Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus “Publisko iepirkumu” likumā, ar kuriem bija plānots aizliegt publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Toreiz grozījumi nesaņēma viennozīmīgu atbalstu, jo izskanēja bažas, ka tie varētu nebūt atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulējumam.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents norādīja, ka uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem.

Valsts prezidents arī vērsa uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Raimonds Vējonis atbalstīja strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicinot pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus.

“Ieguldot Eiropas Savienības fondu līdzekļus 2014.-2020. gada plānošanas periodā sabiedrības labklājības, ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, nedrīkstam apzināti un mērķtiecīgi radīt priekšnoteikumus, lai valsts budžets ciestu zaudējumus, nevis iegūtu papildus ieņēmumus”, vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norādīja Valsts prezidents.

Parlaments caurskatīja grozījumus un 26.aprīlī pieņēma tos galīgajā lasījumā.

Saeimas atbalstītā jaunākā likuma redakcija paredz noteikt, ka no iepirkumiem izslēdz ārzonā reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības. Likumā noteikts, ka ārzona ir zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorija Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē, izņemot Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis vai to teritorijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīguma dalībvalstis vai valstis, ar kurām Eiropas Savienība vai Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par tirgus atvēršanu publisko iepirkumu jomā.

Tāpat paredzēts, ka Iepirkumu uzraudzības birojs apkopos un savā tīmekļvietnē publicēs to zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu, kuras nav uzskatāmas par ārzonu.