Biedrības Latvijas attīstībai rīkotā diskusijā – Latvijas
uzņēmējdarbības vide. Kā to ietekmē neprognozējama nodokļu politika –
pieaicinātie eksperti bija vienisprātis, ka nedrīkst pieļaut
eksperimentu ar 30 tūkstošiem jaunu uzņēmumu.
Izvēloties mikrouzņēmuma atviegloto nodokļu režīmu uzņēmēji paļāvušies uz valsti kā uzticamu sadarbības partneri, sarūpējuši sev darbu tepat Latvijā, nav stājušies pabalstu prasītāju rindā, spēruši pirmos soļus patstāvīgu uzņēmēju statusā. Pieaugot šie uzņēmumi maksātu arī lielākus nodokļus, ja vien valsts dotu tiem laiku un motivētu attīstīties.
Lai iepazītos ar galvenajiem argumentiem par mazā biznesa attīstības ierobežojumiem, piemēram, paaugstinot mikrouzņēmuma nodokli no 9% līdz 15% vai ieviešot valdes locekļa nodokli, biedrība Latvijas attīstībai organizēja diskusiju. Kā ziņotāji tika pieaicināti 11.Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK)viceprezidente Aiva Vīksna.
Galvenie secinājumi:
• Mikrouzņēmumu aplikšana ar lielāku nodokļu slogu ir pretrunā ar “ekonomikas izrāviena” mērķiem.
• Mikrouzņēmuma nodokļa statuss ir veicinājis jaunu uzņēmumu rašanos.
• Atbalsts joprojām ir kritiski nepieciešams – bet jāmotivē augt, nevis jāceļ likmes.
• Jāļauj uzņēmējiem pašiem uzņemties atbildību par sava “sociālā spilvena” apjomu.
• Iespējamais risinājums – pakāpeniska pāreja no 9% uz 15%, atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma.
Ekonomikas izrāviens, ko Nacionālā attīstības plāna autori likuši kā Latvijas izaugsmes stratēģijas virsmotīvu trāpīgi sasaucas ar finanšu ministra Andra Vilka 2011.gada 7.septembrī parakstīto Nodokļu politikas stratēģiju 2011. - 2014. gadam. Stratēģijas ievads runā par nepieciešamību “uzlabot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju” un “nodrošināt nodokļu politikas stabilitāti un paredzamību”, dokumentā solīts “samazināt nodokļu normatīvo aktu izmaiņu skaitu, pārejot uz plānveida izmaiņu veikšanu ne biežāk kā divas reizes gadā, veicot konsultācijas ar uzņēmēju organizācijām.” Iecere paaugstināt mikrouzņēmuma nodokli no 2015. gada 1. janvāra, protams, jau ir ārpus minētās nodokļu politikas stratēģijas beigu termiņa, taču, vai Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja pēc gada būs sasniegusi līmeni, kas vairs neprasa atbalstīt Latvijas uzņēmējus – jauna biznesa uzsācējus?
Kā diskusijā uzsvēra Vladimirs Reskājs – gan Doing Business, gan globālās konkurētspēja indeksi šobrīd neliecina par Latvijas konkurētspējas strauju pieaugumu, tāpēc atbalsts jaunu biznesu uzsācējiem Latvijā aizvien vēl ir kritiski nepieciešams. Savukārt Jānis Endziņš norādīja, ka nevajag ārdīt sistēmu, kas sevi ir pierādījusi kā uzņēmējdarbību veicinošu. Drīzāk jādomā par mazā biznesa iespējami “nesāpīgu”, pakāpenisku pāreju no 9% likmes uz nedaudz augstāku, ja uzņēmums ir izaudzis no pašlaik likumā noteiktā 70 tūkstošu latu/ piecu darbinieku mēroga. Pretējā gadījumā daudzi cenšas “pieturēt” biznesa izaugsmi zem 70 tūkstošu robežas.
Valstij būtu jācenšas vairāk nopelnīt, veicinot uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu, nevis ceļot likmi, uzskata biedrības Latvijas attīstībai vadītājs Einars Repše. Viņaprāt, virkne dažādu iniciatīvu nodokļu lomā, tostarp, arī t.s. valdes locekļu nodoklis, ir ekonomikas attīstību traucējošas iniciatīvas un Latvijas konkurētspējas stiprināšanai būtu jākoncentrējas uz kopējā nodokļu sloga darbam samazināšanu, nevis atsevišķu likmju celšanu un jaunu nodokļu ieviešanu.
Kā diskusijā uzsvēra LDDK viceprezidente Aiva Vīksna, Latvijā ir salīdzinoši neliels jauna biznesa uzsācēju skaits, kas ļautu nākotnē nonākt arī pie sekmīgiem vidēja un liela mēroga uzņēmumiem. Tāpēc šobrīd 9% likme noteikti ir saglabājama, vienlaikus domājot par pakāpenisku pāreju uz lielāku nodokļa likmi, pieaugot uzņēmuma apgrozījumam. Viņasprāt, izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikti ir diskutējamas, taču tās nedrūkst iekļaut 2014. gada budžeta likumu klāstā, jo pašlaik piedāvātā likmes celšana nav argumentēta.
Rādīt reklāmu
