Pateicoties Nacionālā teātra tagadējam izpilddirektoram Ojāram Rubenim, tenisa kortu privatizēšana nenotika, teātris ar Kultūras ministriju vairākus gadus tiesājās par tiesībām pārņemt zemi Kronvalda bulvārī 2B. O. Rubenis nenoguris argumentēja, ka tenisa korti gadā tiek izmantoti vien dažus mēnešus, nomas maksa noteikta neadekvāti zema, bet teātrim šī teritorija ir vienīgā iespēja paplašināties. Uz jauno 203 kvadrātmetrus plašo piebūvi 2017. gadā tika pārcelta teātra Jaunā zāle, kas savulaik izveidota noliktavas telpās un tagad ir ērtāk pieejam cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ir komfortablāka skatītājiem un aktieriem. Teātra nākamajā plānā ir izveidot pārvietojamo skatuvi jeb black box ar 350 sēdvietām un dažādu līmeņu grīdu, vēl vienu mēģinājumu zāli, darbnīcas un noliktavas, arī autostāvvietas aktieriem, lai mašīnas nenovietotu Simtgades alejā.

Gan O. Rubenis, gan pašvaldības Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs ir pārliecināti, ka ir loģiski neveidot kopīpašumu, bet pilsētai jāpārņem zeme savā īpašumā, lai, savstarpēji sadarbojoties, nodrošinātu Latvijas Nacionālā teātra darbību, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanu un attīstīšanu.

Pēc šogad izsludinātā metu konkursa turpmākos divus gadus varētu ilgt projektēšana, bet būvniecība sāktos 2022. gadā. Vispirms pašvaldībai jāpabeidz Mežaparka estrādes rekonstrukcija, pēc tam varēs sākt nākamā valstiski nozīmīgā objekta - Nacionālā teātra - paplašināšanu.

O. Burovs uzskata, ka būtu vajadzīgs valsts līdzfinansējums, jo teātris, pirmkārt, ir nacionāla mēroga objekts, otrkārt, netiks pārveidota esošā ēka, kas ir pašvaldības īpašums, bet būvēts jauns apjoms, līdzīgi kā Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Viņš uzteic režisora Reiņa Suhanova sagatavoto projektēšanas uzdevumu, kas ir profesionāli veidots atbilstoši lietotāja - teātra - vajadzībām un nodrošina pārdomātus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, dekorāciju uzglabāšanu un pārvietošanu. Teātra sāpīgākā problēma ir dekorāciju pārvadāšana un novietošana - ja noliktava būtu uz vietas, samazinātos izmaksas un varētu optimizēt tehniskā personāla darbu. «Reinis Suhanovs iesniedza tik profesionāli un pārdomāti sagatavotu piedāvājumu, ka ir skaidrs - mēs runājam par jaunu, modernu teātri, ar mūsdienīgām tehnoloģijām, interesantiem zāles risinājumiem. Protams, idejas vajag līdzsvarot ar finansiālo pusi, bet ir svarīgi, ka savas vajadzības izsaka ēkas lietotājs. Teātra attīstībā ir vērts ieguldīt, jo redzam, ka Nacionālais teātris, ko vada pieredzējušais Ojārs Rubenis, jaunais teātra direktors Jānis Vimba, komandā ir Reinis Suhanovs un Elmārs Seņkovs un, protams, aktieri, eksperimentē, tas ir kļuvis par modernu teātri, ticis novērtēts ar Spēlmaņu nakts balvām, tāpēc ieguldījumi atmaksājas. Un es nerunāju par naudu,» saka O. Burovs. Par Rīgas pašvaldības līdzekļiem 2017. gadā tika renovēta Nacionālā teātra ēkas fasāde un tās dekoratīvais apgaismojums, atklāta pārbūvētā Jaunās zāles piebūve, iegādāti 803 jauni skatītāju krēsli.

Kopš pagājušā gada Rīgā ir Simtgades aleja - teritorija no Nacionālā teātra ēkas austrumu fasādes līdz pilsētas kanālam, ietverot arī teritoriju līdz ēkai Kronvalda bulvārī 4 - kādreizējai Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkai. Vides objekta Laika priekškars tajā nebūs, vismaz tuvākajā laikā ne. Varbūt tad, kad LU izlems, ko darīs ar savu nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 4. Pārdos, attīstīs savām vajadzībām vai varbūt būs vēl kāds risinājums - pēc tam arī pašvaldība spriedīs, kādai izskatīties Simtgades alejai: tikai ar kokiem vai novietot arī kādu vides objektu.