25. maijs, Sestdiena
Vārda dienas: Anšlavs, Junora
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » NEPLP vadītāja: No amata neatkāpšos. Gribu šo procesu iziet līdz galam
NEPLP vadītāja: No amata neatkāpšos. Gribu šo procesu iziet līdz galam
Autors: Baiba Lulle / NRA.lv / 24. aprīlis 2019, 10:53
Rīt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) spriedīs, vai rīkot atkārtotu Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursu un ko, iespējams, darīt citādi, vai gaidīt jauno Sabiedrisko mediju likumu, kurā valdes vietā paredzēts ģenerāldirektors. Par LTV valdes konkursa izgāšanās iemesliem, turpmākajiem scenārijiem, politisko spiedienu, veco un jauno spēku ietekmi NEPLP Neatkarīgās intervija ar padomes vadītāju Daci Ķezberi.

Neatkarīgā: - Saeimas Juridiskais birojs secinājis, ka LTV valdes konkursā vajadzēja piemērot ne tikai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu, bet arī Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas. Ņemot vērā to, ka šo izvērtējumu birojam pasūtīja koalīcijas politiķi, uzskatāt to par politisku vai tomēr piekrītat, ka konkurss netika rīkots atbilstoši likumiem vai labai pārvaldībai?

Dace Ķezbere: - Konkursi uz valdes priekšsēdētāja vai agrāk ģenerāldirektora un valdes locekļu vietām dažādos laikos ir notikuši pēc dažādiem principiem. Uldis Grava un Jānis Holšteins tika ievēlēti izsludināta konkursa rezultātā, kandidāti tika publiskoti, viss notika atklāti atbilstoši tad spēkā esošajam Televīzijas un radio likumam. Uzvarētājs tika iecelts amatā ar NEPLP lēmumu. Tad spēkā stājās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, vēlāk tika pieņemts Kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kuru veidojot likumdevēji nebija iedomājušies, ka LTV un Latvijas Radio (LR) arī ir valsts kapitālsabiedrības. Par to sāka domāt, sludinot jaunus konkursus uz šo mediju valdi. Tad šis likums bija jaunāks un tā spēku atzina par lielāku.

- Tikai tāpēc, ka jaunāks?

- Jā.

- Kas to atzina?

- Pārresoru koordinācijas centrs ļoti aktīvi iestājās par to, ka ir jāpiemēro Kapitālsabiedrību pārvaldības likums, par ko arī bija plašas diskusijas mediju vidē. Šajā likumā noteikts, ka ir jāveido nominācijas komisija, kurā slēgtā konkursā tiek izvērtēti pretendenti, un komisija nominē vienu vai divus kandidātus balsošanai padomē, kura ierauga kandidātus pēdējā brīdī, un tai jāpieņem lēmums. Mums šī sistēma šķita galīgi aplama, arī žurnālisti bija neapmierināti, noplūda informācija, par ko ir arī tiesvedības.

- Tomēr, piemērojot Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu un veidojot nominācijas komisiju, 2017. gadā tika apstiprināts LR valdes vadītājs un loceklis, 2016. gadā - LTV valdes locekļi. Process bija slikts vai rezultāts?

- Process bija slikts, jo sabiedrisko mediju vadītājus nevar izraudzīties pilnīgi slēgtā lokā, ar vārdu nepubliskošanu nevienā stadijā. Pret to iebilda arī žurnālisti.

Jā, saņēmām kritiku par nominācijas komisijas neveidošanu, par ko runā arī Saeimas Juridiskais birojs. Bet, saprotot, ka šāda nominācijas komisijas veidošana un atlases procedūra neapmierina nedz mūs, nedz mediju vidi, iesniedzām grozījumus Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Tie tika pieņemti, nosakot, ka šīs valdes izvēles normas tiek piemērotas attiecībā uz sabiedrisko mediju valdi, ja tās nav pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Grozījumi tika pieņemti pērn martā, un šis konkurss tika veidots pēc jaunā principa: izveidojām konkursa komisiju, konkursa trešā kārta bija atklāta, ar gala vērtēšanai virzītajiem pretendentiem varēja iepazīties sabiedrība.

- Tātad līdz ar minētajām likuma izmaiņām šo komisiju varēja neveidot?

- Jā, tieši tādēļ šīs izmaiņas tika veiktas, tādēļ uzskatām, ka esam rīkojušies tiesiski un pareizi.

- Tas ir juridiskais aspekts, bet iebildes bija arī pret to, ka saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu par valdes locekli var apstiprināt personu, kurai ir vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā. Ne vienas, ne otras Gielam īsti tomēr nebija.

- Tomēr uzņēmuma vadībā pieredze viņam ir. Jāsaprot, kādas prasmes uzņēmuma vadībā ir vajadzīgas: stratēģiskā plānošana, rīkošanās ar budžetu, gada pārskata veidošana un virkne citu prasmju, kuras minētas arī Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un kuras Giels nodemonstrēja.

- Vai arī pēc tam, kad parādījās detalizēta informācija gan par šo viņa vadības pieredzi, gan virknē interviju tika saskatīts izpratnes trūkums par mediju darbu, pat LTV abreviatūras atšifrēšanas nezināšana, joprojām esat pārliecināta, ka viņš bija pietiekami kompetents vadīt LTV?

- Giela kļūda bija tā, ka viņš piekrita ļoti daudzām intervijām, domājot, ka ar visu tiks galā. Diemžēl netika. Jaunajam cilvēkam tās ir pietiekami lielas dzīves mācības, tās ir mācības visai Latvijas sabiedrībai un arī politiskajai videi. Jāsaprot, ka šādus publiskus eksāmenus var uzrīkot jebkuram, kas kandidē uz kādu vadošu amatu, ka politiskajai videi, saslēdzoties ar mediju vidi, var būt šāds rezultāts. Otra lieta, ka uz mums kā neatkarīgu institūciju tiek mesti akmeņi no dažādām pusēm, gan no žurnālistiem, gan politiskās vides, kas arī ir dziļākas analīzes vērts.

- Kāpēc, jūsuprāt, šie akmeņi tiek mesti? Tur ir kāda savtīga interese, vai cilvēki vienkārši ir ļauni, vai pieļaujat, ka kādas kļūdas šajā konkursā tomēr bija?

- Cilvēki nav ļauni. Pieļauju, ka mūsu darbā ir kļūdas, bet te sava loma ir arī tam, ka Saeimā ienākuši jauni politiskie spēki, kurus interesē iegūt padomē savu ietekmi. Šobrīd vakanta būs viena padomes locekļa vieta, bet, ļoti iespējams, būs aktivitātes, lai izbalsotu vēl kādu esošo locekli un iebalsotu citu. Uz to skatāmies kā uz Latvijas politiskās dzīves realitāti, katra Saeima nāk ar savām vēlmēm.

Turklāt ir priekšvēlēšanu laiks, un redzam, ka NEPLP darbību politiķi izmanto arī Eiroparlamenta priekšvēlēšanu cīņā. Var minēt kaut vai Anda Kudora video rullīti, kurā viņš sit televizoru, aicinot nepieļaut Krievijas propagandu Latvijā. Ainārs Dimants arī startē ar savu retoriku par NEPLP notiekošo.

- Līdzīgi JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe paudusi, ka NEPLP nav darboties spējīga, par ko liecinot neatrisinātie jautājumi ar LTV vadību un Krievijas milzīgā ietekme mūsu informatīvajā telpā.

- Padome ir ļoti darboties spējīga. Tik daudz darbu, cik padomei ir šobrīd tādēļ, ka budžets tika pieņemts vēlu, nav bijis sen. Ja mēs nebūtu darboties spējīgi, tad bez finansējuma paliktu daļa komerctelevīziju, netiktu izsludināts diasporas konkurss, netiktu nodrošināta Latgales apraide...

Pēc Guntas Līdakas aiziešanas no padomes darbu katram ir vēl vairāk, tāpēc - jo ātrāk iegūstam jaunu kolēģi, jo labāk. Ja viņš pārstāvēs jaunos politiskos spēkus, ienāks ar savu, jaunu redzējumu - ļoti labi!

- Jūs pārstāvat vecos politiskos spēkus?

- Protams, mēs esam iepriekšējās Saeimas, koalīcijas ievēlēti, es personiski neesmu nekad slēpusi, ka esmu Latvijas Zemnieku savienības biedre, līdz ar to šobrīd opozīcijas pārstāve.

- Visu jezgu, spiedienu saistāt arī to, ka esat veco spēku pārstāve?

