Ķemeru sanatorijas liktenis joprojām ir visai bezcerīgs: bez rezultātiem
beigušās divas izsoles, ēka netiek apkurināta, un nav zināms, vai un
kad tā tiks pie īsta saimnieka. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas
Ķemeru lietā darbs tuvojas finišam, nesot vien vispārzināmas atziņas par
neveiksmīgas privatizācijas rezultātā valstij radītiem zaudējumiem.
Jāšaubās, vai tas ko mainīs sanatorijas liktenī un pēkšņi sarosīsies arī tiesībsargājošās instances.
Pagājušonedēļ notika viena no beidzamajām parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēm, kurā tās vadītājs Dāvis Stalts rezumēja paveikto, kā arī pavēstīja par nodomu vērsties tiesībsargājošās instancēs un Ekonomikas ministrijā par Privatizācijas aģentūras (PA) bezdarbību valsts interešu aizstāvībā.
Konstatē PA bezdarbību
PA lielā mērā esot atbildīga par to, ka valstij liegts atgūt tai radītos zaudējumus, kas esot acīmredzami – izdemolēta un nodedzināta kūrortpoliklīnika, izlaupīta sanatorijas ēka, arī privatizācijas mērķis nav sasniegts – sanatorija nedarbojas. Komisija uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā noticis, – netika noteikts termiņš, kad komplekss jānodod ekspluatācijā. Neveiksmīgā investora ļaunprātīgu rīcību gan neesot izdevies pierādīt, tajā pašā laikā vietējo institūciju un darboņu rīcība gan radot bažas par tās likumību.
Aprēķinās zaudējumus
D. Stalts arī vērsa uzmanību, ka PA tikai pirms nedēļas, ņemot vērā parlamentāriešu atkārtotus pamudinājumus, likusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI) sākt šo zaudējumu aplēsi, solot rezultātus komisijai iesniegt līdz 20. janvārim. Iespējams, ka PA aktīvāka rīcība bū tu ļāvusi minētās summas iekļaut kreditoru prasījumos pret maksātnespējīgo SIA Ominasis Latvia.
D. Stalts arī izteica nožēlu, ka sadarbība ar maksātnespējas administrāciju neesot izdevusies konstruktīva un tā regulāri neinformējusi par savu darbu, tā padarot maksātnespējas procesu necaurspīdīgu. Komisijas vadītājs uzsvēra, ka šā objekta glābšanā jāiesaistās valstij vai Jūrmalas pašvaldībai. Diemžēl bez atbildes ir palikusi iepriekš Ministru kabinetam adresētā vēstule par šā kompleksa iegādi.
Pēc sēdes D. Stalts
NRA.lv apgalvoja, ka komisijas darbs turpināsies, un to darīs īpaši šim jautājumam izveidota iniciatoru grupa. Savukārt juridiski par šā objekta iegādi valsts īpašumā cīnīšoties Kūrortoloģijas atjaunošanas biedrība.
Rosina objektu iekonservēt
Citi komisijas locekļi pauda neizpratni par valsts inertumu savu interešu aizstāvībai. Irina Cvetkova nodevēja notikušo privatizāciju par noziedzīgu darījumu, norādot, ka PA ir atbildīga, ka tas tika noslēgts tieši ar tādiem nosacījumiem. Viņa pieļāva, ka aiz šā līguma slēpjoties vienošanās.
Attiecībā uz piemērotāko risinājumu objekta saglābšanā Vilnis Ķirsis kā vienu no labākajiem uzskata sanatorijas nonākšanu Jūrmalas domes īpašumā, piebilstot, ka «vietvara būtu glābšanas riņķis valsts nolaidībai», bet Iveta Grigule domā, ka objekts būtu jāatpērk valstij un Jūrmalas domei tas jāapsaimnieko. Savukārt Inguna Rībena neizslēdz iespēju, ka dome var atteikties no šāda pienākuma, un tas būtu saprotami, jo tas šobrīd ir vēl vairāk «saķēzīts», nekā tas bijis pirms privatizācijas. Viņai uzņēmējs Vilis Vītols esot šo objektu nodēvējis kā investoriem pilnīgi bezcerīgu, tāpēc viņa rosinot vismaz iekonservēt to, lai neaiziet bojā. I. Rībena glābiņu saskata cilvēkā, kurš līdzīgi kā Rundāles pilij tās direktors Imants Lancmanis uzņemtos rūpi par sanatoriju.
Jūrmalas dome nogaida
Pati Jūrmalas dome pauž, ka plānus nav mainījusi: Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādei un apsaimniekošanai šogad paredzēti 4,2 miljoni eiro, bet, sākot ar 2015. gadu, sanatorijas uzturēšanai investīciju plānā ik gadu tiks rezervēti 464 700 eiro. Taču plānus esot nobremzējušas neskaidrības ap artēzisko urbumu, kas ir maksātnespējīgās SIA Eiropas Minerāls (Ominasis Latvia radniecīgā kapitālsabiedrība) īpašumā un atrodas bijušās kūrorta poliklīnikas teritorijā, bet nav ierakstīts vienā zemesgrāmatā ar sanatoriju. Dome bažījas, ka urbuma īpašnieks varētu traucēt vai pat liegt sanatorijas konservācijas darbu veikšanu, tāpēc tā atlikusi ēkas iegādi, līdz tiks atrisinātas peripetijas – tas varētu notikt līdz aprīļa beigām. Tad arī varētu būt zināms, kad un kā urbumu izsolīs.
Rādīt reklāmu
