A/s Augstsprieguma tīkls nākamajos desmit gados attīstībā plāno ieguldīt
452 miljonus eiro. Lai gan no Eiropas Savienības (ES) plānots saņemt
finansiālu atbalstu, visticamāk, tas prasīs arī pārvades tarifa
pieaugumu.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un a/s Augstsprieguma tīkls amatpersonas uzskata, ka ieguvums tomēr būs lielāks nekā pārvades tarifa iespējamais pieaugums. Realizējot šo attīstības plānu, Latvija varēšot saņemt tikpat lētu elektrību, kādu šobrīd izmanto ziemeļu kaimiņi, raksta
NRA.lv.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprinājusi pārvades sistēmas operatora a/s Augstsprieguma tīkls iesniegto elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu laika periodam no 2015. gada līdz 2024. gadam. Šajā plānā paredzēti vairāki nozīmīgi kopīgu interešu projekti. Projekta Kurzemes loks īstenošana paredz izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīnijas Kurzemē. Kurzemes loks ir daļa no projektu kopuma NordBalt, kas paredz 700 MW zemūdens kabeļa izbūvi starp Lietuvu un Zviedriju un tiek realizēts ar mērķi integrēt Baltijas elektroenerģijas tirgu vienotajā ES elektroenerģijas tirgū.
Otrs kopīgo interešu projekts ir jauna Latvijas – Igaunijas starpsavienojuma izbūve. Projekts paredz izbūvēt 330 kV elektropārvades līnijas no Igaunijas līdz Rīgas TEC2 apakšstacijai. Projektu īstenošana palielinās Igaunijas un Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmu starpvalstu savienojuma jaudu, tādējādi veicinot elektroenerģijas biržas cenu izlīdzināšanos Igaunijā un Latvijā.
«Kā zināms, šobrīd Nord Pool Spot (NPS) biržā Latvijas un Lietuvas cenas ir ievērojami augstākas, salīdzinot ar citiem cenu apgabaliem. Arī nākotnes prognozes par elektroenerģijas cenām NPS biržā liecina, ka cenas saglabāsies zemas, tāpēc Latvijas un Lietuvas cenu apgabalu ciešāka integrācija ar citiem NPS cenu apgabaliem dod pamatotas cerības, ka šīs zemās cenas sasniegs arī mūsu patērētājus. Savukārt Kurzemes loks ir nozīmīgs kā daļa no NordBalt projekta, kas paredz 700 MW zemūdens kabeļa izbūvi starp Lietuvu un Zviedriju. Tas ir ļoti jaudīgs starpsavienojums, kura būvniecības darbi jau ir uzsākti, un paredzams, ka tas tiks nodots ekspluatācijā jau 2016. gadā. Gaidāms, ka līdz ar to Latvijas un Lietuvas apgabalu elektroenerģijas cenas tuvināsies vai izlīdzināsies ar Skandināvijas cenām,» skaidroja SPRK padomes loceklis Rolands Irklis. Pēc viņa teiktā, Kurzemes loka projekts ir arī ļoti nozīmīgs no elektroapgādes drošības viedokļa. «Līdz šim vētru laikā lieli apgabali un veselas pilsētas varēja palikt bez elektrības, bet jaunās pārvades līnijas šādu gadījumu iespēju ievērojami samazinās,» norādīja R. Irklis.
Plānā ir ietverti gan pārrobežu, gan vietēja mēroga projekti. Kopumā desmit gados plānotais ieguldījumu apjoms ir 452,12 miljoni eiro, no kuriem 229,51 miljonu eiro veido kopējo interešu projekti, 218,79 miljonus eiro – apakšstaciju rekonstrukcijas un 330/110 kV pārvades tīkla un tā objektu atjaunošana, savukārt 3,81 miljons eiro ir paredzēts lietotāju atļautās slodzes palielināšanai.
Vietēja mēroga projektu realizācija visticamāk neatstās ietekmi uz pārvades tarifu, vismaz pagaidām a/s Augstsprieguma tīkls nav iesniegusi pietikumu SPRK par tarifa izmaiņām. Savukārt lielo projektu realizācija varētu prasīt pārvades tarifa pieaugumu, pieļāva R. Irklis. Tomēr, pēc viņa teiktā, ieguvums no šo projektu realizācijas būs daudz lielāks nekā tarifa iespējamais pieaugums. Viņš gan neprognozēja, par cik varētu pieaugt pārvades tarifs, realizējot šos projektus, taču, viņaprāt, tas noteikti nepieaugs divas reizes. Taču pat tādā gadījumā ieguvums no iespējas iegūt lētāku elektroenerģiju būtu lielāks.
Rādīt reklāmu
