Deputāti arī pārmeta Finanšu ministrijai (FM) birokrātisko pingpongu, kādu tā joprojām spēlē ar pašvaldību, kavējot tai aizdevuma izsniegšanu. Ministrija savu vilcināšanos pamatoja ar riskiem, kas apdraud jūrmalnieku maciņus, kā arī ar to, ka nav skaidrs domes biznesa plāns. 

Finanšu ministrs Andris Vilks vērsa Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzmanību, ka situācija ar Jūrmalas domes plānoto darījumu esot sarežģīta. Kopumā kredītpadome atbalstījusi domes iniciatīvas, bet ar dažiem priekšnoteikumiem. Domei uzdots izpildīt tā saukto mājasdarbu, lai novērstu juridiskos riskus. Tāpat bažas darot citi apsvērumi.

«Sapratu, ka Jūrmalas dome grib vispirms iegādāties objektu, to apkurināt, apsargāt, bet pēc tam gaidīt investorus, kas vēlēsies tur ko attīstīt. Taču – cik tas viss izmaksās nodokļu maksātājiem? Vai jūrmalnieki ir gatavi ar saviem maciņiem to atbalstīt?» norādīja ministrs. Summa, ko nāksies tērēt vietvarai, esot lēšama četrreiz lielāka par minētajiem četriem miljoniem latu. Vēl lielākas neskaidrības esot tāpēc, ka domei nav plāna, ko ar šo kompleksu darīs tālāk. FM esot arī bažas, ka tad, ja viss nenotiks likuma rāmjos un nebūs skaidrības par apgrūtinājumu noņemšanu, tas viss Latvijas valstij varētu draudēt ar tiesvedību. 

Maksātnespējas administrators Ainars Kreics gan mierināja FM, ka valstij darījums ar Ķemeru sanatoriju neradīs nekādus būtiskus riskus. Ja reiz viņš atbalstījis domes vēlmi pirkt sanatoriju, tad taču ir nopietni šādu priekšlikumu izvērtējis un uzņemas atbildību par savu lēmumu.

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis neslēpa savu sašutumu, ka joprojām pašvaldībai iegādāties sanatoriju liedzot FM neizpildāmās prasības. Patiesībā šie uzdevumi esot tādi, kas bija jāatrisina valsts institūcijām, nevis pašvaldībai, un tie ir veids, kā netieši atteikt aizdevumu. Tas, ka pašvaldībai vēl nav biznesa plāna, esot saprotams, jo pašlaik galvenais ir glābt kultūras pieminekli, nevis «pateikt, cik pēc desmit gadiem maksās numuriņš viesnīcā». Pēc tam jau darba grupa strādās pie plāniem un nākotnes redzējumiem. FM rosinātā piedalīšanās izsolē domei neesot labākais risinājums, jo tai likums liedz nodarboties ar vairāksolīšanu. 

Arī vairākiem komisijas deputātiem radies iespaids, ka FM mēģina bremzēt domes iniciatīvu, lai gan pašai neesot risinājumu, ko darīt ar objektu. Neesot gan saprotams valsts vēlīgums pret privātajiem uzņēmējiem, kā tas bijis gadījumā ar Metalurgu, kur netikušas žēlotas daudz lielākas summas.

Pēc vairāk nekā pusotru stundu garā juridisko terminu pingponga komisijas vadītājs Dāvis Stalts varēja gandarīts secināt, ka puses beidzot sākušas diskutēt, nevis nostājušās katra savā pozā. Viņš saredzot, ka lietas attīstību bremzējis komunikācijas trūkums, nevis uzskatu pretišķība. Deputāts solīja sekot līdzi, lai tā nepārtrūktu atlikušo trīs nedēļu laikā, kas palikušas līdz izsolei, kā arī vajadzības gadījumā sniegt juridisko atbalstu.