Nav pagājis mēnesis kopš brīža, kad likumam paklausīgajiem valsts iedzīvotājiem bija jāfiksē savu īpašumu apjomi, lai vasarā tos deklarētu. Taču jau tagad parādās informācija par veidiem, kā atjautīgākie no iedzīvotājiem pamanās legalizēt ne tik godīgi iegūtus līdzekļus.
Jau vēstīts, ka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums jeb tā dēvētā nulles deklarācija paredz ne tikai skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, pārskaitīšanu bankās vai citās kredītiestādēs, bet arī daļēju nodokļu amnestiju tām personām, kas izveidojušas lielus naudas uzkrājumus, darbojoties pelēkajā ekonomikā. Paredzēts, ka šādiem cilvēkiem, ja tie godprātīgi uzrādīs ar nodokļiem līdz šim neaplikto kapitālu, tiks piemērota samazināta ienākumu nodokļa likme – 15%.
Tomēr, jau pirms likums tika apstiprināts Saeimā un stājies spēkā, zinoši cilvēki, kuru uzkrātie līdzekļi bija gūti ne tikai pelēkās ekonomikas zonā, bet pat noziedzīgā kārtā – un uz šādiem uzkrājumiem nodokļu amnestija nav attiecināma, jaunajiem noteikumiem bija sagatavojušies.
Saskaņā ar
Neatkarīgajai atstāstītajām iespējamajām shēmām viens no iespējamajiem veidiem, kā pilnībā legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, meklējams intelektuālo īpašumu regulējošajos normatīvajos aktos.
Piemēram, no kādas personas var iegādāties vai pašam izstrādāt kādu patentējamu izgudrojumu, lai cik nevajadzīgs un lieks tas nebūtu. Pilnīgi bezjēdzīgas ierīces, piemēram, muguras pakasīšanas aparāts, piesaistītu pārāk lielu tiesībsargājošo iestāžu uzmanību, tādēļ esot vērts veltīt enerģiju, lai atrastu vai radītu kaut ko vismaz pirmajā acu uzmetienā lietderīgu. Ja ar šo uzdevumu ir izdevies tikt galā, tad atlikušais jau esot tikai tehnikas lieta. Proti, atliek sameklēt kādu izpalīdzīgu uzņēmēju vai aplinkus ceļos pašam izveidot jaunu uzņēmumu kādā trešajā pasaules valstī, piemēram, Centrālajā Āfrikā, un reģistrēto vai pārpirkto patentu par atbilstošu summu pārdot. Rezultātā tiek iegūta absolūti tīra un valsts acīs legāli iegūta nauda. Juristi atzīst, ka draudi būt pieķertam joprojām pastāv, bet, ņemot vērā, cik grūti ir komunicēt ar trešajām pasaules valstīm, tie esot ārkārtīgi niecīgi.
Paglābt skaidras naudas uzkrājumus no tūlītējas deklarēšanas esot iespējams, arī izmantojot likumā pieļautās deklarēšanas atlaides uz mākslas darbiem, juvelierizstrādājumiem un citām kolekcijām. Saskaņā ar spēkā esošajām normām šīs vērtības to īpašnieks var nedeklarēt vai deklarēt saskaņā ar savu izpratni par to vērtību. Uzrādot pārāk lielu vērtību, pastāv risks, ka joprojām būs jāatskaitās Valsts ieņēmumu dienestam par to, kādā veidā tikts pie tik vērtīga kolekcijas priekšmeta, bet vienmēr atliekot iespēja atrunāties, ka tas gūts mantojumā vai uzdāvināts, neapzinoties patieso cenu. Šādas kolekcijas nedeklarējot, bet vēlāk fiktīvi pārdodot, atkal tiek legalizēti līdzekļi.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns zina stāstīt, ka līdzīga shēma savulaik izmantota korupcijas nomocītajā Ķīnā. Tur ierēdņiem mēguši dāvināt mākslas darbus, kas iegrāmatoti likumā atļautās vērtības robežās, bet vēlāk tie par milzīgām summām pārdoti mākslas galerijām. Ja tiesībsargājošās iestādes šiem darījumiem pievērsušas uzmanību, tad korumpētās amatpersonas atrunājušās, ka dāvinātājs nav apzinājies dāvanas cenu un viņš nav vainīgs, ja atradis pircēju, kas orientējas mākslā un tās vērtībā. Tiesa, šī prakse drīz vien izskausta.
V. Burkāns un parlamentārieši, kas izstrādāja šo likumu, gan norāda, ka ikviens likums tiek izstrādāts likuma paklausīgiem iedzīvotājiem. Tādēļ, lai vairotu motivāciju deklarēt skaidras naudas uzkrājumus, likumā arī iestrādāta ienākumu nodokļa atlaide. Savukārt tie, kas gribēs pārkāpt likumu, vienmēr atradīs kādu apkārtceļu, lai to izdarītu. Ar iedzīvotājiem strādās Valsts ieņēmumu dienests un citas atbildīgās institūcijas, kas pievērsīs uzmanību aizdomas izraisošiem darījumiem.
Rādīt reklāmu
