intelektuālā īpašuma aizsardzību ekonomikas izaugsmes vārdā aprakstīta gan civiltiesiskā atbildība, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības, gan kriminālā atbildība, ja veikta apzināta preču viltošana vai pirātisms komerciālā mērogā.
Pie noziedzīgiem nodarījumiem ACTA pieskaitījusi arī kinofilmu neatļautu kopēšanu seansa laikā.
Turklāt katrai valstij ir jānodrošina aizsardzība pret to, lai nepieļautu tādu ierīču vai programmatūras izmantošanu, kas ļautu apiet tā sauktos efektīvos tehnoloģiskos pasākumus. Tādi, piemēram, ir filmu kodēšana noteiktam reģionam.
Savukārt 27. pants par tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanu pirātismā gan ir nedaudz citāds, nekā to pasniedz šā nolīguma pretinieki.
ACTA paredz, ka ikviena nolīgumā iesaistījusies valsts var pilnvarot tiesu, administratīvās un tiesībaizsardzības iestādes likt tiešsaistes pakalpojumu sniedzējam steidzami izpaust tiesību īpašniekiem informāciju, kas ir pietiekama, lai identificētu abonentu, kura konts, iespējams, ir izmantots pārkāpuma veikšanai, ja tiesa vai cita tiesībsargājošā iestāde ir saņēmusi likumīgi pamatotu prasību par preču zīmes vai autortiesību pārkāpumiem.
Liela daļa sabiedrības, tajā skaitā Latvijas interneta asociācija, ir sašutusi ne tik daudz par konkrētajiem nolīgumā ietvertajiem punktiem, par kuru piemērošanu katra dalībvalsts var lemt saskaņā ar savām vajadzībām un esošo likumdošanu, bet gan par to, ka Latvija to parakstījusi, neņemot vērā sabiedrības domas. Ekonomikas ministrija (EM) šos pārmetumus noraida, par šiem jautājumiem diskutēts jau 2010. gada jūlijā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvo padomi, Tautsaimniecības padomi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
EM mājaslapā līguma teksta galīgā versija latviešu valodā ir bijusi pieejama kopš 2011. gada 20. oktobra. Nepieciešamību pievienoties ACTA EM pamato ar pārkāpumu statistiku. 2008. gadā muitas kontroles rezultātā konstatēti 182, bet 2009. gadā 144 viltotu preču zīmju gadījumi. No tiem apmēram puse gadījumu ir apģērbi un aksesuāri, kam seko elektropreces, rotaļlietas un parfimērija. Visvairāk viltotu preču (vairāk nekā 2/3) aizturētas jūras transportā.
Kopējam aizturēto viltoto preču vienību skaitam ir tendence palielināties – no 82 782 vienībām 2008. gadā līdz 951 610 vienībām 2009. gadā. Aizturēto preču vērtība, rēķinot pēc tiesību subjektiem novērstā kaitējuma, abos gados bijusi apmēram vienā līmenī, t.i., aptuveni 2,6 miljoni latu. Viltotās preces visvairāk ievestas no Ķīnas, tomēr konstatēti arī vairāki gadījumi no Kazahstānas, Dominikānas Republikas un Krievijas Federācijas.
2009. gadā Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvalde izņēmusi 23 738 preču vienības ar viltotām preču zīmēm par kopējo vērtību 48,2 tūkstoši latu. Šajās pārbaudēs viltojumi visbiežāk konstatēti apģērbiem, apaviem, bižutērijai un rotaļlietām. Savukārt autortiesību un blakustiesību jomā 2009. gadā ierosināti 12 kriminālprocesi un sastādīti 13 administratīvo pārkāpumu protokoli.
***
VIEDOKĻI
Aivars Kreilis, Lattelecom Regulēšanas lietu nodaļas direktors
– Latvijas parakstītais Viltošanas novēršanas tirdzniecības līgums nav plaši sabiedrībā apspriests. Kaut arī līguma teksts ir bijis izsludināts gan valsts sekretāru sanāksmē, gan skatīts Ministru kabinetā, dokumenta anotācija vēsta, ka sabiedrības līdzdalība dokumenta apspriešanā netika nodrošināta, jo, pēc likumdevēju domām, uz sabiedrību tas nav attiecināms. Mēs kā uzņēmums, kas legāli darbojas un sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus Latvijā, atzītam, ka intelektuālā īpašuma tiesību jautājumi nav pilnībā sakārtoti ne Latvijā, ne pasaulē. Tajā pašā laikā parakstītais līgums vairāk atspoguļo virzienus, kuros valsts darbības vēršamas šajā jomā, bet neparedz konkrētas un skaidras rīcības. Lai parakstītais līgums būtu spēkā, tas vispirms ratificējams Saeimā, kur, jācer, tiešām vispirms notiks visaptveroša visu ieinteresēto pušu diskusija. Lai valstī ieviestu konkrētus pasākumus, būs nepieciešams grozīt esošos likumus un noteikumus. Tāpēc parakstītā nolīguma sekas un konkrētu darbību varēs vērtēt tikai pēc konkrētiem priekšlikumiem.
Lauris Kļaviņš, Baltcom preses sekretārs
– Šeit skaidri redzams kārtējais piemērs, kad Latvijas valsts neinformē sabiedrību un neveic atklātas konsultācijas par lēmumiem, kuri vēlāk var ietekmēt (telekomunikāciju) nozari un plašu sabiedrības daļu. Pat neiedziļinoties dokumenta saturā, ir skaidrs, ka neviena no nozares pārstāvju organizācijām – ne LIA, ne LIKTA un arī ne LTA (kurā pārstāvēts arī Baltcom) – nav iepazīstināta ar šo dokumentu. Tā ir slikta prakse, kad valsts uzņemas starptautiskas saistības un tikai post factum sāk skaidrot sabiedrībai šo jautājumu. Pagaidām nav pamata sagaidīt, ka Baltcom kā interneta pakalpojumu sniedzējs veiks jebkādas darbības, lai monitorētu klientu interneta datus. Baltcom nekādi neatbalsta pirātismu vai nelegālu kopiju izplatīšanu, tomēr pie šādiem lēmumiem ir nepieciešama sīka analīze – cik tas izmaksās, kurš būs atbildīgs par kontroli un vai ir nepieciešami papildu ierobežojumi jau pastāvošajām autortiesību un blakustiesību normām un paredzētajai atbildībai.
Rādīt reklāmu
