Pagājušās piektdienas vakarā par ceļa būvnieku rīcību sociālās saziņas
vietnēs sašutumu pauda daudzi autovadītāji, kuriem bija jāpavada ilgs
laiks milzīgā sastrēgumā Rīgā, Juglā. Par notiekošo sašutis bija arī
finanšu ministrs Andris Vilks (V), kritizējot ceļa būvniekus.
«Tā ir ņirgāšanās par autobraucējiem, kas šovakar notiek, braucot ārā no Rīgas uz Vidzemi,» tviterī rakstīja Vilks. Ministrs ierakstā arīdzan pauda - jo ātrāk mums būs ārvalstu ceļu būvnieki, jo labāk.
Ministrs pauda neizpratni, ka tiek labots šosejas posms, kas bija daudz labākā stāvoklī, nekā daudzie kilometri uz Siguldas pusi. «Absurds! Būtu Vecpiebalgai atdevuši P30,» rakstīja Vilks.
Sašutumu par notiekošo Juglā pauda arī «Twitter» lietotāji, kuru ieraksti liecina - sastrēgumos pavadīta pat stunda un vairāk.
Pirmdien atklātā vēstulē finanšu ministram SIA «Binders» valdes loceklis Normunds Luste pauž cerību, ka Vilks pēc pārdzīvotā «ir labi atpūties, bez šķēršļiem un sastrēgumiem atgriezies Rīgā, lai turpinātu pildīt valstiski atbildīga amata pienākumus».
«Kā ceļu būvnieki un nodokļu maksātāji, kas ar savu darbu Jūs uztur, esam pateicīgi, ka vismaz piektdienas vakarā sēžot sastrēgumā, atradāt laiku, lai aizdomātos, kā valstī tiek organizēts ceļu būvniecības un remontu process. Diemžēl Jūsu izteikumi neradīja pārliecību, ka to saprotat, kas būtu pieļaujami interneta komentētājiem, bet ne tik augsta līmeņa amatpersonai. Aicinām Ministru prezidentu Valdi Dombrovski skaidrot finanšu ministra apgalvojumu «Jo ātrāk mums būs ārvalstu ceļu būvnieki, jo labāk». Latvijas valdības pārstāvis publiski atļāvās paust naidu un nicinājumu visai Latvijas ceļu būvniecības nozarei un tīksmināties par laiku, kad tā būs iznīcināta. Vai tā ir kopējā valdības attieksme pret nacionālo uzņēmējdarbību Latvijā? Par politiķu morāles etalonu uzskatītajā Skandināvijā ministri pēc šādas izrunāšanās no amata atkāpjas paši vai vismaz publiski atvainojas,» norāda Luste.
Luste arī norāda, ka Latvijā ceļu būves tirgū vietējām būvfirmām konkurenci jau sen sastāda un iepirkumos uzvar Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas, Austrijas kompānijas ( «Merks», «Panevežio keliai», «Lemminkainen Latvija» «Matthai», «Strabag», «Hochtief «u.c.).
«Jūs ironizējāt par «izcili pārdomāto asfalta liešanu piektdienas vakarā». Vilka kungs, mēs strādājam, atbilstoši «izcili pārdomātai» iepirkumu sistēmai un vēl «izcilāk pārdomātam» valsts finansējuma modelim jeb precīzāk – tā neesamībai, kas nekādi neveicina normālu ceļu būves procesu un darbu organizāciju. Tas viss summējas rezultātā, ko pats bijāt spiests piedzīvot piektdienas vakarā,» teic būvnieku pārstāvis.
Skaidrojot būvnieku rīcību piektdienas vakarā, Luste norāda, ka strādnieki ieklāja asfalta virskārtu vienlaicīgi divās satiksmes joslās, lai klājums būtu pēc iespējas kvalitatīvāks. Atbrīvot joslas satiksmei uzreiz pēc ieklāšanas nedrīkst, jo asfaltam ir jāatdziest. Naktī asfaltēšana vairs nav iespējama, jo, pirmkārt, tās ir papildu izmaksas, otrkārt, lai arī septembra sākumā dienas temperatūra vēl ir samērā augsta, naktīs tā strauji pazeminās un nav piemērota asfalta ieklāšanai.
Asfaltēšanas brigāžu darbs uz ceļa ir pēdējais, noslēdzošais tehnoloģiski sarežģīta procesa posms, kas sākas jau rīta agrumā asfalta rūpnīcā. Un šo procesu nevar pārtraukt, to izslēdzot un ieslēdzot kā elektrības slēdzi, uzsver viņš.
«Ceļu būvniecībai ir izteikti sezonāls raksturs un būvnieki izmanto katru vēl silto, saulaino dienu, sestdienas, svētdienas ieskaitot, lai neatpaliktu no darbu grafika un šosezon izdarītu pēc iespējas vairāk. Neviens nevar zināt, cik agri vai vēlu nākampavasar ceļinieki varēs atsākt darbus, bet līguma termiņi no tā nemainīsies,» tā SIA «Binders» valdes loceklis.
«Ārzemēs tik noslogotus ceļu posmus remontdarbu laikā pēc iespējas cenšas slēgt satiksmei pavisam, jo darbu kvalitāte tādējādi ir labāka un neviens nevienu netraucē. Tur var piedāvāt normālus apbraucamo ceļu variantus un rēķinās ar nepieciešamību atsevišķus darbus strādāt naktīs. Paskaidrosim Jums arī, kāpēc nodiluma kārta tiek mainīta tieši šim Vidzemes šosejas posmam, kas, salīdzinot ar citām vietām uz šā ceļa, patiesi ir gandrīz vai nevainojams. Šobrīd remontējamais posms savulaik rekonstruēts ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu un līgumsaistības ar ES paredz, ka līdzfinansētie objekti pēc astoņiem gadiem jāremontē, kas citur Eiropā ir normāla prakse, bet mūsu apstākļos tiešām varētu šķist kā fantastika. Jūs savā mums adresētajā e-pastā norādāt: «Pabrauciet nedaudz uz Siguldas pusi un labojiet tur, kur viss vienās bedrēs.» Ministra kungs, vai esat informēts, ka ne būvnieks izvēlas, kurus ceļus vai to posmus remontēt? Bet esam vienisprātis, ka Jūsu pieminētais ceļš pie Siguldas jau sen jāremontē. Sarūpējiet tam finansējumu un esam gatavi to darīt nekavējoties. Varam Jūs arī nomierināt, Vilka kungs. Jau tuvākajā nākotnē ceļu remontdarbu radītajos sastrēgumos sēdēsiet arvien retāk, jo arī ar Jūsu gādību un līdzdalību, ceļu būvniecības, rekonstrukcijas apjoms Latvijā samazināsies vēl vairāk. Un, ja piepildīsies visas Jūsu vēlmes, tad arī Latvijas nacionālā ceļu būves nozare būs iznīcināta, un tās cilvēki papildinās statistiku par izbraukušajiem no šīs valsts uz neatgriešanos,» norāda Luste.
«Visbeidzot – mēs aicinām Jūs pavadīt ar mums uz ceļa kādu no savām brīvdienām, lai vēl labāk taptu skaidrs, kāpēc asfaltējām tieši piektdien, kāpēc to nedarījām kādā citā darba dienā vai naktī, kāpēc nevarējām pārtraukt iesāktu, sarežģītu procesu, kāds ir konkrētā līguma izpildes termiņš un darbu grafiks, kāda ir tehnoloģiskā darbu secība un kāda ir šā procesa kopsakarības ar valdības, tātad – arī Jūsu paša, lēmumiem, kas iespaido jebkuru ceļu būves procesu valstī.»
Vēstules noslēgumā būvnieks atvainojas visiem pārējiem satiksmes dalībniekiem par piektdien sagādātajām neērtībām.
Rādīt reklāmu