- Es personīgi jā! Protams!

- Minējāt, ka, iespējams, būs vēlme atbrīvot vēl kādu kolēģi, arī Strīķe izteikusies, ka arī citiem NEPLP pārstāvjiem vajadzētu sekot Līdakas piemēram un atkāpties no amata. Varētu sekot vēl kāda valdes locekļa atkāpšanās?

- Esam vienojušies, ka turamies kopā kā komanda, un šobrīd man nav pamata domāt, ka vēl kāds no kolēģiem varētu salūzt. Bet pieņemu, ka varbūt Saeimas spiediena vai kādu mediju uzkonstruētu situāciju rezultātā atkal tiks izvirzīts jautājums par kādu no padomes locekļiem, vai tā būšu es vai varbūt Ivars Āboliņš, kurš ne tajā vietā un ne tajā laikā ēdis pusdienas Lestenes piemiņas pasākumā ar kādu no politiķiem. Nebrīnīšos, ja spiediens turpināsies un tiks eskalēts.

- Jūsuprāt, Līdaka salūza?

- Gunta uzskata, ka viņas reputācija, esot šajā padomē un varbūt nespējot pamatot darāmo darbu apjomu, kuru viņa te veica, ir iedragāta.

- Piekrītat, ka arī padomes reputācija ir iedragāta, un vai neuzticēšanos nevairoja minētā nominācijas komisijas neveidošana, vienalga, prasīja vai neprasīja likums? Sabiedrisko mediju vadības izvēle allaž apvīta aizdomām par kādiem politiskiem vai interešu grupu pasūtījumiem. Vai nevajadzēja darīt kaut ko citādi, lai šādām bažām nedotu pamatu?

- Ļoti gribētu noraidīt nominācijas komisijas nepieciešamību, jo līdz ar tās izveidi iestātos Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasība visu noslepenot un nekādas publiskās diskusijas vairs nebūtu iespējamas. Ja vienosimies par jauna konkursa izsludināšanu, varam domāt par plašākas konkursa komisijas izveidi. Bet tik un tā padome pieņemtu gala lēmumu, vai kandidātu izvirzītu konkursa vai nominācijas komisija. Konkursa komisijā mums bija trīs cilvēki ar padomdevēja tiesībām, varam tajā iekļaut, piemēram, piecus, aicinot no tās pašas Žurnālistu asociācijas. Nāciet, strādājiet, tikai jāņem vērā, ka nedrīkstēs nopludināt informāciju, būs jāpiedalās intervijās vairākās kārtās, jāplāno laiks tā, lai visu paspētu.

- Kāpēc tagad nepaplašinājāt komisijas sastāvu?

- Bijām pieci padomes un trīs pieaicinātie cilvēki, kuri uzklausīja katru pretendentu. Ja tas bija par maz, var veidot lielāku, nav problēmu!

- 25. aprīlī NEPLP plāno lemt, ko darīt tālāk ar LTV vadību, sludināt konkursu atkārtoti vai nogaidīt. Kādi ir varianti, un kam jūs dotu priekšroku?

- Svarīgi, lai nonākam pie laba rezultāta, dabūjam patiesi labus LTV vadītājus. Nedrīkstam vairs kļūdīties un teikt, ka nebija labi pretendenti, nebija no kā izvēlēties. Bet bažas vieš tas, ka nav skaidri spēles noteikumi, uz cik ilgu laiku darbs ir paredzēts - uz pieciem gadiem, kā to nosaka konkursa nolikums, vai uz gadu, kā tas varētu būt, ja tiks pieņemts Sabiedrisko mediju likums, kurā LTV un LR vadībā plānots ģenerāldirektors, nevis valde. Tā kā šis likums ir tapšanas procesā, man nav pārliecības, ka cilvēki ar augstām kompetencēm piedalīsies konkursā, kurā nav skaidrs viņu darbības laiks. Kultūras ministrija sola, ka pārejas noteikumos paredzēs, ka valde nostrādā konkursa nolikumā paredzētos piecus gadus. Ja tā būs, tad viss kārtībā! Bet tas vēl nav pieņemts.

- Valdes vadītājs nepārtaps par ģenerāldirektoru? Tiks meklēts cits cilvēks?

- Atnāk jauna NEPLP, jaunā sastāvā, jauni, gaiši spēki un izvēlas jauno ģenerāldirektoru! Vecie kļūst lieki - gan vecā padome, gan tās izraudzītie valdes locekļi. Tāpēc man ir ļoti lielas bažas par to, vai šajā situācijā varam sagaidīt labākos pretendentus.

- Bet uz šo konkursu situācija bija līdzīga, tikai viss notika pāris mēnešus agrāk. Nezinu, vai labākie, profesionālākie, tomēr cilvēki pieteicās.

- Jā, pieteicās, bet, piemēram, uz trešo kārtu, manuprāt, divi spēcīgi kandidāti atteicās startēt tālāk.

- Kādēļ?

- Daļēji neskaidrība par nākotni, daļēji varbūt nevēlēšanās tikt publiski iztirzātiem.

- Piesakoties uz konkursu, ar to vajadzēja rēķināties!

- Nākamie pretendenti būs redzējuši, kā notiek izvērtēšana - mācības ir redzamas.

- Tātad jūs skeptiski raugāties uz atkārtota konkursa kvalitatīvu piedāvājumu?

- Šobrīd jā, bet gribētos patiešām labu rezultātu.

- Ja tagad nesludina atkārtotu konkursu, tad, ja Saeima, kā sola, patiešām līdz gada beigām pieņem jauno likumu, LTV valdei viena cilvēka sastāvā jānostrādā līdz 2020. gadam? Cik tas ir reāli?

- Uz konkursa laiku varam iecelt pagaidu valdes locekli, tāpat kā Vikija Valdmane-Rozenberga tika iecelta uz šā konkursa laiku. Manuprāt, šobrīd svarīgi ir nostiprināt saturu, jo valdes loceklis Ivars Priede ir finansists, līdz ar to LTV būtu svarīgi, lai galvgalī būtu arī kāds saturnieks, kuru LTV kolektīvs respektētu un kurš varētu vadīt vadlīniju un sabiedriskā pasūtījuma izstrādi nākamajam gadam, kas tūlīt kopā ar nākamo trīs gadu budžetu jāveido.

- Tā profesionāļu vide nav tik plaša. Esat varbūt runājusi ar kādiem speciālistiem, vai būtu gatavi kandidēt pēc šī konkursa jezgas?

- Man ļoti žēl, ka visa šā rezultātā Eva Juhņeviča atteicās strādāt, uzskatu viņu par ļoti spēcīgu pretendenti tieši satura jomā un kā projektu vadītāju. Domāju, ka pagaidu valdes locekļu izvēlē pamatā jāskatās uz LTV cilvēkiem - viņi paši no sava vidus varētu deleģēt kādu, kam viņi uzticas un kas varētu darboties kā pagaidu valdes loceklis satura jautājumos.

Līdz 25. aprīļa sēdei vēl centīsimies no Saeimas Cilvēktiesību komisijas saprast tās nostāju pret konkursa komisiju un prognozes, cik ātri virzīsies jaunais likums. Ja sludinām līdzīgu konkursu, tikai paplašinātā komisijas sastāvā, tad mums ir jābūt pārliecībai, ka konkursa komisijas kārtību juridiski neapstrīdēs, ka atkal nebūs Saeimas Juridiskā biroja kritikas, ka nestrādājam pēc visiem likumiem.

- Koalīcijas politiķu taujāts, kā likumiski parlaments varētu atcelt no amata NEPLP vai tās atsevišķus locekļus, Juridiskais birojs runājis par reputācijas vērtēšanas iespēju, ar ko gan jābūt uzmanīgiem. Gaidāt jau kādus uzbrukumus šajā virzienā?

- Tādi jau lēnām parādās publiskajā telpā, jau pieminēju kolēģi Āboliņu. Droši vien drīz saņemsim Valsts kontroles (VK) atzinumu... Nojaušam, no kuras puses būs kārtējais uzbrukums.

- Arī VK pieskaitāt pie mērķtiecīgiem uzbrucējiem?

- Viņi dara savu darbu, izvērtē atbilstoši savai kompetencei 2018. gada darbību. Mums vēl jāsniedz atbildes, skaidrojumi, bet nojaušu, kāda būs retorika.

- Prokuratūra tomēr arī pieņēmusi lietu pārbaudei - ja arī tā teiks, ka nav ievēroti attiecīgie likumi, vai atkāpsieties no amata?

