Ja ugunsdzēsēju nodarījums Ičas upes zivju krājumiem tiktu traktēts kā
parasts rūpnieciskās zvejas pārkāpums, dienestam nāktos atlīdzināt
zaudējumus vismaz pārdesmit tūkstošu eiru vērtībā.
Katrs zvejnieks, kas atved malā virskvotas kilogramu, kaut vai vienu lasi, tiek bargi sodīts. Taču Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) gadījumā tiek pielietots pārkāpējam krietni draudzīgākais tirgus zaudējuma aprēķins, kur kompensācija dabas resursiem vispār nav paredzēta. Iespējamais sods ir pusotrs tūkstotis eiro, raksta
NRA.lv.
Turklāt, neraugoties uz vadošās vides aizsardzības iestādes – Valsts vides dienesta (VVD) – izdarītajām ekspertīzēm un secinājumiem, VUGD joprojām neatzīst savu vainu. No dienesta pārstāves Ingas Veteres teiktā izriet, ka apstrīdētas tiek gan metodes, kas pielietotas ekspertīzēs, gan arī to veikšanas laika grafiks.
Tagad zivju bojāejas apstākļos kriminālprocesa ietvaros iedziļinās policija. Preses sekretāre Anastasija Laizāne vēsta, ka procesa tālākā gaita kļūs zināma pēc tam, kad VVD policijai atsūtīs aprēķinus par videi nodarīto kaitējumu. Process tiks turpināts tikai tad, ja kaitējums tiks atzīts par būtisku.
Jāatgādina, ka septembra beigās ugunsdzēsēju sarīkotās mācības Latgalē Ičas upes krastā beidzās letāli prāvai zivju kopienai. Pēc tam, kad ūdenī nonāca mācībās izmantotās putas STHAMEX F-15, nosprāga vairāk nekā 700 līdaku, 800 asaru, tad vēl pa kādam sapalam, raudai, līnim, vēdzelei un vīķei. Zivis gāja bojā vairākas dienas, to saindēšanās un bojāejas areāls pakāpeniski izplatījās pa straumi uz leju.
Valsts vides dienests, zinātniskais institūts informē, ka BIOR konstatējis, ka zivju nāves cēlonis bijis «žaunu epitēlija hiperplāzija ar iekaisumu un gļotu parādīšanos» un šīs izmaiņas saistītas ar ūdenī tobrīd nonākušu kairinošu/toksisku vielu. Savukārt uzņēmums Vides audits upmalas augsnes paraugos atrada tās pašas sintētiskās virsmas aktīvās vielas, kas lietotas ugunsdzēšamajās putās VUGD mācību gaitā. Vienā no piesārņotajiem paraugiem koncentrācija salīdzinājumā ar fona paraugu pārsniegta pat 37 reizes.
BIOR arī veicis nodarītā kaitējuma aprēķinu, un tas darīts, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība.
Līdakas vērtība tajos noteikta 2,28 eiro par kilogramu, asarim 1,42 eiro, vēdzelei – 2,85 eiro kilogramā. Konkrētajā gadījumā par nepilniem 200 kilogramiem beigtu zivju kopumā sarēķināti 1579 eiro un 37 centi. Rūpnieciskās zvejas vai makšķerēšanas noteikumu pārkāpējiem šis pats zivju daudzums izmaksātu krietni sālītāk, jo viņiem kaitējumu aprēķina nevis kilogramos, bet pēc īpatņu skaita, un viena neatļauta līdaka maksā 29 eiro.
Visticamākais, ugunsdzēsējiem par bezatbildīgo rīcību – nepareizu mācību vietas izvēli, drošības pasākumu neveikšanu un teritorijas nesakopšanu pēc mācībām – arī pusotru tūkstoti eiro nevajadzēs maksāt. Gadiem ilgi vides uzraugi mēģināja piespiest vismaz daļēji kompensēt to milzīgo kaitējumu, ko dzīvajai dabai nodara NATO valstu armijas, veicot regulārus spridzināšanas darbus Baltijas jūrā. Tad bojā iet tūkstošiem tonnu zivju, izpostītas tiek arī nārsta vietas. Taču militāristi atsakās savas mācības traktēt par saimniecisko darbību, kaut gan jau iepriekš ir skaidri zināms, ka viņu dēļ jūras iemītnieki ies bojā.
Arī neveiksmīgais VUGD treniņš par saimniecisku darbību diezin vai tiks uzskatīts. Un, tāpat kā armija zivju spridzināšanu attaisno ar hipotētisku zvejnieku glābšanu no uzsprāgšanas, arī ugunsdzēsēji trenējas, lai prasmīgāk glābtu cilvēkus.
No sabiedrisko attiecību viedokļa šobrīd nav īstais brīdis, lai vides uzraugi izskaidrotos ar ugunsdzēsējiem, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārņēmusi šīs lietas noklusināšanu savās rokās. Ugunsdzēsēji pēc Maxima tradēģijas nokļuvuši varoņu statusā, un šūt viņiem kaut kādas beigtas zivis nebūtu populāri, pat tad, ja pārmetumi pelnīti.
Rādīt reklāmu
