09. jūlijs, Ceturtdiena
Vārda dienas: Asna, Asne, Zaiga
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Latvijas augsne bankām ir liesa
Latvijas augsne bankām ir liesa
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 5. marts 2020, 11:28
Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile (attēlā) uzmundrina, visticamāk, tikai pati sevi ar to, ka «Latvijā var ienākt jauna banka».

Pagājušā gada rudenī S. Purgaile tika nolīgta par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa pieteiktā «banku kapitālā remonta» personifikāciju jeb seju. Ne S. Purgaile šo procesu sāka, un ne viņa drīkstēja būtiski mainīt «remonta» gaitu, kas pārvērta Latvijas komercbankas par elektronisko norēķinu kasēm, kurās uzņēmumi ieskaita savu darbinieku algas un darbinieki elektroniski apmaksā preces un komunālos pakalpojumus. Tas, protams, nav jāuztver burtiski. Bankas apkalpo arī vietējo uzņēmumu savstarpējos norēķinus, nodokļu maksājumus valstij u.tml., tomēr par bankām tās tagad saucamas tikai tradīcijas dēļ. Varbūt ir jēga saņemt drosmi un nomest vecās izkārtnes, atklāti pielīdzinot tagadējās banku atliekas maksājumu platformai Revolut.

Atgriezties pie reālas banku darbības tagadējās norēķinu kases drīkstēšot tad, kad FKTK būšot tām izsniegusi rokasgrāmatu, kā piesaistīt kapitālu un kreditēt tā, lai nerastos nekādas aizdomas jeb pārpratumi, ka naudas plūsmas varētu būt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai teroristu finansēšana.

Šādas grāmatas rakstīšanu S. Purgaile pieteica pirms vairākiem mēnešiem un nesolīja agrāk par šā gada rudeni. Ja 12 minūšu intervijā 4. marta TV3 raidījumam 900 sekundes viņa šādu darbu vispār nepieminēja, tad šķiet, ka pārāk labi darbs nesokas. Tā vietā nācās tērēt laiku pieņēmumiem par to, kas varētu notikt vai nenotikt pilnīgi nezināmā nākotnē.

Purgaile norādīja, ka Latvijas bankas sadalījis skandināvu un ASV kapitāls. Vietējam un vēl citu valstu kapitālam banku nozarē būtiskas nozīmes vairs nav. Skandināvu un ASV kapitāla esamībai Latvijas bankās ir priekšnoteikumi, kādu vēl cita kapitāla ienākšanai Latvijā nav.
Skandināvi kā baņķieri Latvijā sēž kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem. Kad pēc valsts neatkarības atjaunošanas šeit parādījās pirmie ārvalstu investori, viņi pilnīgi pamatoti gribēja, lai viņus apkalpo ārzemju bankas, nevis vietējās bankas, aiz kuru izkārtnēm toreiz tik tiešām bieži slēpās noguldījumu piramīdas. Šāda pieprasījuma apmierināšana ar skandināvu zīmoliem bija pats loģiskākais risinājums. Vācija tajā laikā pārvarēja valsts apvienošanas grūtības, un citas lielvalstis uz rietumu pusi atradās pārāk tālu, lai šeit saskatītu peļņas iespējas. Jāatgādina, ka sakaru līdzekļi toreiz bija ar būtiski mazāku jaudu nekā tagad. Baņķieru fizisko pārvietošanos vēl neapkalpoja Rīgas lidostas un airBaltic tandēms, elektroniskā datu aprite tik tikko bija izkļuvusi no embrija stadijas. Pirmie šo apstākļu sakritību aptvēra igauņi. Viņi sagādāja skandināvu naudai ne vien mājvietu Baltijā, bet arī Tallink prāmjus naudas attransportēšanai tiešā un pārnestā nozīmē. Tālāk šī nauda banku kapitāla veidā nonāca Latvijā un Lietuvā, kas negrib ne poļus, ne viņu naudu.

Nav tā, ka nevienai citai valstij pierakstīts kapitāls nebūtu mēģinājis darboties Latvijas banku nozarē, taču šīs epizodes tikai apstiprina ārzemnieku grūtības šeit iedzīvoties. Jau 90. gadu beigās Rīgā parādījās un pēc dažiem gadiem pazuda Francijas dižbankas Societe General izkārtne. Ļoti ātri francūži izlēma savu biznesu Latvijā pārdot somu Merita Bank, kas drīz vien iekļāvās skandināvu finanšu grupā Nordea, kas tagad savu Baltijas biznesu pārdevusi ASV kapitālam. Ar francūžu aizvākšanos laika ziņā sakrita vāciešu ievākšanās. Desmit gadu laikā degošākās Vācijas Federatīvās un Demokrātiskās Republikas apvienošanas problēmas šķita apdzēstas, un vācu Norddeutsche Landesbank nopirka Pirmo Latvijas komercbanku. Pasaimniekojuši šeit mazliet vairāk nekā desmit gadus, vācieši atdeva banku norvēģiem, kas galu galā šeit nesaskatīja pietiekamu atdevi savas naftas naudas ieguldījumiem un arī pārdeva biznesu amerikāņiem. Vēl citi ārzemnieku plāni izmantot Latvijas pierakstu investīciju vai vēl citu nišas banku darbībai nav pieminēšanas vērti.

Krievijas kapitāls Latvijas bankās ir pārstāvēts ar Krājbankas un PNB bankas izputināšanu.

ASV kapitāla ieplūšana Latvijas bankās notika nesaraujamā vienībā ar ASV kara bāzes izveidošanu Ādažos. Principā nav iespējams pateikt, vai bāzi izveidoja banku dēļ, vai bankas Citadele un Luminor - bāzes dēļ. Nekāda juridiska noformējuma šādai bāzes un banku vienībai nav. Oficiāli kara bāze nemaz nav ASV kara bāze, bet kādas no Kanādas Eiropā ieceļojušas NATO karaspēka daļas pagaidu apmetne. Tāpat arī uz Citadele un Luminor ASV valstij nav īpašumtiesību. Arī bez oficiāliem skaidrojumiem visiem ir skaidrs, kāpēc banku pakalpojumus Latvijā sadalījis līdz zviedru Swedbank un SEB bankai saīsinātais Skandināvijas banku saraksts ar jau minētajām amerikāņu bankām.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats