Veselības ministrija (VM), neraugoties uz zāļu ražotāju iebildēm, tomēr
virza izskatīšanai valdībā grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas
paredz pienākumu zāļu ražotājiem veikt iemaksas kompensējamo zāļu
budžetā, ja iepriekšējā gadā veidojas konkrēto medikamentu pārtēriņš.
Zāļu ražotāji uzskata, ka tas ir jauns apgrozījuma nodoklis, lai piesaistītu privātuzņēmumu līdzekļus valsts funkciju – zāļu kompensācijas finansējuma – nodrošināšanai.
NRA.lv rakstīja, ka VM iecerējusi ieviest jaunu praksi kompensējamo medikamentu finansējumā. VM izstrādātie grozījumi MK noteikumos jeb Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā paredz uzlikt par pienākumu farmācijas kompānijām atmaksāt valsts budžetā visus par pārdotajām B sarakstā iekļautajām (neaizvietojamajām) kompensējamajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm gūtos ieņēmumus, kas pārsniedz 10 procentus apgrozījuma pieaugumu pret iepriekšējā gada apgrozījumu. VM šo iniciatīvu skaidro kā demokrātisku, turklāt ne visiem ražotājiem uzreiz būšot jāmaksā. Konkrētā ražotāja zāļu patēriņam jābūt lielākam nekā iepriekšējā gadā; otrkārt, grozījumi vispār stātos spēkā, ja valsts budžeta finansējums vispār attiecīgajā gadā kompensējamiem medikamentiem nebūtu palielināts vismaz par pieciem procentiem. Tādā veidā VM vēlas apelēt pie zāļu ražotāju atbildības par medikamentu cenām, jo B saraksta zālēm nav alternatīvu un ražotājs nosaka tādu cenu, kādu vēlas.
Pilnīgi cits viedoklis ir pašiem zāļu ražotājiem. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA), Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā ir pilnīgi pārliecinātas, ka jaunā likuma norma ir jauns apgrozījuma nodoklis. To, izvērtējot valdībai piedāvātos grozījumus, atzinusi arī starptautiski pazīstama auditorfirma, kurai tika lūgts izvērtēt VM izstrādātos grozījumus, liecina NRA rīcībā esošā informācija. Vēl vairāk – valdība, ja apstiprinātu šos grozījumus, pārkāptu savas pilnvaras, jo ieviest jaunu nodokli drīkst tikai Saeima. Ministru kabinets nav tiesīgs pieņemt tādu tiesību normu, kas paredz zāļu ražotājiem pie konkrētiem nosacījumiem nodrošināt finanšu avotu, no kura kompensēt pacientiem zāles un medicīniskās ierīces, teikts asociāciju publiskajā paziņojumā.
«Mēs esam kategoriski pret šādu jaunu nodokli,» NRA saka zāļu ražotājus vienojošās asociācijas SIFFA vadītājs Imants Sinka. Viņš vēlreiz atgādina par diskusijām šā gada sākumā, kad zāļu ražotāji skaidri norādījuši, ka nepiekritīs līdzmaksājuma noteikšanai. Tagad esot skaidri redzams, ka Veselības ministrija ilgāku laiku saskaras ar nopietnām pārvaldības problēmām un nespēju pieņemt efektīvus stratēģiskus lēmumus, tostarp attiecībā uz kompensējamo zāļu budžeta attīstību un plānošanu ilgtermiņā. «Tagad ministrija atradusi veidu, kā ātri pirms vēlēšanām, izmantojot situāciju, kad veselības ministra pienākumu izpildītājai nav laika iedziļināties visās veselības aprūpes problēmās, virzīt tiesību normu grozījumus, kas paredz slēptu nodokli zāļu ražotājiem,» norāda I. Sinka.
Konkurences padome, vērtējot šos grozījumus, uzskata, ka projektā iekļautā prasība «nav uzskatāma par samērīgu un nav savienojama ar konkurences un zāļu pieejamības veicināšanu, jo var veicināt tirgus dalībnieku izvēli pamest Latvijas tirgu». Pacientiem tas nozīmētu to, ka nesamērīgi augsto prasību dēļ noteiktu zāļu ražotāji savas zāles Latvijai vairs nepiegādātu. NRA rakstīja, ka krīzes gados zāļu ražotāji piekrita VM lūgumam un vairākus gadus kompensējamo zāļu budžetā iemaksāja divus līdz pat četrus miljonus latu gadā, lai nodrošinātu kompensējamo zāļu sistēmas pastāvēšanu, jo tajā katastrofāli trūka naudas. Kompensējamo zāļu budžets šim gadam ir 117 miljoni eiro.
Rādīt reklāmu
