Politiski panāktā vienošanās paredz akcīzes nodokļa likmes
paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem no šā gada 1. jūlija. Akcīzes
nodokli paaugstinās visam alkoholam, izņemot vieglos alkoholiskos
dzērienus, kuri nav raudzēti, tas ir rūpnieciski ražotiem sidriem un
alkoholiskajiem kokteiļiem – tiem pretēji veselības nozares iebildumiem
nodokli pat samazinās. Turklāt būtiskāk, nekā palielinās šo nodokli
pārējam alkoholam.
Lēmums par konkrētajām izmaiņām pieņemts darba grupā, un it kā panākta vienošanās, taču, kā liecina
NRA.lv rīcībā esošā informācija, to būtiski ietekmējis alkohola ražošanas nozares viedokļa pārsvars, tāpēc – lai gan sākotnēji nebija atbalsta akcīzes nodokļa samazinājumam, tomēr tāds panākts konkrētiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Pieaugs un... samazināsies
Vienošanās paredz, ka akcīzes nodoklis vīnam varētu pieaugt par 9,3 procentiem, raudzētiem dzērieniem ar spirta saturu virs 6 procentiem (piemēram, dzirkstošajam vīnam) un raudzētiem dzirkstošiem dzērieniem ar spirta saturu līdz 6 procentiem – par 9,3 procentiem. Bet dzērieniem ar spirta saturu līdz 6 procentiem, kas nav dzirkstošie raudzētie dzērieni (sidra kokteiļi un dažādi citi alkoholiskie kokteiļi), akcīzes nodokļa likme samazināsies par 45,3 procentiem. Akcīzes nodoklis alum varētu palielināties par 22,6 procentiem, starpproduktiem atkarībā no spirta satura akcīzes nodoklis varētu pieaugt par 9,3 procentiem un 10,4 procentiem, bet spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – par 1,7 procentiem.
Pašlaik spēkā esošā akcīzes nodokļa likme vīnam un pārējiem raudzētiem dzērieniem ir 64,03 eiro par 100 litiem, bet, ja valdība apstiprinās šīs izmaiņas, no 1. jūlija tā palielināties līdz 70 eiro. Likme samazināsies vienai alkoholisko dzērienu grupai (raudzētiem, nedzirkstošiem dzērieniem ar spirta saturu līdz 6 procentiem) un visai būtiski – no 64,03 eiro par 100 litriem līdz 35 eiro.
Nosoda nodokļa samazinājumu
Izmaiņas akcīzes nodokļa likmē jāpieņem, jo teorētiski ir jāīsteno Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns, taču izskatās, ka šoreiz šis plāns nav bijis galvenais. Veselības ministrija nosoda akcīzes likmes samazināšanu alkoholam, NRA saka ministrijas speciālists Oskars Šnei-ders. Valdības rīcības plānā ir konkrēti pasākumi akcīzes nodokļa celšanai, lai samazinātu alkohola patēriņu un tā sekas uz iedzīvotāju veselību. «Nodokļa samazināšana ir pretrunā ar valdības rīcības plānu,» saka O. Šneiders.
Neizpratni par politisko vienošanos, kas paredz nebūtisku akcīzes nodokļa kāpumu alkoholam un turklāt vēl nodokļa samazinājumu vienai konkrētai dzērienu grupai, kas ir īpaši iecienīta jauniešu vidū, pauž vairāki NRA uzrunātie eksperti. Neoficiāli tiek minēta konkrētu ražotāju interese un lobijs (likmes samazinājums skars konkrētus dzērienus, kuri kļūs lētāki, un tad divu dzērienu vietā varēs nopirkt jau trīs).
Nav sabiedrības interesēs
Absolūtā reģistrētā alkohola patēriņš Latvijā pieaug, un uz vienu iedzīvotāju tas ir 8,9 litri, savukārt uz vienu iedzīvotāju vecumā pēc 15 gadiem tas ir 10,4 litri, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Latvijas Atkarības pētniecības asociācijas eksperts Mārcis Trapencieris norāda, ka alkohola patēriņš Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā un visā pasaulē. Tā lietošanas sekas – pāragra mirstība, slogs veselības aprūpes sistēmai, sociāli ekonomiskie zaudējumi – ierindo Latviju vienā no pirmajām trīs vietām ES. Katrs piektais priekšlaikus mirušais Latvijas iedzīvotājs ir miris alkohola izraisītu slimību vai stāvokļu dēļ. Eksperta pētījumi apliecina, ka alkohola pieejamība lēnām jau kopš 2010. gada palielinās, un tas ir saistīts ar iedzīvotāju ienākumu palielināšanos. «Lai panāktu efektu sabiedrības veselības uzlabošanā, alkohola cenai jābūt samērotai ar iedzīvotāju ieņēmumu pieaugumu. Piemēram, ja alkohola cena palielinās par vienu procentu (tāds bija Finanšu ministrijas piedāvātais modelis, kurā stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli palielinātu par vienu procentu), bet iedzīvotāju ienākumi palielinās par pieciem procentiem, alkohols kļūst pieejamāks, un tas nav samērojams ar sabiedrības interesēm. Eksperts uzsver, ka valstī ir jāīsteno jēgpilna alkohola akcīzes nodokļu politikas īstenošana – samazinot alkohola patēriņu, tiek uzlabota sabiedrības veselība, un attiecīgi samazinās zaudējumi, – tas sniedz valstij papildu ieņēmumus. Jāuzsver, ka tieši vieglie alkoholiskie kokteiļi ir vispopulārākie jauniešu vidū. Pētījums par alkohola lietošanu jauniešu vidū apliecina, ka «alkohola iegūšana skolēniem nesagādā lielas grūtības. Visvieglāk pieejams ir alus vai sidrs, nedaudz grūtāk – vīns, bet visgrūtāk – stiprie dzērieni».
***
VIEDOKĻI
Andrejs Strateičuks, Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors:
– Akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem nebija pārskatītas jau vairākus gadus, tāpēc to pārskatīšana un vēlme palielināt valsts ieņēmumus nav pārsteigums nozarei. Kā pozitīvu izmaiņu šajā procesā vēlos uzteikt Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas vēlmi sēsties pie viena sarunu galda arī ar nozares pārstāvjiem un diskutēt par risinājumiem. Līdz ar to koalīcijas sēdē piedāvātās akcīzes nodokļa likmes ir pārdomātas ilgtermiņā. Tās paredz laika gaitā samazināt nevienlīdzību starp dažādām alkoholisko dzērienu grupām, kā arī līdzināties likmēm citās Baltijas valstīs.
Lai arī akcīzes likmju procentuālās izmaiņas šķiet visai dažādas no 1,7% stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem līdz 22,6% alum, ir svarīgi saprast bāzi, kam šis paaugstinājums piemērots un attiecīgi, kā izmainīsies dzērienu reālā cena veikala plauktā. Akcīzes likme uz viena litra pudeli alum pieaugs par 0,035 eiro, vīnam – par 0,06 eiro un degvīnam – par 0,09 eiro. Neskatoties uz nelielu procentuālo pieaugumu, preces cena absolūtā izteiksmē stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem pieaugs visvairāk. Reālās cenu izmaiņas patērētājiem gan būs lielākas, jo akcīzes likmes papildus vēl tiek apliktas ar PVN.
Eva Sietiņsone-Zatlere, a/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja:
– Atzinīgi vērtēju to, ka likumdevējs ieklausījies nozares sagatavotajos priekšlikumos un šobrīd pieņemts lēmums par plānotu un prognozējamu akcīzes nodokļa paaugstināšanas kursu. Lai gan paaugstinājums vairāk nekā 20% nodokļa likmei tieši alum nav mazs, tomēr uzskatu, ka prognozējama un laikus plānota nodokļu politika veicina stabilu uzņēmuma darbības plānošanu pārredzamā laika periodā.
Uzskatu, ka valstij jāturpina arī pastiprināt alkohola fiziskās pieejamības uzraudzību un kontroli, kā arī mērķtiecīgu nelegālā alkohola tirgus apkarošanu.
Atbalstu arī veselības ministra Gunta Belēviča priekšlikumu atjaunot veselības mācību vispārizglītojošajās skolās, kas būtu ilgtspējīgs ilgtermiņa ieguldījums no valsts izglītošanā un sabiedrības veselības veicināšanā. Līdz šim alus ražotāji, arī Cēsu alus, paši iniciēja dažādus izglītojošos projektus.
Laura Krastiņa, a/s Aldaris komunikāciju direktore:
– Lai arī alus nozares uzņēmumiem būs nepieciešams laiks, lai pielāgotos jaunajai situācijai, Aldaris atzinīgi vērtē šo lēmumu. Faktiski tieši mūsu nozare bija tā, kas ierosināja izmaiņas akcīzes nodokļa politikā, lai risinātu ne tikai sabiedrības veselības jautājumus, bet arī harmonizētu nodokļus starp Baltijas valstīm un sekmētu vietējo ražotāju konkurētspēju. Pašreizējos ekonomikas apstākļos cena ir viens no svarīgākajiem produktu izvēles kritērijiem, it īpaši jauniešiem. To apstiprina arī pārdošanas rādītāji, jo populārākās alus šķirnes un citi alkoholiskie dzērieni ir tie, kuriem ir zemākās cenas un piemērotas cenu atlaides. Savukārt efektīvākais veids, kā ierobežot alkohola patēriņu, ir alkohola finansiālās pieejamības ierobežošana. Arī starptautiskie pētījumi liecina, palielinot alkohola cenu, samazinās tā patēriņš.
Mūsuprāt, laikus plānota un samērīga akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana ir pieļaujama, taču akcīzes likmes izmaiņas alkoholiskajiem dzērieniem ir jāvērtē arī kopsakarā ar citiem potenciālajiem, piemēram, reklāmas un tirdzniecības, ierobežojumiem, kam pēc šādas politikas ieviešanas nebūtu jāparādās politiskajā dienaskārtībā. Mēs ticam, ka prognozējama nodokļu politika apvienojumā ar mērķtiecīgiem izglītošanas projektiem ir efektīvākie instrumenti sabiedrības veselības uzlabošanā, tādēļ arī atbalstām veselības ministra priekšlikumu par veselības mācības atjaunošanu skolās. Turklāt arī publiski izskanējusī informācija, ka no akcīzes nodokļa papildus iekasētos līdzekļus varētu novirzīt skolēnu brīvpusdienām, ir ļoti pozitīvi vērtējama.
Guntis Āboltiņš-Āboliņš, a/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs:
– Akcīzes nodokļa jautājumi ir jūtīgi, un mēs visi atceramies tos negatīvos efektus, ko izraisīja nepārdomāta alkohola akcīzes politika 2009.–2011. gados. Pašreizējo koalīcijas lēmumu vērtēju kā nozarei saprotamu kompromisu un sabalansētu risinājumu ilgtermiņā, kas palīdzēs uzņēmējiem plānot savu biznesu. Pieaugums, kas likmju kāpuma rezultātā skars stipro alkoholisko dzērienu kategoriju, būs vislielākais, un gala cena plauktā, ko izjutīs patērētājs, būs atkarīga arī no mazumtirgotāju politikas. Tādēļ ir būtiski, lai akcīzes politikas izmaiņas neizraisa nelegālā alkohola tirgus pieaugumu.
Rādīt reklāmu
