14. decembris, Sestdiena
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Sporta bāzu attīstībai no valsts kabatas – apmēram 50 miljoni eiro
Sporta bāzu attīstībai no valsts kabatas – apmēram 50 miljoni eiro
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 15. jūlijs 2019, 13:29
Šobrīd Latvijā ir septiņi olimpiskie centri (OC), bet kopumā valstī ir 1229 sporta bāzes, kurās ir 3185 sporta objekti, tajā skaitā – valsts, pašvaldību un privātie. Valsts no savas puses pēdējos piecos gados sporta infrastruktūras attīstīšanā, arī OC, ieguldījusi apmēram 50 miljonus eiro. Arī šogad apmēram 7,4 miljoni eiro piešķirti valsts nozīmes sporta projektiem, bet nākamgad paredzēti vairāk par 5 miljoniem eiro. Turpmāk gan varētu mainīties nostādnes, kā valsts finansē sporta objektu būvi, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka jau iesāktie būtu jāpabeidz.

Seši OC (Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Limbažos, Daugavpilī) ir gan pašvaldību, gan Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pārziņā (kapitāldaļu sadalījums ir atšķirīgs), bet Rīgas OC - pilnībā ir LOK īpašums.

«Valsts investīcijas OC savulaik tika piešķirtas ar LOK starpniecību - kā valsts galvoti aizdevumi (pašvaldības nodrošināja līdzfinansējumu), paredzot pamatsummas atmaksu no valsts kabatas. No 2001. līdz 2011. gadam desmit projektos šo aizdevumu kopējais apjoms sasniedza 61 miljonu eiro, taču faktiskais ieguldījums bija gandrīz 111 miljoni eiro,» skaidro (IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Galu galā šāds finansēšanas modelis tika atzīts par neefektīvu, un tagad valsts naudu piešķir pa tiešo pašvaldībām, nevis caur LOK. Pēdējos gados valsts šādā veidā ieguldījusi ap 50 miljonus eiro arī citu sporta bāzu attīstībai, ne tikai OC, piemēram, Valmierā Daliņa stadiona rekonstrukcijā un manēžas būvniecībā - vairāk nekā 5 miljonus eiro, Ventspils sporta infrastruktūrā - aptuveni 5 miljonus eiro, Liepājas trijos sporta objektos - vairāk nekā 8,5 miljonus eiro. Šā gada finansējumā valsts nozīmes attīstības projektiem paredzēti vairāk nekā 7 miljoni eiro: Valmieras Daliņa stadionam - 2,1 miljons eiro, Liepājas tenisa kortu būvniecības pabeigšanai - apmēram 3 miljoni eiro, Jēkabpils multifunkcionālajai hallei - 500 000 eiro, Madonas Smeceres sila sporta bāzei (slēpošana un biatlons) - arī 500 000 eiro, Rēzeknes pilsētas OC būvniecībai - 1,3 miljoni eiro. Arī nākamgad ir iezīmēti līdzekļi Valmieras Daliņa stadionam - 1,5 miljoni eiro, kā arī 3,6 miljoni eiro, par kuru izlietošanu vēl tiks lemts, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta.

E. Severs norāda, ka arī vietvaras pērn ieguldījušas kopumā vairāk nekā 3,2 miljonus eiro, kas ir vidēji 26% no visiem OC ieņēmumiem, proti, tie lielākoties ir pašvaldību līdzekļi savu izglītības iestāžu vajadzībām (sporta skolām). Nodokļos 2018. gadā OC samaksājuši 3,2 miljonus eiro, kas ir par 32% vairāk nekā 2015. gadā.

IZM Sporta departamenta direktors uzsver, ka būtisks rādītājs ir OC noslodze, un no statistikas datiem redzams, ka tā ik gadu aug. Ministrijas rīcībā nav precīzu skaitļu, cik daudz iedzīvotāju nodarbojas ar sportu dažādos sporta objektos, taču OC tie sezonā ir ap 14 000 apmeklējumu dienā (2012. gadā šis skaitlis bija 10 000), starpsezonā - 7000. Tomēr noteikti vēl jāstrādā pie tā, lai aizpildītu pirmo dienas daļu, tāpēc svarīgi ir sadarboties ar izglītības iestādēm, lai skolēni pēc iespējas vairāk izmantotu OC bāzi.

Līdz IZM ir nonākusi informācija, ka ne vienmēr OC ir pieejami, proti, cena ir tāda, ka ne visi to var atļauties. «Tā ir runga ar diviem galiem - skaidrs, ka OC jāmaksā darbiniekiem algas, kā arī ir virkne citu izdevumu, taču jāpanāk, lai maksa par apmeklējumu būtu tāda, kas nodrošina piepildījumu un nerada zaudējumus,» teic E. Severs.

Veidojot OC, iecere bija - radīt augsta līmeņa infrastruktūru nometnēm un ikdienas treniņvajadzībām labākajiem valsts sportistiem, lai viņiem pēc iespējas mazāk jābrauc uz ārvalstīm. Pērn OC notika vairāk nekā 1000 vietējā mēroga pasākumu, kā arī 118 starptautiska līmeņa sacensību.

Runājot par pārklājumu, E. Severs atzīst, ka teju katrā lielajā pilsētā ir izveidots OC. Tiesa, Jēkabpilī tāda nav, taču top multifunkcionālā halle, kuras būvniecībā piedalās arī valsts ar savu finansējumu (1,5 miljoni eiro). Šim objektam nav OC statusa, jo to piešķir LOK, piemērojot konkrētus kritērijus. Arī Jūrmalā kā republikas pilsētai nav OC, taču tai ir sava sporta infrastruktūra.

«Šobrīd vajadzētu orientēties uz jau iesāktās sporta infrastruktūras attīstības pabeigšanu. Piemēram, ļoti aktuāla ir Siguldas sporta bāzes attīstība,» akcentē E. Severs. Strādājot pie valdības rīcībplāna, lielāka uzmanība šogad tiks pievērsta sporta finansēšanas modeļa izstrādei, gan jaunām pamatnostādnēm sporta infrastruktūrā, gan prioritāriem virzieniem.

Olimpisko centru neto apgrozījums:

Elektrum, Rīga 2,47 miljoni

Ventspils 2,01 miljons eiro

Liepāja 1,88 miljoni eiro

Daugavpils 812 337 eiro

Valmiera 855 847 eiro

Jelgava 235 233 eiro

Limbaži 157 252 eiro

Avots: LOK





Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats