Pēc tam, kad ziņas par iespējamo slepeno dokumentu zudību kļuva publiski zināmas, KNAB izveidoja izmeklēšanas komisiju, lai tā noskaidrotu dokumentu likteni un vai tie vispār jelkad nozaudēti.

Izmeklēšanas gaitā komisija secinājusi, ka birojā nekas nav nozaudēts, visi dokumenti glabāti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par slepenas informācijas aizsardzību un tādēļ nav pamata ierosināt arī disciplinārlietu vai piemērot disciplinārsodu. To, ka dokumenti tomēr nav pazuduši, premjerministram Mārim Kučinskim apliecinājis arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis.

Citu informāciju birojs nesniedz, jo izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto ir valsts noslēpuma objekts.

Taču ņemot vērā, piemēram, premjerministra un biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka izteikumus un neoficiālu informāciju no paša biroja, gandrīz droši var teikt, ka atbildīgie biroja darbinieki vismaz dažas dienas nebija informēti par to, kur šie dokumenti atrodas.

Visticamāk, tāpēc SAB, kas valsts noslēpuma glabāšanas lietās ir augstākā instance, nolēmis veikt pārbaudi KNAB, lai pārliecinātos, vai biroja apgalvojums, ka dokumentus tajā uzglabā saskaņā ar atbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem, atbilst patiesībai.

Ziņas par, iespējams, aktīvā izstrādē esošas lietas sējuma pazušanu pirmo reizi izskanēja 23. septembrī. Dokumenti esot saturējuši informāciju gan par operatīvajām darbībām, gan arī izmeklēšanu. Informāciju par dokumentu pazušanu iepriekš apstiprināja SAB. Savukārt KNAB atteicās no komentāriem.

Dokumentu pazušana J. Streļčenoka darbu kritizējošajai Vienotībai ļāva paziņot par viņa neatbilstību atbildīgajam amatam. Atgādinām, ka J. Streļčenoka KNAB vadītāja pilnvaras beidzas 17. novembrī, bet viņš pieteicies konkursā, lai turpinātu vadīt biroju arī nākamos piecus gadus. Ļoti iespējams, ka viņam tas arī izdosies, jo vairums Saeimā pārstāvēto politisko partiju līdz šim savos izteikumos saudzējušas J. Streļčenoku vai pat uzteikušas par labu darbu.