27. maijs, Trešdiena
Vārda dienas: Dzidra, Gunita, Loreta
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » IKP burbuļi plīst visās pasaules malās
IKP burbuļi plīst visās pasaules malās
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 11. maijs 2020, 13:09
Nepilnu divu gadu laikā ir piepildījies un pārpildījies “Neatkarīgās” paredzējums “apsteigsim Ķīnu kā nieku” pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes ātruma. Toreiz atpalikām par nieka pusotru procentpunktu, bet tagad esam priekšā par 4,8 reizēm!

Paredzējums piepildījies tik precīzi, ka ļauj pievienoties Nostradama, Finka un Vangas pulciņam. Šo izcilo ļaužu piesaukšana kalpo arī tam, lai pēc viņu parauga nesīkumotos ar paredzējumu izteikšanu skaitļos un skaitļu izskaidrošanu līdz tādiem smalkumiem, ka procenti un procentpunkti nav gluži viens un tas pats. 2018. gada 1. augustā publicētā norādi uz attiecīgā gada pirmajā pusē manītajām atšķirībām Latvijas un Ķīnas IKP pieauguma ātrumos varētu uzdot par piepildījušos arī tad, ja Latvijai būtu izdevies iegrāmatot par procentpunkta desmitdaļu straujāku pieaugumu, nekā to izdarītu Ķīna. Vēl godīgāk sakot, raksts jau nemaz nebija par Ķīnu, bet par Latviju. Proti, par to, ka un kāpēc Latvija nevarēja rēķināties ar ilgstošu IKP pieauguma uzturēšanu virs pāris procentiem gadā, nemaz nerunājot par ilgstošu IKP pieauguma tempa paātrinājumu un tempa uzturēšanu virs 5% gadā, par spīti tam, ka 2018. gada 2. ceturksnī tai bija izdevies šādu pieauguma rādītāju iegrāmatot. Jā, arī šādā nozīmē viss noticis tā, kā “Neatkarīgā” brīdināja. Šo gadu Latvija iesākusi ar IKP izaugsmes un paša IKP korekciju, nomainot plusus ar mīnusu. Latvija uzrāda IKP samazināšanos šā gada 1. ceturksnī pret 2019. gada 1. ceturksni par 1,4%. Turklāt drīzāk draudoši nekā cerīgi skan Centrālās statistikas pārvaldes piebilde, ka “krīzes laikā (..) dati potenciāli var tikt pakļauti lielākām datu revīzijām, nekā tas ir bijis pirms krīzes periodā”. Krīze tāpēc saucas par krīzi, ka grūž aizvien dziļākos mīnusos, nevis atļauj statistiķiem šķietami ne pārāk lielo mīnusu ja ne ievilkt plusu zonā, tad vismaz nolikt uz nulles.

Tagad Latvija ar savu IKP rādītāju ir priekšā Ķīnai tādā nozīmē, ka Latvija atpaliek no Ķīnas pēc IKP samazinājuma ātruma. Proti, Ķīna oficiāli uzrādījusi -6,8% šā gada 1. ceturksnī un atstājusi vietu baumām par būtiski lielāku IKP samazinājumu patiesībā. Labākajā gadījumā statistiķi esot parūpējušies, lai IKP samazinājuma ātrumu virs 7% pabāztu zem 7%, bet Ķīnai naidīgi noskaņoti ļaudis zinot, t.i., viņi tā gribētu, ka patiesais rādītājs meklējams starp -16 un -60 procentiem.

Ar atrunām par ticību vai neticību statistiskajiem datiem ir jāapaudzē arī Latvijas IKP, par kura veidošanos mums taču skaidrāki priekšstati nekā par Ķīnu vai jebkuru citu vietu uz zemeslodes.

Latvijas gadījumā izskatās tā, ka IKP rādītājs īstenībā kļuvis par Eiropas Savienības palīdzības fondu izsmelšanas tempa rādītāju, bet reālais IKP samazinās aptuveni līdzīgi Latvijā palikušo iedzīvotāju kopskaitam.
Pašlaik tuvojas noslēgumam ES 2014.-2020. gada plānošanas periodā Latvijai uzdāvinātās naudas iztērēšana. Tādā situācijā IKP jau slīd uz leju un slīdēs vēl ātrāk tajā brīdī, kad dāvanas pavisam izbeigsies. Lai vietējie iedzīvotāji neuztvertu šādas izmaiņas kā IKP burbuļa pārsprāgšanu, daudz lielāks troksnis tiek radīts saistībā ar briesmīgo vīrusu Covid-19. Pēc oficiālās versijas, Latvijas IKP šogad samazināsies par 8 vai pat par 10%, bet apmēram tikpat atgūs 2021. gadā. Tas viss, protams, tikai vīrusa dēļ, nevis dēļ tā, ka Latvija cer uz nākamo ES plānošanas periodu un 2021. gadu kā iespēju ja ne uzreiz saņemt ES dāvanas, tad iespēju kaut kā izgrozīties, aizņemoties naudu pret vēl nesaņemto dāvanu ieķīlāšanu.

No šodienas skatpunkta labi redzams, ka IKP pieauguma tempa iepriekšējais maksimums iekrita brīdī, kad katra no vairāk nekā simt pašvaldībām Latvijā būvēja sev kārtējo peldbaseinu vai vismaz strūklaku. Būvniecības izmaksas atbilstoši rāvās uz augšu, bet CSP uzrādīja būvizmaksu sadārdzinājumu par reālās celtniecības apjoma pieaugumu, kas vilka sev līdzi (vilka uz augšu) visu IKP. No vienas puses, “fui” strūklaku būvētājiem, kuriem tagad vairs nav naudas, lai samaksātu par ūdeni, ko ieliet strūklakās. No otras puses, paldies viņiem par naudas ierakšanu zemē, ko gudrā vārdā sauc par sterilizāciju. Tās rezultātā nauda nenonāca apritē un nepacēla inflāciju nepieklājīgos augstumos, t.i., nepacēla plaša patēriņa preču cenas tādos augstumos, kādos šīs preces nopirkt nespētu plašas patērētāju masas, ja preču cenas diktētu tikai ierēdņi u.tml. personāži ar pirmtiesībām uz ES naudas savākšanu. Pat bezjēdzīgu objektu celtniecība nav bezjēdzīga tādā nozīmē, ka kalpo par ideālu regulatoru naudas palaišanai apritē tādā veidā, lai nauda daudziem būtu, bet pārmērīgas inflācijas nebūtu. Starp citu, tie objekti, kurus ceļ kaut kādu reālu mērķu dēļ, naudas plūsmu regulēšanai mēdz kalpot sliktāk par tiem objektiem, kurus ceļ tikai celtniecības dēļ.

Ņemot par pamatu oficiālos datus, Latvija tik tiešām priekšā Ķīnai par (-6,8) / (-1,4)=4,8 reizēm, lai gan šādai konstatācijai vairāk emocionāla nekā racionāla vērtība. Tīri aritmētiski (-6,8) / (-1,4)=6,8 / 1,4, bet ekonomiski - no cilvēku labklājības un nākotnes izredžu viedokļa - tomēr pavisam savādāka jēga tam, vai salīdzināti tiek IKP pieauguma vai samazinājuma tempi. Ja Latvija tiešām būtu sasniegusi +6,8%, kuru līmenī Ķīna noturējās vairākus gadu desmitus pēc kārtas, bet Ķīna noslīdējusi līdz Latvijai pierastajiem +1,4%, tad gan laime būtu pilnīga. Nē, protams, mēs nevēlam neko sliktu ne Ķīnai, ne vispār kādai valstij pasaulē. Lai tām visām aug IKP! Kamēr tas tā turpinājās, tas nozīmēja drošību, ka arī pie mums dzīve rīt būs ja ne labāka, tad noteikti ne sliktāka par dzīvi šodien. Šādas drošības vairs nav brīdī, kad statistiķu iemaņas pieklājīgu IKP pieauguma rādītāju uzturēšanai nomainītas ar mediķu padomiem, kā pieklājīgi sagraut ne tikai IKP rādītāju, bet tik tiešām ekonomiku.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats