Augustā apstrādes rūpniecības produkcijas ražošanas apjoma samazinājumu ietekmēja uzņēmumu sadarbības partneru un darbinieku atvaļinājumu laiks (šī gada jūlijā, augustā), kad uz laiku tika apstādināts ražošanas process rūpnīcās, un tā atsākšana noritēja lēnāk nekā pirms gada. Vislielākais produkcijas izlaides kritums, ko pēc uzņēmumu sniegtās informācijas ietekmēja atvaļinājumu laiks, bija tādās nozarēs kā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 27,4 %, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 12,2 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas – par 8,2 % un apģērbu ražošanā – par 3,3 %. Nozīmīgs ražošanas apjoma kritums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Iepriekš minētajās nozarēs šī gada augustā būtiski samazinājās saražotās produkcijas realizācijas apjoms ārējos tirgos. Produkcijas apjoma samazinājums bija arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, kā arī pārtikas produktu ražošanā (attiecīgi par 18,1 % un 0,8 %).

Savukārt ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajā nozarē – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 6,9 %, kā arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 7,6 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.

2020. gada augustā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,7 %. Ražošanas apjoma kritums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 4,3 %, bet kāpums – elektroenerģijas un gāzes apgādē –  par 8,4 %. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 0,4 %.

2020. gada augustā, salīdzinot ar 2019. gada augustu, kopējais apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri koriģētiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 0,1 %. Apgrozījums eksportā pieauga par 1,6 % (tai skaitā eirozonā – par 1,5 %, ārpus eirozonas – par 1,7 %), savukārt vietējā tirgū samazinājās par 2,5 %.

2020. gada augustā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, kopējais apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli koriģētiem datiem samazinājās par 0,5 %. Apgrozījuma kritums bija eksportā par 0,8 % (tai skaitā eirozonā – par 1 %, ārpus eirozonas – par 0,7 %), bet vietējā tirgū – kāpums par 0,3 %.

Plašāka informācija par sezonāli koriģētiem, kalendāri koriģētiem un nekoriģētiem rūpniecības produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksiem, tai skaitā pa nozarēm, ir pieejama CSP datubāzē sadaļā „Rūpniecība".

1 Rūpniecības produkcija tiek aprēķināta, summējot konkrētā mēnesī pārdoto pašražoto produkciju un sniegtos rūpnieciskos pakalpojumus ar gatavās produkcijas krājumu un nepabeigto ražojumu izmaiņām. Rūpniecības produkcijas apjoma indekss (RPI) raksturo rūpniecības produkcijas apjoma izmaiņas pārskata periodā, salīdzinot ar bāzes periodu. RPI aprēķina, pārrēķinot produkcijas izlaides rādītāju salīdzināmajās cenās ar ražotāju cenu indeksu palīdzību.

2 Rūpniecības apgrozījums ir konkrētā mēnesī pārdotā pašražotā produkcija un sniegtie rūpnieciskie pakalpojumi. Rūpniecības apgrozījuma indekss raksturo ikmēneša rūpniecības preču un pakalpojumu tirgus pieprasījuma attīstību. To aprēķina faktiskajās cenās, neizslēdzot cenu ietekmi. Atšķirībā no saražotās rūpniecības produkcijas, kurā ieskaita arī nepabeigtos ražojumus un produkcijas krājumus, apgrozījumā ietver tikai pārdoto produkciju un sniegtos rūpnieciskos pakalpojumus.