Citskovskis piesardzīgi vērtē sava priekšgājēja Mārtiņa Krieviņa vadībā izstrādātā valsts pārvaldes reformu plāna mērķi atlaist līdz 7000 valsts pārvaldē strādājošo.

Kā intervijā LTV norādīja Citskovskis, viņa galvenais uzdevums Valsts kancelejas vadītāja amatā būs reformas īstenošanu valsts pārvaldē. “Mans redzējums ir, ka ir jāturpina darbs pie šī reformu plāna pilnveidošanas. Šim plānam ir jābūt reālistiskam un reāli ieviešamam,” norādīja kancelejas jaunais vadītājs.

Viņš piekrita, ka ierēdņu skaitam ir jāsamazinās, taču pirms to dara ir nepieciešams funkciju audits katrā valsts iestādē. “Samazinot funkciju skaitu, mazināsies birokrātija un līdz ar to tik liels ierēdņu skaits kā šobrīd nākotnē nebūs vajadzīgs,” klāstīja Citskovskis.

Viņš gan min, ka diez vai izdosies atlaist 7000 ierēdņu, kā plānojis Krieviņš. Viņš atkārtoja jau iepriekš teikto, ka pašlaik nav skaidrs, kā šo mērķi reāli var īstenot.

Tāpēc ir pāragri saukt iestādes, kuru pastāvēšana ir uz jautājuma zīmes.

Valsts kancelejas vadītājs atzina, ka ir gatavs tam, ka ierēdņu darbam būs pretestība. “Runāt par politiskām atkarībām – es gribētu izslēgt šīs runas, ka esmu politiskiatkarīgs,” uzsvēra Citskovskis.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien, 4. aprīlī, pieņēmis lēmumu Valsts kancelejas vadītāja amatā iecelt Jāni Citskovski.

Ministru prezidents Māris Kučinskis Valsts kancelejas direktora amatam nolēma virzīt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Jāni Citskovski jau nedēļu pēc tam, kad negaidīti šo amatu pameta Mārtiņš Krieviņš.

Jau vēstīts, no 21.marta Mārtiņš Krieviņš vairs nepilda Valsts kancelejas direktora pienākumus. Bijušais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš amatu pametis pēc premjera Māra Kučinska aicinājuma.