Roberts Ķīlis, bijušais izglītības ministrs Latvijas Televīzijas
raidījumā «Sastrēgumstunda» norādīja, ka Latvijā ir daudz skolotāju,
kas saņem vairāk nekā 1000 eiro un kas strādā ar privātstundām.
«Mums tā sauktā ēnu izglītība ir salīdzinoša liela, un tas nav pareizi, jo neveicina vienlīdzību,» pauda bijušais izglītības ministrs. Viņaprāt, galvenais jautājums ir, kā kvalitātes rādītājus sasaistīt ar darba samaksu, raksta
Apollo.lv.
Savukārt Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika stāstīja - lai arī tiek apvienotas mazās skolas un skolēnu skaits tādējādi palielinās, ar esošo finansējuma modeli «nauda seko skolēnam» nevar nosegt pamata izglītības ieguvi, un pašvaldībai finansiāli ir jāpalīdz.
Runājot par skolotāju skaitu, Golubeva piekrita, ka kopumā tas varētu būt mazāks, taču ir jāievēro princips – izglītība pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. «Es nesaku, ka jāslēdz mazās skolas, bet modeli padarīt slaidāku ir iespējas,» viņa pauda.
Skolotāju skaita samazinājums, pēc Ķīļa domām, būtu brutāls veids, tā vietā jāpiedāvā alternatīvas darba iespējas – mūžizglītība, jauniešu izglītība.
Jau vēstīts, ka šonedēļ notika pēdējo gadu lielākā protesta akcija – vairāk nekā 7000 skolotāju izgāja ielās, izrādot savu neapmierinātību ar zemo algu. Tai pašā laikā 15% no budžeta tiek tērēti izglītībai, vienlaikus Latvijā arī ir proporcionāli daudz vairāk skolotāju nekā citās ES valstīs.
Latvijā ir 807 skolas, 210 tūkstoši skolēnu un 27,5 tūkstoši pedagogu. Uz vienu pedagogu ir 8,3 skolēni, salīdzinājumam Somijā uz vienu skolotāju ir 9,5, Francijā – 12,7, Vācijā, 12,9, Nīderlandē – 13,5 skolēni.
Skolu skaits pēdējos piecos gados ir samazinājies par 14%, skolēnu skaits – par 15%, pedagogu skaits – 12%.