Tiesa atzina, ka „Winergy” nepienācīgi izpildīja līgumu, kas noslēgts starp „Winergy”, VARAM un SIA „Vides investīciju fonds” 2011.gada 19.septembrī, par projekta „Vēja elektrostaciju tehnoloģiju iegāde un ieviešana elektroenerģijas ražošanai Popes pagastā „Platenes pļavās”” īstenošanu, un VARAM bija tiesisks pamats to izbeigt, izmaksāto finansējumu atprasot.

VARAM strīdus līgumu izbeidza 2013.gada novembrī, pamatojoties uz vairākiem SIA “Winergy” pieļautiem līguma pārkāpumiem, tostarp, maksātnespējas procesa uzsākšanu, kas izslēdza iespēju vispār pretendēt uz KPFI finansējuma izmaksu. Ar pieteikumu tiesā par SIA “Winergy” pienākumu atmaksāt saņemtos līdzekļus VARAM vērsās 2014.gada martā.

Senāts, noraidot SIA “Winergy” kasācijas sūdzību, cita starpā atzina, ka līguma izbeigšanas brīdī pastāvēja apstākļu kopums, kas liecināja, ka SIA “Winergy” ir finansiālas grūtības un uzņēmums negodprātīgi izturas pret līguma saistību izpildi. Ja VARAM šādos apstākļos neizbeigtu līgumu, pastāvētu objektīvs risks, ka valsts zaudēs izmaksāto finansējumu, un šāda iestādes rīcība būtu vērtējama kā nolaidīga un neatbilstoša finansiālās piesardzības principam.

Senāts piekrita apgabaltiesas secinājumam, ka konkrētajos apstākļos ministrija pamatoti devusi priekšroku sabiedrības interesēm uz publiskā finansējuma efektīvu izmantošanu, neizšķērdēšanu un efektīvas izlietošanas uzraudzību iepretim SIA “Winergy” interesei uz līguma turpināšanu.

Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” klimata pārmaiņu finanšu instruments ir finanšu instruments, kura līdzekļi iegūti, pārdodot valstij piederošās noteiktā daudzuma vienības Kioto protokola 17. pantā noteiktajā kārtībā, un izmantoti saskaņā ar šā likuma nosacījumiem. Likuma mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt Kioto protokolā Latvijas Republikai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistību izpildi, izmantojot Kioto protokola elastīgos mehānismus.