22. septembris, Piektdiena
Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Latvenergo nodomi gāzes tirgū
Latvenergo nodomi gāzes tirgū
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 13. aprīlis 2017, 16:23
AS Latvenergo valdes loceklis, ražošanas direktors Māris Kuņickis atbild uz jautājumu par pamatvēstījumu, ko raida Latvenergo kļūšana par gāzes tirgotāju: vai Latvenergo cer uz lētāku gāzi un sola lētāku elektrību, vai arī katram gāzes plīts lietotājam būs iespēja apmaksāt gāzi un elektrību ar vienu un to pašu rēķinu?


- Esam situācijā, kurā, spriežot pavisam racionāli, būtu jāsaka klientiem, kuri lieto gāzes plītis, lai viņi pāriet uz elektriskajām plītīm un dzīvo kā Igaunijā, - atbildēja M. Kuņickis. - Savā laikā tur nemaz negazificēja daudzdzīvokļu ēkas, tur gāzi patērē tikai industriālie lietotāji. Līdz ar to elektrības patēriņš Igaunijas mājsaimniecībās ir divreiz lielāks nekā Latvijas mājsaimniecībās. Šādā gadījumā uz vienu objektu netiek vilkti divi vadi - gāzes vadi un elektrības vadi. Ja nu tie ir padomju laikos ievilkti, tad, protams, tagad neviens tos nelikvidēs, taču, kad tos nāksies kapitāli remontēt, tas īstenībā nozīmēs to izbūvēšanu no jauna. Bet tas gan būs sarežģīti un ekonomiski nepamatoti*.

- Bet ko no gāzes tirgus iegūst Latvenergo?

- Mēs uz gāzes tirgu skatāmies kā patērētāji, kas nosedz 40-45% no kopējā gāzes patēriņa Latvijā. Līdz šim mums nebija nekādu iespēju ne diskutēt ar Latvijas gāzi par gāzes cenu, ne pat uzzināt agrāk par katra mēneša 10. datumu, par kādu cenu viņi mums gāzi piegādās attiecīgajā mēnesī. Līdz 10. datumam mums bija jāstrādā ar viņu prognozēto cenu un jāpārdod elektrība un siltums, nezinot šo preču pašizmaksu.

- Latvijas gāzes stāsts ir par gāzes cenas apgriezto proporcionalitāti patēriņa apjomam, kas ļāva Latvenergo saņemt ļoti lētu gāzi, ja salīdzina ar gāzes plītiņu lietotājiem, jo atšķirības bija ne pašā gāzes cenā, bet gan sadales tarifos dažādām grupām.

- Bet mūs interesē gāzes cenu salīdzinājums starp tiem uzņēmumiem, kuri ir mūsu konkurenti - kuri iegūst elektrību no gāzes. Latvenergo var izkonkurēt Lietuvas elektrības ražotājus ziemās, kad elektrības ražošanai izmantotais tvaika kondensāts aiziet Rīgas apkurei un palielina sistēmas kopējo lietderības koeficientu tuvu pie 90%, bet viņiem šādas iespējas nav un lietderības koeficients ir 52%. Tajos brīžos vasarā, kad lētāka elektrība no citurienes nav pieejama un tā ir jāražo tepat kondensācijas režīmā, izšķirošais elektrības pašizmaksas faktors ir gāzes cena. Tāpat gāzes stacijās elektrību ražo arī somi un krievi Kaļiņingradas apgabalā. Tāda ir konkurence Baltijas reģionā. Šajā gadā un nākamā gada sākumā mēs centīsimies stabilizēt savu gāzes iepirkuma portfeli savām vajadzībām. Pēc tam iesim tālāk uz gāzes pārdošanu. Ja paskatāmies Eiropā, tur visi lielie elektrības ražotāji un tirgotāji ir arī gāzes tirgotāji. Līdzīgi Latvijā notika ar elektrības tirgus atvēršanu, ko izmantoja arī tādi uzņēmumi, kuriem iepriekš nekāda sakara ar elektrību nebija, bet klientu bāze bija. Gan jau arī viņi ies vēl soli tālāk un konkurēs ar mums gāzes tirgū. Taču atšķirību starp elektrību un gāzi veido tas, ka Latvija jau ir ļoti labi integrēta Nord Pool Spot tirgū - mums ir likvīda birža, kurā katru dienu var nopirkt tik daudz elektrības, cik tik mazumtirgotājam vajag.

- Bet kā elektrība no biržas Oslo nonāk vados Rīgā vai līdz Latvijas robežai?