- Es personīgi gribu šo procesu iziet līdz galam, gribu redzēt balsojumu Saeimā, dzirdēt argumentāciju, kādus lielus pārkāpumus un kaitējumu Latvijas valstij ir izdarījusi NEPLP priekšsēdētāja. Gribu to izbaudīt līdz galam.

- Vai šajā gadījumā un citos jums būtiski traucē strādāt neatrisinātais interešu konflikts, kas ielikts likumā, kad NEPLP vienlaikus ir sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājs un uzraugs?

- Protams! Par to esam runājuši gadiem, tas ir likumdevēja jautājums, vai šis konflikts tiek vai netiek atrisināts.

Esam tikai pieci padomes locekļi, bet darāmā ir daudz. Stājušies spēkā jaunie audio, vizuālo mediju direktīvas grozījumi, kuri jāpielāgo valstīm. Visi runā par informatīvo karu, bet maz ko dara, piemēram, kad NEPLP saka, ka ir jāatrisina zemes apraides jautājumi, jāatjauno LTV programmu izlaides komplekss, kurš kuru katru brīdi var nobrukt - kas tad notiks ar mūsu informatīvo telpu, kā mēs aizstāvēsim savas intereses un nodosim savu informāciju? Gribu dzirdēt, cik politiķi valstiski attieksies pret šīm lietām. Šonedēļ paredzēts arī skatīt jautājumu Nacionālās drošības komisijā - cerams, ka politiķi sadzirdēs šīs vajadzības!

- Vai palīdzēt sadzirdēt varētu, ja būtu divas padomes, kas katra veiktu savas funkcijas?

- Nodalot institūcijas, politiķi izvēlēsies sabiedrisko mediju padomē labākos, gaišākos un pareizākos cilvēkus, kuri būs labāki, nāks ar jaunām idejām. Ļoti labs bija mehānisms agrāk, kad padomē puse locekļu tika nomainīta vienā termiņā, otra puse - citā. Bet, kad 2012. gadā tika ievēlēta jauna padome Vienotības un Zatlera Reformu partijas laikā, tika pilnībā atjaunots padomes sastāvs, ievēlot piecus kolēģus.

- Pēc tā sauktā Mūrnieces - Ēlertes saraksta.

- Jā. Rezultātā LTV saņēma divus miljonus eiro saturam. Lūk, tas ir rezultāts! Ceram, ka arī šajos apstākļos tomēr tiks nodrošināta zemes apraide no valsts budžeta 1,8 miljonu eiro apmērā, padarot drošu komercmediju iespēju iziet ēterā bez maksas zemes apraidē.

Diemžēl esam vidē, kur ir savējie un svešie. Tikai nekad jau nevar zināt, kurā brīdī esi pozīcijā un kurā opozīcijā.

- Pēc likuma burta NEPLP skaitās neatkarīga institūcija. Tā tiešām ir?

- Mani nav pie galda saukuši politiķi un teikuši: tu esi no zemniekiem, tev jāaizstāv viņu intereses un jāliek sabiedriskajā pasūtījumā zemniekiem vesels raidījumu cikls. Tādas lietas nav. Bet mūsu neatkarība tiek apdraudēta ar budžeta veidošanas procesu.

- Vai jaunais likums to kaut kā mainīs?

- Domāju, ka nē. Jaunais likums nodalīs mūsu regulatora funkciju no kapitāldaļu turētāja funkcijām, un kapitāldaļu turētājs patiešām vairāk varēs nodarboties ar līdzekļu pārraudzību, sabiedriskā pasūtījuma izvērtēšanu, vadlīniju uzstādīšanu. Vajadzētu mainīties arī finansējuma piešķiršanas modelim. Nebūtu slikti, ja tiem tiktu atvēlēts noteikts procents no IKP, tad būtu skaidrs finansējums, kas nav atkarīgs no politiķu labvēlības. Tad arī būtu kaut kādas izaugsmes, investīciju iespējas, kurām tagad līdzekļu neatliek. Mums pārmet, ka netiek nodrošinātas investīcijas 8-10% apmērā, kā tas pieņemts kapitālsabiedrībās, ka investēts saturā, bet netika atjaunota tehnika, kurai līdzekļu nepietika.

Foto: F64 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats