Speciālisti turpina paust sašutumu par bankas Citadele plānoto pārdošanas cenu.
Finanšu analītiķis Viesturs Šterns, kurš piedalījies vairāku lielu uzņēmumu pārdošanā, ar skaitļiem ir gatavs pierādīt, ka Citadeles 75% akciju cena nedrīkst būt zemāka par 110 miljoniem eiro. Viņš balstās uz Citadeles 2013. gada auditēto finanšu pārskatu, kur ir redzams, ka bankas pašu kapitāls gada beigās bija 100 920 000 latu (143 597 000 eiro), bet koncerna nedaudz mazāks – 100 816 000 latu jeb 143 449 000 eiro.
«Pašu kapitāls veidojas no statūtkapitāla, rezervēm un uzkrājumiem. Lai gan peļņas un zaudējumu aprēķins Citadelei uzrāda peļnu atskaites periodā, bilancē redzams, ka pašu kapitāls ir mazāks par statūtkapitālu. Tas nozīmē, ka bilancē ir uzrādīti uzkrātie iepriekšējo periodu zaudējumi. Salīdzinot 2012. un 2013. gada bilances posteņus, redzama pozitīva dinamika – koncerna pašu kapitāla pieaugums par 6%. Tas nozīmē, ka uzņēmums kopumā strādājis ar peļņu un darbība uzņem apgriezienus! To apliecina arī 2014. gada pirmo sešu mēnešu darbības rezultāti – koncerna pašu kapitāls sastāda 159 736 000 eiro, kas ir lielāks par statūtkapitālu,» skaidroja V. Šterns.
«No visa iepriekšminētā izriet vienkāršs secinājums – akciju sabiedrība Citadele ir pelnītspējīgs uzņēmums ar strauju attīstības dinamiku un akcionāru sākotnējais ieguldījums – 146 556 000 eiro – jau nes peļņu. Šādā situācijā, maigi sakot, izbrīnu rada stingrā slepenībā un steigā valdības pieņemtais lēmums pārdot valsts kapitāla daļas – 75% akciju – par summu, kas ir ievērojami zemāka par pelnoša uzņēmuma pašu kapitālu. Masu medijos izskanējuši dažādi skaitļi. Kā pēdējais – 92 miljoni eiro, neprecizējot, vai šī summa ir 100% kapitāla daļu novērtējums un valstij piekritīs tikai 69 miljoni par 75%, vai arī tā ir tieši maksa par valsts kapitāla daļām. Jebkurā gadījumā uzņēmuma 75% pašu kapitāls sastāda (pēc datiem par 2014. gada pirmajiem sešiem mēnešiem) 109 917 000 eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā nosauktie 92 miljoni vai, pasarg die’s, – 69 miljoni. Kaut gan, spriežot pēc Vienotības līdzšinējās darbības un ņemot vērā tās darboņu izpriecu ceļojumus ar Citadeles pircēju pārstāvjiem, tas gan arī nebūtu pārsteigums,» sašutumu pauda eksperts.
Viņš arī uzsvēra – lai saprastu, kādi patiesībā būs Latvijas valsts ieguvumi no bankas Citadele pārdošanas, ir jāzina arī samaksas nosacījumi. «Ja samaksa tiks veikta nevis uzreiz, bet ar atliktajiem termiņiem un tamlīdzīgiem nosacījumiem, tad reāli nauda tiks izmaksāta no uzņēmuma «saražotajām» dividendēm! Pircējs no savas kabatas nemaksās neko!» secināja V. Šterns.
«Pasaulē normāla prakse banku pirkšanas/pārdošanas darījumos kā vērtējumu izmantot pašu kapitālu, kas tiek pareizināts ar noteiktu koeficientu. Ja banka ir pelnoša, kā tas ir mūsu gadījumā, un nav būtisku aptākļu, kas varētu likt domāt par darbības rezultātu pasliktināšanos nākotnē, tad parasti koeficients ir starp 1 un 2, iecenojot šajā koeficientā apzinātos riskus. Iespējams, ka mūsu gadījumā sakarā ar Eiropas izvirzītajiem nosacījumiem, kad esam spiesti obligāti banku pārdot, koeficients varētu būt tuvāk skaitlim 1 vai pat tikai 1. Bet tādā gadījumā 75% cenai vajadzētu būt ne mazākai kā 110 miljonu eiro,» pauda finansists.
«Jautājums – kam ir izdevīgi pārdot par zemāku cenu? Muļķīgā atruna par to, ka, raugi, mums spiež termiņi, tāpēc jāpārdod par katru cenu, ir absolūta tautas maldināšana. Nav nekādu šķēršļu vērsties pie Eiropas Komisijas un lūgt termiņa pagarināšanu, pamatojot ar virkni objektīvu faktoru, tajā skaitā Saeimas vēlēšanām. Acīmredzot kādam ir izdevīgāk stāstīt, ka atlikt nevar nekādā gadījumā, jo tad taču pārdevēji būs citi. Arguments, ka netika atrasts investors, kas piedāvātu lielāku cenu, arī ir nožēlojams – privatizācijas procesā, neskatoties uz visu negatīvo, bija arī daudz pozitīvu piemēru un pieredzes, piemēram, Valmieras stikla šķiedras privatizācija. Kas liedz, piemēram, organizēt akciju izsoli biržā par naudu, par ko ļoti priecātos mūsu pašu pensiju fondi?» retoriski jautāja V. Šterns.
Jāatgādina, ka
NRA.lv jau pirms vairākiem mēnešiem veica augstākās raudzes ekspertu – bijušo finanšu ministru un lielu banku vadītāju – ekspresaptauju, kuri nosauca Citadeles cenu 180–300 miljonu eiro apmērā.
Rādīt reklāmu
