Likumprojektu izstrādājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija. Tas kā papildu nodaļa tiks iekļauts Nacionālās drošības likumā, jo Latvijā normatīvie akti šobrīd neparedz valsts interešu nodrošināšanu, ja valstij nozīmīgās kapitālsabiedrībās tiek atsavinātas daļas vai akcijas.

«Tādējādi tiek pieļauta tādu situāciju rašanās, ka būtisku līdzdalību nozīmīgās kapitālsabiedrībās var iegūt personas, kuras ar savu rīcību ne tikai apdraud nacionālo drošību, bet var arī aktīvi rīkoties, lai kaitētu Latvijas interesēm un varbūt arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas interesēm,» norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Atsevišķi normatīvi akti gan paredzot dažādus ierobežojumus, piemēram, par pārkāpumiem var atņemt darbību nodrošinošo licenci, taču šie regulējumi esot uzskatāmi par fragmentāriem un nepietiekamiem.

Saskaņā ar likumprojekta autoru ieceri gadījumos, kad kāds vēlēsies iegādāties nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību vai tās daļas, Ministru kabinets pieņemtu lēmumu, kurā dotu atļauju, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas atzinumu un drošības iestāžu atzinumiem, vai šāda īpašnieku vai akcionāru maiņa nekaitēs nacionālās drošības interesēm.

S. Āboltiņa skaidro, ka, gatavojot šo likumprojektu, ir izvērtēta tā atbilstība gan Eiropas Savienības normām, gan Eiropas Savienības tiesu praksei un ir konstatēts, ka šādi ierobežojumi ir pieļaujami, ja tie ir samērīgi un ja to mērķis ir garantēt sabiedrības drošību, aizstāvēt valsts nacionālās drošības intereses.

Ņemot vērā iespējamo pretestību šā likuma ieviešanai, likumprojekta autori arī pārliecinājušies, ka iecerētie ierobežojumi atbilst Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu - tātad Satversmes tiesā šo likumprojektu apstrīdēt būs grūtāk. Jo vairāk tāpēc, ka jaunie ierobežojumi galvenokārt attieksies uz trešo valstu pilsoņiem.

«Izstrādājot šo likumprojektu, ir ņemta vērā to valstu prakse, kurās šādi ierobežojumi un šāds normatīvais regulējums jau ir - tās ir Lielbritānija, Vācija un Francija -, un ir radīti Latvijas interesēm atbilstoši grozījumi,» uzsver S. Āboltiņa. Turklāt šāda likuma pieņemšanas nepieciešamība esot pārrunāta gan ar Valsts prezidentu, gan premjerministru un valsts drošības dienestiem.

Viens no nosacījumiem paredz nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu attiecināt uz elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū, kas noteikta Elektronisko sakaru likumā paredzētajā kārtībā. Tāpat tas tiks attiecināts uz nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izpratnē.

Par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību tiks atzīta arī Latvijā licenci dabasgāzes pārvadei un uzglabāšanai saņēmusi komercsabiedrība vai arī tāda komercsabiedrība, kurai piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu.