Vairāk nekā gads, kas pagājis kopš Ķemeru sanatorijas investora arābu
uzņēmēja Omāra Saleha al Hamdi nāves, liek secināt, ka jau šobrīd Ķemeru
sanatorijai juridiski jāatrodas valsts īpašumā. Turklāt tam ir pat
dubults pamats.
Pirmo reizi par Latvijas valsts iespējām atgūt Ķemeru sanatoriju bez nekādām izsolēm jau pirms gada ierunājās Māris Dzenītis – Kūrortpilsētu asociācijas priekšsēdētājs un Nemo akvaparka izveidotājs. «Ķemeru sanatorija Jūrmalai ir bijusi tāds akmens kaklā, ka teju jebkurš jūrmalnieks savureiz ir meklējis iespējas kaut ko tur palīdzēt, tajā skaitā es un citi Jūrmalas uzņēmēji. Tagad tāda iespēja ir pienākusi pati no sevis, jo al Hamdi ir miris, bet viņa dēli, cik man izdevies iegūt ziņas, negrib pārņemt tos biznesus tajās valstīs, kurās ieguldījumi ir izrādījušies neveiksmīgi. Zināms, ka al Hamdi bija pieredzējis investors ar vērienu, kurš savus ieguldījumus apzināti izvietoja pa dažādām valstīm, lai nodrošinātos pret iespēju, ka daži no tiem būs neveiksmīgi. Diemžēl tieši ieguldījums Ķemeros ir izrādījies starp tiem, tāpat kā vēl viens objekts Jordānijā, ja mūsu atrastās ziņas bijušas pareizas. Līdz ar to al Hamdi dēliem, kuri no biznesa Latvijā saprot vēl mazāk nekā viņu tēvs, nav jēgas pretendēt uz tām mantojuma daļām tajās valstīs, kur mantojums tikai turpinās rīt naudu,» vēl pagājušogad M. Dzenītis skaidroja visiem, kam par to bija jelkāda interese.
Uz mantojumu nemaz nepiesakās
Ja persona ir mirusi (šajā gadījumā – Latvijā reģistrēto kompāniju SIA Ominasis Latvia un SIA Santlat īpašnieks Omārs Salehs al Hamdi), tad uz personas mantojumu var pieteikties gada laikā. Tā kā šeit mantojums sastāv lielākoties no graustu un nelikvīdu zemesgabalu sērijas Ķemeros, kā arī sēravotu urbumiem, kuri juridiski reģistrēti pie SIA Eiropas Minerāls, nav atrodama oficiālā publikācija Latvijas Vēstnesī, ka uz šo mantojumu kāds būtu pieteicies. Mantojuma procedūra Latvijā nemaz nav sākta, un gads, kad uz to var pieteikties, ir jau sen pagājis, raksta
NRA.lv.
Toties ir apstiprinājums pretējam faktam: pagājušā gada oktobrī no SIA Santlat valdes atcelts gan Omārs S. al Hamdi (jau pēc savas nāves), gan viņa dēli Salehs O. al Hamdi un Ali H. al Hamdi. Vietā ieceltas, pēc uzvārdiem spriežot, pilnīgi svešas personas – Omārs al Hošans, Šaja Alšaja un Basams Boodai. Savukārt no Ominasis Latvija valdes visi al Hamdi dzimtas locekļi tika automātiski atcelti jau pirms vairāk nekā gada, kad par maksātnespējīgu atzītās kompānijas administratora amatā tika iecelts Ainārs Kreics: ar vietējiem grupējumiem nesaistīts administrators no Liepājas. Viņš nekavējoties arī atsauca visas un jebkādas pilnvaras, kādas varēja būt izsnieguši visi al Hamdi. Lai komplekts būtu pilns, pēc tam maksātnespējīgs kļuva arī Eiropas Minerāls, kas tika pie citas maksātnespējas administratores – Tatjanas Poņatovskas.
Divkārša piekritība valstij
Civillikuma 930. pants nosaka: bezsaimnieka un bezmantinieka nekustamais īpašums automātiski piekrīt valstij. Arī citi bezsaimnieka aktīvi (piemēram, sanatorijas mēbeles, kustamais īpašums, vēsturiskā iekārta u.c.) piekrīt valstij, kā tas noteikts Civillikuma 416.–417. pantā.
Taču, tā kā sanatorijas un tai apkārt esošo ēku/zemesgabalu formālais turētājs bija juridiskā persona Ominasis Latvia, kas pati piederēja kompānijai Santlat, šeit juridiskā situācija saglabājusies nemainīga, apliecināja sanatorijas administrators Ainārs Kreics. Bet arī gadījumā, ja īpašums piederējis investoram ar juridiskās personas starpniecību, rezultāts īsti nemainās: arī bezmantinieka kapitāla daļas automātiski piekrīt valstij – tas noteikts gan Komerclikumā (191. pants), gan likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām (127. pants).
Administrators apstiprina
To, ka vismaz uz papīra Ķemeru sanatorija jau šobrīd ir atgriezusies valsts īpašumā, neizslēdz arī A. Kreics: «Gan, jāsaka, pastarpinātā veidā, bet tam tā būtu jābūt.» Viņš uzsver faktu, ka al Hamdi mantojuma atgūšanas process Latvijā vispār nav sākts: «Arī man tika pieteikts kreditoru prasījums no viena advokātu biroja, kurš it kā pārstāvot al Hamdi mantinieku intereses, bet es viņu prasību atmaksāt ieguldīto naudu noraidīju. Ja kāds iegulda biznesā naudu, vienalga – desmit latus vai desmit miljonus, un to pazaudē, tas ir viņa paša uzņēmējdarbības risks. Tas nav aizdevums vai kredīts. Manu nostāju apstiprināja tiesa, lēmumu par noraidījumu atstājot spēkā.»
Diemžēl fakts, ka sanatorija pēc būtības jau ir atgriezusies atpakaļ valsts īpašumā, šobrīd valstij maz ko dod – šodien paredzētā sanatorijas aktīvu izsole notiks šā kā tā, sākumcenai tiekot pazeminātai līdz 5 miljoniem eiro (iepriekšējās izsoles nenotika, jo nepieteicās neviens pretendents). A. Kreics skaidro: «Šoreiz cerības veikt pārdošanu ir labākas, jo ir indikācijas, ka beidzot būs pieteicies vismaz viens pretendents. Sanatoriju atdot tā vienkārši atpakaļ valsts īpašumā diemžēl nevar, pat ja investora nāves dēļ tam būtu pamats, jo ir jāatmaksā tie zaudējumi, kurus būvniekiem, piegādātājiem un citiem kreditoriem radīja remontdarbu veikšana.» Tagad grūti pateikt, kamdēļ šie darbi tā arī netika apmaksāti – O. S. al Hamdi nāves vai vienkārša skopuma dēļ. Fakts paliek fakts: nesamaksāto rēķinu aste joprojām nav nosegta.
Atpērk sēravotu urbumu
Jūrmalas pašvaldība, kas vienīgā izrādījusi reālu interesi objektu pirkt, nebija to gatava darīt, kamēr sēravotu urbumi skaitās citas kompānijas – Eiropas Minerāla – īpašumā. «Tagad es to atrisināju un nopirku to urbumu, kurš atradās Ominasis teritorijas vidū, no Eiropas Minerāla administratores,» saka A. Kreics. Pārējie urbumi palikuši Eiropas Minerālam, kurš šomēnes pat spējis atjaunot saimniecisko darbību.
Izrādās, ka Ominasis īpašumā bijuši ne tikai grausti Ķemeros, bet arī divi iekārojami zemesgabali Dzintaros un Bulduros – tie par labu naudu pārdoti īsi pirms maksātnespējas procesa sākuma. Nauda aizskaitīta Rietumu bankai, atmaksājot iepriekš izsniegtos kredītus. Diemžēl ar to nav pieticis, lai atmaksātu visu kredīta summu, tāpēc administrators atzinis daļu no Rietumu bankas prasījumiem. «Mums tur pat bija strīds tiesā, bet noslēdzām vienošanos. Banka ir tagad viens no kreditoriem, jo mums vēl tomēr jānomaksā procenti un līgumsods,» informē administrators.
Ziemu sanatorija pārcietusi labi, jo šī ziema nebija īpaši barga. Janvārī saņemta vēstule no Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, kura atzinusi, ka sanatorija atrodas vismaz apmierinošā stāvoklī.
Rādīt reklāmu