- Elektrībai pietiek ar maiņstrāvas vai līdzstrāvas (Estlin, Lit-swe) tīklā savienotiem ģenerējošajiem punktiem, no kuriem elektrības ceļš līdz patērētājam aizņem sekundes simtdaļas. Tirgotājam atliek pateikt, cik viņam nākamajā dienā elektrības vajadzēs, un elektrība būs; un ja pēkšņi vajadzēs vairāk, tad būs vairāk, kaut par augstāku cenu. Ar gāzi tiešām ir savādāk. Gāzes piegādes ātrums ir atkarīgs no gāzes plūsmas virziena, spiediena, apjoma. Lai atgādātu gāzi no Lietuvas, dienu iepriekš šī gāze ir jāpasūta. Tad lietuvieši ieslēdz kompresoru, paceļ spiedienu gāzes vadā, un gāze sāk plūst uz Latviju. Ja gāze tiek ņemta no Inčukalna krātuves tepat Latvijā, tad mūsu termoelektrostacijās tā nonāk dažu stundu laikā, bet momentā to piegādāt nevar. Līdz ar to patērētājam ir ļoti svarīgi gāzes pārvades un piegādes noteikumi, kuros aprakstīts, kā pasūtīt gāzi nākamajai dienai, mēnesim vai ceturksnim. Tādā gadījumā tiks savlaicīgi rezervētas jaudas gāzes vados.

- Elektrību un gāzi var nopirkt, bet vai var nopirkt 100% pareizu laika prognozi kaut tikai vienu dienu uz priekšu? Kas notiek, ja jūs esat vadījušies no prognozes, ka gaisa temperatūra būs +5, bet ir vai nu nulle, vai +10?

- Tik tiešām ir problemātiski brīži pavasaros vai rudeņos, kad temperatūra vienas diennakts laikā var svārstīties par 10 un vairāk grādiem. Atšķirības starp prognozēto un reālo temperatūru parasti neturpinās visu diennakti, bet gāzes patēriņa izmaiņas par 10-15% attiecībā pret attiecīgajam datumam pasūtīto ir iespējamas.

- Cik es saprotu gāzes piegādes noteikumus, soda sankcijas patērētājam sākas, tiklīdz gāzes patēriņš pārsniedz vai nesasniedz pasūtījumu par 5%.

- Tad sistēmā veidojas tā saucamais nebalanss, ko sistēmas operatori izlīdzina, bet piestāda rēķinu katram, kurš nav iekļāvies savā pasūtījumā. Tāpēc visi ir ieinteresēti dot precīzus pasūtījumus. Latvijas gāzei šajā ziņā ir dabiskas priekšrocības attiecībā pret jebkuru citu gāzes piegādātāju, kas atbilst viņu klientu portfeļa lielumam, kas atbilstoši ļauj mazāk maksāt par balansēšanu. Ja viņi ir paredzējuši četru miljonu kubikmetru gāzes patēriņu diennaktī, bet reālais patēriņš atšķiras par 100 tūkstošiem, tad viņiem tas gandrīz nav jūtams, kas ir 2,5% novirze, bet, piemēram, ar mūsu miljona kubikmetru patēriņu šie paši 100 tūkstoši jau ir daudz, sasniedzot 10% novirzi. Tas gan nenozīmē, ka mēs fiziski nevarēsim saņemt 100 tūkstošus kubikmetru gāzes vairāk par pasūtīto. Ar 100% precizitāti nav nosakāms, cik īsti gāzes ir gāzes vados, bet tās ir daudz, un no šā daudzuma kādu laiku var paņemt vairāk, nekā vados tiek ielaists.

- Vai var sacīt tā, ka gāzes tirgotāja statuss sniedz Latvenergo lielāku ietekmi uz visu gāzes piegādes sistēmu?

- Jā, jo noteikumi ir tādi, ka mums jābūt tirgotājiem jau tāpēc, lai drīkstētu mūsu pašu nopirkto gāzi piegādāt sev kā patērētājiem. Tad mēs esam atbildīgi par nomināciju jeb gāzes pasūtījumu konkrētam periodam un balansēšanu, jo, ja mēs būtu tikai gāzes pircēji, mums būtu jāizvēlas tirgotājs, kurš to darītu mūsu vietā. Katram tirgotājam ir jāparedz un jāpaziņo operatoram Conexus Baltic Grid, cik daudz gāzes viņam vajadzēs trīs mēnešus uz priekšu, mēnesi uz priekšu vai dienu uz priekšu. Ņemot vērā to, ka mēs gandrīz visu gāzi patērējam, lai ražotu elektrību, kuras pārdošanas cena izveidojas Nord Pool Spot biržas sesijā iepriekšējā dienā, mēs izmantojam tiesības veikt gāzes nomināciju vienai dienai uz priekšu. Savukārt balansēšana notiek gāzes piegādes dienā, ja nesakrīt reālais patēriņš ar pieteikto patēriņu. Balansēšana var notikt iekšēji, ja mēs, piemēram, samazinām elektrības ražošanas jaudu vai noglabājam gāzi Inčukalnā, vai arī drīkstam gāzi nopirkt vai pārdot citiem. Šāda kārtība padara Latvenergo dzīvi nedaudz sarežģītāku, bet toties ļauj nepārmaksāt par gāzi.

- Vai jūsu tiesības darboties gāzes tirgū neierobežo valsts uzņēmumiem uzliktie pienākumi veikt iepirkumus konkursu kārtībā?

- Par piegāžu jaudu rezervēšanu konkursu nevar būt, jo Latvijā to veic tikai viens uzņēmums Conexus Baltic Grid. No konkursiem gāzes iepirkšanā mūs un citus siltuma ražošanas uzņēmumus sargā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums, kas atļauj slēgt līgumus ar vairākiem energoresursu piegādātājiem un saņemt tādas piegādes, kas katrā brīdī mums derīgākas. Uz tiem valsts un pašvaldību siltumapgādes uzņēmumiem, kuri nav sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, gan attiecas Publisko iepirkumu likums.

- Likums slavens ar prasību vadīties pēc zemākās cenas - gluži kā radīts, lai pašvaldības atsauktos piedāvājumiem saņemt gāzi no tirgotājiem, par kuru iespējām izpildīt savas saistības var šaubīties.

- Siltuma ražošanas uzņēmumiem savi tarifi ir jāapstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kas sekos gāzes cenām, ar kādām tiek pamatoti siltuma tarifi. Ja regulators redzēs tādu gāzes cenu, kāda attiecīgajā brīdī Latvijā ir nepamatoti zema vai nepamatoti augsta, tas tarifus neapstiprinās.

- Kādā virzienā - uz augšu vai uz leju - pārvietosies gāzes cena līdz ar tirgus juridisko atvēršanu un iespējām Latvijā izmantot gāzi no Klaipēdas termināļa?

- Esam ar abām rokām par gāzes tirgus atvēršanu, jo mūsu iespējas saņemt lētāku gāzi palielināsies. Mājsaimniecībām līdz 2019. gadam nekas nemainīsies, bet tas tomēr neliedz mājsaimniecībām jau tagad izrādīt iniciatīvu un meklēt sev piemērotu gāzes tirgotāju. Kā gāzes piegādātāji citiem pircējiem mēs vispirms skatīsimies uz juridiskām personām, jo lielākais gāzes patēriņš pieder šim segmentam: 85% no kopējā patēriņa, no kura 45% paņem Latvenergo. Tātad paliek 40%, par kuriem cīnīties. Tā kā mēs esam lieli speciālisti siltuma ražošanā un gāzes iepirkšanā siltuma ražošanai, mums ir priekšrocības to uzņēmumu apkalpošanā, kuri ražo siltumu un elektrību. Tomēr šajā brīdī, kamēr nav pieņemti visi gāzes tirgus noteikumi un nav noslēgti gāzes piegādes līgumi, man grūti spriest par gāzes cenu Latvijas tirgū.

- Kuru no divām koncepcijām attiecībā uz Inčukalna krātuves tarifiem atbalstītu jūs: vai atstāt visu kā ir, kad patērētāji piemaksā 11 eiro par 1000 kubikmetriem Latvijā cauru gadu patērētās gāzes, no kuras liela daļa nekādā Inčukalnā nav bijusi, vai šādu piemaksu vasarās likvidēt vispār, bet toties ziemās pacelt līdz 50 eiro?

- Gāzes krātuvēm ir divas nozīmes. Pirmā - drošībai, lai gāze būtu pieejama tad, kad to tehniski nevar paspēt piegādāt no ārpuses. Otrā - cenu izlīdzināšanai, nopērkot vasarā tik lētu gāzi, ka ar visām glabāšanas izmaksām tā paliek lētāka nekā ziemā nopērkamā. Par Inčukalnu no drošības viedokļa esam dzirdējuši pretējus apgalvojumus - gan ka ziemas patēriņam piegādes jaudu nepietiek, gan ka pietiek, jo padomju laikā šī sistēma tikusi uzbūvēta ļoti jaudīga un gāzes patēriņš tagad ir krities. Ja drošības faktoru svītrojam, tad cenu izlīdzināšana ir tīri tirdznieciska nodarbošanās, kurā valstij ne ar kādiem tarifiem nav jāiejaucas. Jā, starpību gāzes cenām vasarās un ziemās mēs redzam un esam gatavi gāzi Inčukalnā glabāt, ja glabāšanas tarifi nebūs pārmērīgi augsti. Ja tarifi būs atbilstoši, tad gāzi Inčukalnā glabās arī citi tirgotāji. Savukārt drošības apsvērumi iziet ārpus mūsu kompetences. Varam tikai minēt, kā būs, ja trijām ļoti siltām ziemām sekos viena ļoti auksta ziema. Ir bijušas Latvijā aukstas ziemas, 
bet pēc gāzes tirgus atvēršanas vispār vēl neviena ziema nav pagājusi.

- Tas ir mūžīgais jautājums par to, kam jābūt pirmajam - vai olai pirms vistas, vai zemiem tarifiem pirms tik liela patēriņa, kāds attaisno zemus tarifus.

- Tieši tāpat ir teikuši lietuvieši sarunās ar mums, ka viņi glabās Inčukalnā gāzi, ja glabāšanas cena būs saprātīga. Šobrīd mums piederoša gāze Inčukalnā jau atrodas, un tātad arī Latvenergo ir starp tiem gāzes tirgotājiem, kuri ar tirgojamo produktu nodrošināti. Tomēr mēs nepiesakāmies vieni paši uzturēt Inčukalna krātuvi tāpēc, lai Latvija izskatītos solīdāk. Ja gāze tiks apkrauta ar pārlieku lielām izmaksām, gāzes spēkstacijas izspiedīs šķeldas katlumājas.

- Kamēr neatklāsies divi noslēpumi, ka šķeldas Latvijā vairs nav un ka šķeldas iegūšana un pievešana prasa tikpat daudz enerģijas no fosilā kurināmā, cik pēc tam tiek iegūts no šķeldas.

- Vismaz to ir pateikusi profesore, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga, ka koku dedzināšana ir pēdējais, ko darīt, jo jebkura cita koksnes izmantošana dod lielāku pievienoto vērtību.

- Eiropas Komisija tā nedomā vai nedomāja, dotācijas šķeldas dedzināšanai iziet ārpus visiem saprāta rāmjiem.

- Konkurence tādā veidā radīta tiek. Nav tā, ka Latvenergo varētu Rīgā pārdot savu siltumu par jebkuru cenu, jo viena no mums neatkarīga gāzes koģenerācija Daugavas labajā krastā jau ir, pēc gada būs vēl divas citas šķeldas stacijas. Tā mēs atgriežamies pie prasības, ka mums ir vajadzīga lētāka gāze, lai nosargātu savu siltuma noietu un abu Rīgas TEC lietderības koeficientus. Skatīsimies gan, kas notiks ar šķeldas cenu, kad sāksies tās patēriņš Rīgā.

- Pārsteidzoši atklājumi vēl būs noteikti, bet labāk gan garantējiet elektrību katru dienu un siltumu katru ziemu.

- Izteikšos ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vārdiem, ka būs maza turbulence. Visdrīzāk, atklāsies arī tādi gāzes piedāvātāji, kuri savus solījumus izpildīt nespēj. Gāzi patērējošo uzņēmumu vadītājiem tas uzliek papildu pienākumu izvērtēt savus sadarbības partnerus. Arī Latvenergo pirks gāzi tikai no skaidri redzamiem avotiem, kādu šobrīd ir divi. Ir Gazprom gāze un Klaipēdas termināļa gāze, un mums jau ir pieredze sarunās ar lietuviešiem. No Latvijas tikai mēs vienīgie to varam. Lietuvieši ir par diviem gadiem priekšā Latvijai gāzes tirgus veidošanā, un mēs esam viņu pieredzi rūpīgi analizējuši. Viņiem jau ir gāzes birža, kas pagaidām neaktīva un tiek izmantota gāzes patēriņa balansēšanai, piedāvājot gāzi, kas pēkšņi kādam palikusi pāri. Ja nākotnē izveidotos vienota Baltijas gāzes birža, tirgū varētu ienākt mazie tirgotāji, jo viņiem būtu kur vienmēr dabūt gāzi tāpat, kā tagad biržā var dabūt elektrību. Atbilstoši Baltijas valstu premjeru parakstītam dokumentam tā tam vajadzētu būt ap 2020. gadu. Tad Baltijas tirgus kļūtu pievilcīgs tādiem gāzes piegādātājiem kā Statoil, Total, Qatargas un citi, kuriem viss gāzes patēriņš Latvijā gadā ir viena parasta kontrakta apjoms. Mums ir jāmēģina reģionalizēties un jāveido savienojumi ar citiem reģioniem.

- Ko es no tā visa iegūšu kā elektrības lietotājs?

- Kā elektrības un - attiecībā uz rīdziniekiem - kā siltuma lietotājs. Ja Latvenergo tiek pie lētākas gāzes, tas vispirms atspoguļosies siltuma tarifos un ietekmēs elektrības cenu visā Latvijā tajos brīžos, kad mūsu piedāvātā cena kļūs par Nord Pool Spot biržas cenu. Tad mēs iedarbinām savas TEC un apgādājam Latviju. Lētāka gāze dos lētāku elektrību, bet ar nosacījumu, ka savus tarifus būtiski nepaaugstinās gāzes piegādes infrastruktūras uzņēmumi.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats