18. jūnijs, Pirmdiena
Vārda dienas: Alberts, Madis
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » ABLV Bank pašlikvidāciju nepieļauj amerikāņi
ABLV Bank pašlikvidāciju nepieļauj amerikāņi
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 6. jūnijs 2018, 11:00
Ministru prezidents Māris Kučinskis jāslavē par drosmi pēc viņa publiskā apliecinājuma, ka ABLV Bank (ABLV) pašlikvidācija Latvijai jāsaskaņo ar ASV valsts iestādēm.


M. Kučinskis vakar rīkojās kā politiķis, ko nevar atļauties ierēdņi. Salīdzinājumam ar M. Kučinska teikto var izmantot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) skaidrojumu Neatkarīgajai par to, kāpēc šī iestāde nespēj pieņemt nekādu lēmumu par tālākajām darbībām ar ABLV. Kā zināms, ABLV akcionāru lēmums par bankas pašlikvidāciju datēts ar šā gada 26. februāri. Šā lēmuma nogādāšanai no ABLV biroja Elizabetes ielā līdz FKTK Rātslaukumā bija vajadzīgas dažas dienas, bet pašlaik ir jau jūnija sākums. Maijs beidzās līdz ar kārtējiem FKTK solījumiem pieņemt lēmumu par ABLV ja ne mēneša sākumā, tad vidū, un ja ne vidū, tad noteikti līdz maija beigām. Kāpēc tas tomēr nenotika? FKTK preses pārstāve Ieva Upleja uz Neatkarīgās jautājumu sniedza šādu rakstisku atbildi: «Kopumā ir tā, ka esam finiša taisnē - vēl ir dažas nianses, ir dažas tikšanās, jo vairākas iesaistītās puses izskatīšanas procesā līdzdarbojas. Runa ir par sarežģītu procesu, līdz šim nebijušu. Visticamāk, topošais risinājums būtu dēvējams par likvidāciju, kurā vienu no posmiem veidos arī bankas pašlikvidācija. Lai nodrošinātu to, ka notiek, iespējams, nelegāli iegūtu līdzekļu kontrole, būs papildu uzdevumi un atbilstoši risinājumi visām pusēm. Tādā ziņā tā nebūs klasiska pašlikvidācija.» Dažas stundas vēlāk M. Kučinskis pateica visu skaidri un gaiši, kādas tieši «iesaistītās puses izskatīšanas procesā līdzdarbojas». Milzīgu pārsteigumu šī atklātība neizraisa, bet tik un tā labi, ka žurnālistiem vai ierēdņiem vairs nav jādomā, kā pateikt visiem zināmas lietas pieļāvumu formās.

Pavisam vienkārši sakot, FKTK uzdevums ir tikai vilcināt laiku līdz brīdim, kad ASV izvēlas ABLV likvidatoru, par kuru amerikāņiem ir pārliecība, ka viņš pret tiesībām mazliet patukšot savā labā ABLV naudas krājumus «nodrošinātu to, ka notiek, iespējams, nelegāli iegūtu līdzekļu kontrole»

FKTK lēmuma vilcināšanai tiek izmantota atruna likuma prasībai, kas it kā ierobežo lēmuma pieņemšanu ar 30 dienām. Jā, bet šo dienu skaitīšana sākas pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Savukārt nepieciešamais dokumentu apjoms nav limitēts. Tas dod iespēju lēmuma pieņemšanu novilcināt ne tikai mēnešiem un gadiem, bet arī gadu desmitiem vai simtiem. Vajag tik pēc katrām 29 dienām paprasīt no ABLV vēl vienu dokumentu. Visus dokumentus uzreiz no ABLV birojiem Elizabetes ielā un Skanstes ielā nogādāt FKTK nemaz nav iespējams, jo to apjoms papīra formā pārsniegtu FKTK ēkas ietilpību. Turklāt nekur nav teikts, ka FKTK vajag dokumentus tikai no ABLV, nevis no jebkuras bankas vai valsts iestādes visā pasaulē, kur varbūt bijušas kaut kādas attiecības ar ABLV.

Pavisam vienkārši sakot, FKTK uzdevums ir tikai vilcināt laiku līdz brīdim, kad ASV izvēlas ABLV likvidatoru, par kuru amerikāņiem ir pārliecība, ka viņš pret tiesībām mazliet patukšot savā labā ABLV naudas krājumus «nodrošinātu to, ka notiek, iespējams, nelegāli iegūtu līdzekļu kontrole», t.i., ziņošana amerikāņiem par šo līdzekļu īpašniekiem un viņu veiktajiem darījumiem. Šķiet pašsaprotami, ka amerikāņi nebija ar mieru šādai lomai akceptēt ABLV īpašnieku izvēlēto likvidatoru komandu ar zvērinātu advokātu un maksātnespējas administratoru Elviju Vēberu priekšgalā. Ne tik pašsaprotami, ka ABLV likvidatora vietu patiešām jau bija sev sarunājis 30. maijā nošautais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Varbūt viņš tika sodīts par pārāk uzmācīgu pieteikšanos uz šo vietu, bet varbūt situāciju ap ABLV izmantoja kāds, kas tika no M. Bunkus vaļā pavisam citu iemeslu dēļ. Neko pilnīgi droši nevar izsecināt no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska teiktā par vienošanos ar ASV vēstnieci Latvijā, ka M. Bunkus slepkavības izmeklēšanā Latvija nepieciešamības gadījumā varēšot saņemt palīdzību no ASV dienestiem. Šī izmeklēšana var interesēt ASV arī tad, ja M. Bunkus nebija kļuvis par viņu darījumu partneri. Varbūt amerikāņi grib noskaidrot, cik lielā mērā Latvijas valsts spēj savā teritorijā garantēt drošību tiem, kas piekristu sadarboties ar ASV konkrētajā situācijā, kad šāda sadarbība apdraud ABLV īpašnieku un klientu intereses.

M. Bunkus nošaušana vienlīdz labi der pretējām versijām, ka lēmums par ABLV likvidācijas veidu ir vai nu atbīdīts uz nezināmu nākotni, vai pasteidzināts, jo nenoteiktība taču ir parādījusi sevi par briesmu avotu. Jebkurā gadījumā arī ABLV centās šo pavērsienu izmantot ar 2. jūnija apliecinājumu pakļauties «stingrām kontroles prasībām pašlikvidācijas procesā» un 4. jūnija paziņojumu par starptautiskās auditorkompānijas Ernst&Young piesaistīšanu likvidācijas procesam. Ernst&Young uz bankas likvidāciju sūtīšot darbiniekus ar ASV, Lielbritānijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas piederību. Diez vai iespējams dot vēl skaidrāku ziņu, ka ASV no šā procesa varēs dabūt visu, ko gribēs.

Atliek noskaidrot, ko ASV īsti grib. Proti, lai konkurējošās ASV iestādes un attieksmē pret ASV prezidentu sašķeltais ASV amatpersonu korpuss beidzot tomēr vienojas, ko ASV grib no Latvijas ABLV gadījumā. Līdz šim nekas par tādu vienošanos neliecina. Vēl vakar ABLV nebija saņēmusi atbildi uz savu 17. aprīļa lūgumu ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijai (FinCEN) atsaukt 14. februāra paziņojumu par ABLV nelikumīgajām darbībām. Lūguma mērķis nav atjaunot ABLV, bet panākt, lai vairs nebūtu pamata īpašā veidā pētīt ABLV klientus, ja FinCEN atzītu, ka nekādi ārkārtīgi bīstami noziedznieki šajā klientu pulkā neslēpjas. Lai vispār kaut ko panāktu ar šādu lūgumrakstu, ABLV ir noalgojusi par tā autoru Deividu Koenu. Viņš bijis ne vispār ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora vietnieks, bet tieši FinCEN uzraugošais CIP direktora vietnieks. Tomēr FinCEN atļaujas vai ir spiests ignorēt pat savu bijušo bosu. «Mūsu advokāti ir lūguši tikšanos ar FinCEN pārstāvjiem, taču pagaidām atbildes nav saņemtas,» nākas atzīt ABLV.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats