Lai Latvijas tranzīta koridors ilgtermiņā varētu saglabāt konkurētspēju,
nepieciešams valsts atbalsts vai līdzfinansējums dzelzceļa
infrastruktūras uzturēšanā, vakar atzina Latvijas Tranzīta biznesa
asociācijas organizētās diskusijas Publiskās dzelzceļa infrastruktūras
uzturēšanas un attīstības finansēšana dalībnieki.
Par tranzīta biznesa nozares nozīmību Latvijas ekonomikā šaubu nav – tās devums ir 12% no IKP. Tranzīta mugurkauls savukārt ir dzelzceļa infrastruktūra, par kuras attīstību ir norūpējies VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis. Lai gan LDz ir pierādījis sevi kā attīstīties spējīgs uzņēmums, par ko liecina arī nodokļos samaksātā summa (no 34 miljoniem latu 2006. gadā līdz 82 miljoniem pērn), ilgtermiņā uzņēmums nevar amortizēt infrastruktūras pieaugošās izmaksas, neceļot tarifus. Savukārt tarifu celšana var padarīt Latvijas tranzīta koridoru nekonkurētspējīgu. U. Magonis atzina, ka Latvija patlaban ir viena no retajām ES valstīm, kur maksa par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pilnībā gulstas uz pārvadātāju pleciem, raksta
NRA.lv.
LDz viceprezidents finanšu jautājumos Aivars Strakšas uzskata, ka viens no risinājumiem varētu būt iepriekš jau apspriestā iespēja novirzīt koncerna samaksāto akcīzes nodokli par degvielu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai. «Tas nozīmētu padarīt infrastruktūras uzturēšanu par 15 līdz 17 miljoniem eiro lētāku,» skaidroja A. Strakšas. Kopumā dzelzceļa infrastruktūras izmaksas gadā ir aptuveni 160 miljoni eiro. Nozare uzskata, ka šim mērķim vajadzētu novirzīt arī LDz dividendes. Pērn, piemēram, LDz dividendēs izmaksāja 13,4 miljonus latu. Kā vēl vienu no iespējām A. Strakšas minēja iespēju izdot LDz obligācijas.
Rādīt reklāmu
