20. jūlijs, Sestdiena
Vārda dienas: Ramona, Ritma
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » OIK saņēmēji sāk slēgt elektrostacijas
OIK saņēmēji sāk slēgt elektrostacijas
Autors: BNA / 4. jūlijs 2019, 11:35
Ekonomikas ministrijas enerģētikas departamentu telefoni pēdējās jūnija dienās uzkarsuši no OIK atbalsta saņēmēju dusmīgajiem zvaniem – ar kādām tādām tiesībām ministrija viņiem pieprasa precizēt pieslēgumu shēmas. Vairums tagad steigā pārtaisa papīrus, lai nezaudētu jūlija maksājumus. Taču ne visi komersanti tā rīkojas – daži nolēmuši slēgt savas elektrostacijas.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro licis apturēt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus 134 komersantiem, jo viņu staciju elektrisko pieslēgumu shēmas nav atbilstošas normatīvo aktu prasībām. Pretenziju būtība tā, ka viņu grāmatvedībā nav nodalīta tā elektrība, kas tiek tērēta pašas stacijas vajadzībām, no tās, kas tiek ieplūdināta kopējā tīklā. Tātad iespējama situācija - komersants no publiskā tīkla ņem elektrību, izlaiž cauri savai iekārtai un pārdod to atpakaļ par divreiz, trīsreiz un vēl augstāku cenu. Tāpēc OIK sistēmu arī dēvē par afēru.

21 miljons mēnesī

Kad ministrija pavasarī pieprasīja uzrādīt elektrības pieslēguma shēmas, daudzi komersanti to neņēma par pilnu. Maija pēdējās dienās iesniedza pavirši sagatavotus dokumentus, laikam cerot, ka neviens tos nepārbaudīs. Taču pārbaudīja, konstatēja neatbilstības un apturēja naudas plūsmu.

Ministrijas preses dienests informē, ka pēc precizēto dokumentu saņemšanas tos vērtēs vēlreiz. Daļa komersantu lūgto informāciju jau iesnieguši. Ja dokumenti būs iesniegti jūnijā un ar tiem viss būs kārtībā, komersanti saņems atbalstu arī par jūliju. Ja iesniegs tikai jūlijā, atbalsts atjaunosies, sākot ar augustu. Līdz ar to šobrīd ministrija vēl nevar pateikt, cik stacijas atbalstu patiešām nesaņems un kāds būs kopējais OIK izmaksu ietaupījums.

Pērn pa visu gadu 375 elektrostaciju īpašniekiem izmaksāti gandrīz 182 miljoni eiro. Tātad vidēji 15 miljoni eiro mēnesī. Maksājumu administratora, Enerģijas publiskā tirgotāja dati liecina, ka šogad maksājumu intensitāte pieaugusi. Kopumā par koģenerācijā un no atjaunojamajiem resursiem saražoto elektrību un kā jaudas maksājums lielajām termoelektrocentrālēm šā gada martā samaksāts vairāk nekā 21 miljons eiro. Un, piemēram, tāds pats elektrības daudzums, kāds tiek iegūts koģenerācijā, parastās elektrības tirgū maksātu 3,4 miljonus eiro. Taču Latvijas iedzīvotāji ir spiesti OIK komersantiem samest 11 miljonus.

Slēdz, jo «nepietiek atbalsta»

Šobrīd maksājumi apturēti nepilnai trešdaļai staciju, taču mēģināt izsecināt viņu iespējamo zaudēto summu nav jēgas, jo komersanti saņem atšķirīgus maksājumus - vienam tiek miljoni, citam tūkstoši.

Kamēr lielākā daļa staciju īpašnieku tagad aktīvi cīnās par naudas plūsmas saglabāšanu, daži par apdraudētajiem ienākumiem vai licenci subsidētās elektrības ražošanai neliekas ne zinis. Kopskaitā tādi ir 13 uzņēmumi. Pārītim Neatkarīgā piezvanīja, lai pavaicātu par šādas ignorances iemesliem, un izrādās, ka viņu OIK bizness tieši šajā pavasarī ir slēgts. Nevilšus rodas iespaids, ka šāda sakritība saistīta ar ministrijas uzsāktajām pārbaudēm. Firma GEOPOWER vairākus gadus kurinājusi dabasgāzi Zaķumuižas katlumājā, taču tagad koģenerācijas stacija ir demontēta. Īpašnieks Aigars Ansbergs Neatkarīgajai paskaidro, ka pieslēguma shēma ministrijai apzināti nav iesniegta, jo ražošana pārtraukta. Kā liecina ministrijas sniegtā statistika, pērn viņš obligātajā iepirkumā pārdevis elektrību 154 tūkstošu eiro vērtībā (bez PVN), un kādēļ tagad no šādiem ienākumiem atsakās, lāgā netop skaidrs. Cits OIK saņēmējs, zemnieku saimniecības Kalna Rusuļi īpašnieks Uģis Vācietis kopš 2002. gada ir darbinājis divas mazās hidroelektrostacijas uz Svētupes Ļaudonas pagastā. No jūlija saimnieciskā darbība tiek apturēta, jo «atbalsta nepietiek». Uzņēmējs uzskata, ka OIK sistēma ir Krievijas dabasgāzes lobijs. Un viņam lielā mērā taisnība, jo gāzei ar atjaunīgiem resursiem un zaļo enerģiju vispār nav nekādas saistības. Neraugoties uz to, summas tieši gāzētājiem tiek tās vislielākās.

Zaļā elektrība joprojām vilina

Komersantu vidū, kas ministrijai nav snieguši prasīto informāciju par elektriskā pieslēguma shēmu, lielākā daļa ir tādi, kas iepriekšējos gados OIK maksājumus nemaz nav saņēmuši. Ministrijas preses dienestā skaidro, ka tas var būt arī tādēļ, ka nav uzsākta ražošana. Izdevīgums no OIK sistēmas darbināšanas ir milzīgs, taču nepieciešamas sākotnējās investīcijas elektrostacijas ierīkošanai. Jāatgādina gan, ka OIK shēmas nesenā vēsturē ir bijuši gadījumi, kad komersants noskopojas pat ar starta kapitālu un, lai iekļautos ražošanas uzsākšanas termiņos, koģenerācijas stacijas angārā vienkārši rūcina dīzeļģeneratoru. Pat uz visādi netaisnīgās OIK sistēmas fona tā ir ļoti rupja krāpšana.

Tiesības pumpēt naudu no Latvijas nodokļu maksātājiem vai tiesāties ar Latvijas valsti par iespējamo OIK sistēmas likvidāciju nozarei ir rezervētas vismaz līdz 2037. gadam Tāpēc nav brīnums, ka netrūkst arvien jaunu komersantu, kas vēlas iesaistīties zaļās elektrības ražošanā. Svaigākā iecere ir vēja parka būvēšana Kaigu purvā, ko vakar apsprieda Līvbērzes pagasta iedzīvotāji. Kūdras ieguves process tur noslēdzies, un SIA Laflora tagad grib pārkvalificēties uz vēju.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats