19. marts, Otrdiena
Vārda dienas: Jāzeps
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Arnolds Babris: Paceļot minimālo algu, lērums uzņēmumu aiztaisīsies ciet
Arnolds Babris: Paceļot minimālo algu, lērums uzņēmumu aiztaisīsies ciet
Autors: Māris Krautmanis / NRA.lv / 13. novembris 2017, 11:06
Par zivju pārstrādes nozares centieniem atrast jaunus tirgus un piedāvāt jaunu preci, par nodokļu reformas ietekmi uz uzņēmējdarbību un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar akciju sabiedrības Brīvais vilnis valdes priekšsēdētāju, bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Arnoldu Babri.


- Kas notiek zivrūpniecībā?

- Nesen notika nozares uzņēmēju sanāksme, kurā mēs, lai arī savā starpā esam konkurenti, spriedām par zivrūpniekiem svarīgiem jautājumiem. Redzams, ka ražošanas apjomi ir sarukuši, gandrīz visi strādā ar mīnusiem. Bet notiek alternatīvu tirgu meklēšana. Patīkami ir tas, ka ir sākusies specializācija. Ir uzņēmumi, kas ir atmetuši domu ražot šprotes, bet pievērsušies mencu aknu konservu ražošanai, arī no mencu ādām ražo čipsus. Ir uzņēmumi, kas pievērsušies pastēšu ražošanai. Vēl ražo brislingu, kas ir Baltijas brētliņa - nevis kūpināta, bet apžāvēta. Tas ir Amerikas tirgum. Šāda specializācija ir perspektīvāka, nekā ja visi ražotu vienu un to pašu. Brīvais vilnis arī piedāvā pavisam jaunu produktu - kaltētu brētliņu, kas ir unikāls produkts, kam līdzīga nav. Mēs esam sākuši kārtot šā produkta patenta lietas. Tuvākajā laikā tas būs jau plaši pieejams.

Bet situācija nozarē ir smaga - Krievijas tirgus zudumam kompensāciju atrast nav viegli, jo tirgus Latvijas produkcijai ir aiztaisīts ciet ne tikai Krievijā, bet arī Kazahstānā un Baltkrievijā, kas ietilpst šo valstu muitas savienībā. Pastāv Krievijas pārtikas un veterinārā dienesta aizliegums ievest mūsu preces. Esmu dzirdējis viedokli, ka galvenais iemesls ir Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darbība. Ja nebūtu Rinkēviča agresīvā nostāja un aizliegums iebraukt Latvijā dziedātājiem Valērijai, Josifam Kobzonam un Oļegam Gazmanovam, Krievija neieviestu aizliegumu Latvijas zivju konservu importam. Kad uzsākās sankciju un embargo spēles, Krievija zivju produkciju aizliedza ievest, taču zivju konservus vēl atļāva. Taču pēc triju dziedātāju neielaišanas arī konservi nonāca zem sitiena.

Līdz tam krievu valdība bija iešāvusi sev kājā tādā veidā, ka Krievijas šprotu ražotāji vairs nevarēja saražot produkciju pietiekamā apmērā bez mūsu izejvielām. Cenas uz šprotēm krasi pieauga, un mūsu ražotāji priecājās - cena Krievijā paaugstinājās, eksporta apjomi pieauga, peļņa pieauga. Bet tad, kad Rinkēvičs liedza iebraukšanu dziedātājiem, viss mainījās - krievi paziņoja, ka mēs neiekļaujoties benzopirēna normās, mūsu produkts neesot drošs, tāpēc to vairs nevar ievest Krievijā. Oficiāli neviens to neteica, bet neoficiāli kuluāros to teica, ka viss tādēļ, ka mūsu ārlietu ministrs tā rīkojies.

Labi ir tas, ka Finanšu ministrija ir nākusi zivsaimniekiem pretī ar atlikto nodokļu maksājumu. Bet tas ir visiem, tāpēc visi strādā ar domu, ka gan jau kaut kad tos nodokļu parādus atdos.

- Tas «kaut kad» būs nekad vai arī atdos?

- Viena daļa neizdzīvos. Pieprasījums ir divreiz mazāks par piedāvājumu. Lai izdzīvotu, ražotāji ir spiesti nolaist cenu. Tāpēc gandrīz visi šprotu ražotāji pašlaik strādā ar mīnusa zīmi.

- Tātad var teikt, ka zivis ir ar sociālo funkciju...

Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats