Latvijas Disleksijas biedrības (LDB) pārstāvji 28.decembrī piedalīsies
«Izglītības attīstības pamatnostādņu 2012-2020. gadam» saskaņošanas
sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), informēja Eva
Birzniece, Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāja.
Lai arī IAP virsmērķis ir «kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei sasniegšanai», gan iepriekšējos septiņos gados paveiktā analīze, gan jaunajās pamatnostādnēs iezīmētie principi un darbības nav vērstas patiesi iekļaujošas un mūsdienīgas izglītības virzienā. LDB uzskata, ka tās turpina pašreizējās administratīvi smagnējās un skolēniem neefektīvās izglītības sistēmas tālāku uzturēšanu, diskriminējot tūkstošiem Latvijas skolēnu, kas nesaņem viņiem nepieciešamos speciālās izglītības pakalpojumus. IAP sākotnējās izstrādes procesā netika iesaistītas ne organizācijas, kas pārstāv skolēnus ar invalidāti, ne vecāku nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv skolēnus ar mācīšanās un valodas traucējumiem, kas ir vislielākās speciālo vajadzību grupas gan starptautiski, gan Latvijā. Arī tālākajā IAP izstrādes gaitā vecāku nevalstisko organizāciju ieteikumi un argumentācija ir pilnībā ignorēta, raksta
Apollo.lv.
Latvijas speciālās izglītības sistēmu kā izteikti dārgu, bet pārāk segregētu un nevienlīdzīgu ir kritizējusi gan Pasaules Banka, gan Starptautiskais Valūtas fonds. Turklāt Latvijas speciālajā izglītības sistēmā nav nekādu skolēnu līmeņa kvalitātes rādītāju, kas ļautu secināt, vai esošā sistēma ir skolēniem efektīva.
LDB savos sniegtajos atzinumos par IAP projektu, kā arī Ministru Kabineta komitejas (MKK) sēdē 16. decembrī, norādīja, ka pašreizējā kārtība, kad speciālās izglītības pakalpojums ir piesaistīts tikai institūcijai - speciālajai skolai vai klasei, nevis konkrētam skolēnam - ir pretrunā ar iekļaujošas izglītības būtību, līdz ar to ar IAP virsmērķi.
Speciālo programmu preskriptīvais raksturs un to licencēšanas kārtība starptautiski atzīts par novecojušu un neefektīvu speciālās izglītības organizācijas formu. Diemžēl to neatlaidīgi atbalsta IZM ierēdņi, neskatoties uz plašo starptautiskās labās prakses un pētījumu pieejamību.
LDB ir sniegusi atzinumu, ka dokumentā nepieciešami šādi uzlabojumi:
Pirmkārt, speciālās izglītības pakalpojuma ir jābūt piesaistītam konkrētam skolēnam, nevis iepriekš definētai speciālajai programmai. Pašreizējā kārtība nenodrošina speciālās izglītības pakalpojuma individualizāciju konkrētam skolēnam. Piemēram, speciālajā valodas traucējumu programmā ir 19 atšķirīgas apakšdiagnozes - no stostīšanās līdz disleksijai - kas pēc būtības ir pilnīgi atšķirīgi traucējumi, kuru mazināšanai arī ir vajadzīgas pilnīgi atšķirīgas pedagoģiskās metodes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nodrošinājums. Nepastāvot reālai individualizācijai, daudzi skolēni šajās programmās nesaņem sev vajadzīgo izglītības pakalpojumu, bet iznieko savu laiku un tikai padziļina savu speciālo vajadzību.
Otrkārt, jānodrošina speciālās izglītības pakalpojumu universālums un pēctecība, skolēnam pārejot no vienas skolas uz citu, no vienas izglītības pakāpes uz augstāku. Pašreizējā sistēma šādu pēctecīgumu nenodrošina. Pamatizglītības (1.-9. klase) posmā Latvijā ir apmēram 11 000 skolēnu ar speciālām vajadzībām, toties vidējā vispārējā izglītībā - tikai 137 skolēnu ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Tas nozīmē, ka jebkāda pedagoģiskas palīdzības ir liegta skolēniem ar valodas un mācīšanās traucējumiem, kas ir apmēram 45% no visām identificētajām speciālajām vajadzībām pamatizglītībā. Protams, de facto šie skolēni ir vidējās vispārējās izglītības vidusskolās, bet visu viņiem nepieciešamo papildus atbalstu viņiem nodrošina ģimenes, un paši skolēni strādā daudz vairāk nekā viņu vienaudži, tomēr, nepastāvot vienlīdzīgi pieejamiem atbalsta pasākumiem, pārbaudes darbos un eksāmenos viņi tiek diskriminēti savu speciālo vajadzību dēļ.
Treškārt, jānodrošina individuālā lietojuma IKT skolēniem ar speciālām vajadzībām (prioritāri skolēniem ar lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem), kas radītu universālu pieeju jau esošajam mācību saturam. Līdz šim ne 9. klases, ne centralizētajos eksāmenos neviens skolēns ar speciālām vajadzībām nav izmantojis datoru ar teksta labošanas rīkiem un balss sintēzes programmām, ko attīstītās pedagoģiskās sistēmās izmanto apmēram 10% vispārizglītojoši skolu skolēnu. IZM noteiktie atbalsta pasākumi neparedz individuālā datora, bet tikai «lineāla ar caurumiņu», atgādņu un krāsainu uzliku izmantošanu. Šīs metodes pētnieciski ir atzītas par neefektīvām lasīšanas un rakstīšanas traucējumu mazināšanu, tādējādi to izmantošana nevar būt alternatīva IKT un asistīvo tehnoloģiju plašai izmantošanai.
Ceturtkārt, ir jānodrošina vienāds speciālās izglītības finansējums visiem skolēniem ar vienādām speciālām vajadzībām. Pašreizējā sistēma tādu neparedz - skolēni speciālajās programmās saņem 60% vairāk valsts finansējuma nekā skolēni vispārizglītojošajās klasēs, speciālajās skolās - vēl lielāku finansējumu, jo valsts apmaksā skolēnu uzturēšanos internātos, kamēr skolēns ārpus speciālās programmas nesaņem neko. Šī diskriminējošā attieksme iestrādāta Vispārējās izglītības likumā - tas nenosaka, ka skolai speciālās izglītības pakalpojums skolēnam ir jānodrošina obligāti; tā ir skolas voluntāra izvēle darīt to vai nē.
Piektkārt, IAP ir jānosaka, ka papildus finansējums ir jānodrošina ne tikai atbalsta personāla, bet arī mācību priekšmetu skolotāju papildus pieejamībai, jo tikai efektīva pedagoģiskā intervence uzlabo skolēna akadēmiskās prasmes. Vidējā posma, vidusskolas klasēs mācību rezultātu izaugsmi spēj nodrošināt tikai personīgā lietojuma IKT un pedagoģiskā intervence, jo tieši tā uzlabo to akadēmisko prasmju apguvi, kas skolēnam ir vājākas nekā viņa vienaudžiem.
Latvijas Disleksijas biedrība sadarbībā ar citām vecāku NVO turpinās darbu, lai mazinātu nevienlīdzību un atpalicību speciālajā izglītībā, kas pašreiz diskriminē vairākus tūkstošus Latvijas skolēnu, atņemot viņiem iespēju pilnībā realizēt savu potenciālu, kas ir milzīgs zaudējums gan individuālā, gan visas valsts līmenī.
Rādīt reklāmu
