Kaut gan cilvēki tiek regulāri brīdināti par nepieciešamajiem drošības pasākumiem, lietojot interneta banku vai maksājumu kartes, krāpnieki atrod arvien jaunus veidus, kā nelikumīgā ceļā piekļūt kartes informācijai.
Pie portāla
nra.lv vērsās kāda anonīma persona, kura vēlējās dalīties savā pieredzē un brīdināt citus par jaunu veidu, kā zagļi iegūst naudu no bankas kartēm. Šī persona stāstīja, ka, izņemot naudu no bankomāta, bankas karte it kā tiekot “norīta”, bet patiesībā neilgu brīdi pēc tam zagļi šo karti izņem no bankomāta un izmanto savām vajadzībām. Šāda metode kļūstot arvien populārāka Austrumeiropā, pēc notikuma esot dzirdējusi apzagtā persona.
Baiba Melnace, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve, komentējot šo gadījumu, spriež, ka runa ir par tā saucamo „libāniešu cilpu”, par ko banku drošības speciālisti, protams, teorētiski zina, taču par šādiem konkrētiem krāpšanas gadījumiem Latvijā ziņu bankām neesot. Kopumā tas nav pārāk izplatīts krāpšanas veids, turklāt no krāpnieku viedokļa ir diezgan riskants. Baiba Melnace norāda, ka gadījumā, ja karte tiek bankomātā aizturēta („norīta”), nekavējoties jāsazinās ar savu banku un jābloķē karti – uz visiem bankomātiem ir bankas telefona numurs, uz kuru zvanīt problēmu gadījumā. Ja nauda tiek izņemta no citas bankas bankomāta, un klients nezina savas bankas telefona numuru, var zvanīt uz jebkuru izziņu dienestu un lūgt savienot ar attiecīgās bankas klientu apkalpošanas centru.
Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska norāda, ka par šādiem gadījumiem līdz šim nav dzirdējusi, tāpēc nevar ieteikt konkrētu rīcību, tomēr viņa brīdina par tā saucamajiem “skimmeriem”. Arī Latvijā ir novēroti gadījumi, kad tiek aizturēti krāpnieki, kuri veic maksājumu karšu magnētiskās joslas datu kopēšanu jeb “skimmingu” un izmanto šos datus. „Skimmeru” ierīces tāpat kā bankomāti mēdz būt dažādas, un bieži vien nespeciālistam tās ir grūti pamanāmas. Pamata vietas, kurām jāpievērš uzmanība - kartes ievadīšanas vieta (vai nav kāds neierasts izvirzījums, neparasta detaļa), monitora augšpuse (vai nav piestiprināta mikrokamera, vai augšpuse neizskatās kā atsevišķa detaļa) un PIN ievades klaviatūra (vai tā nekustas, izskatās kā atsevišķa detaļa, atšķiras krāsa). Lai pasargātu klientus, bankas aprīko bankomātus ar dažādām drošības ierīcēm, kas apgrūtina karšu datu kopēšanu, kā arī veic karšu darījumu uzraudzību, un kartes nelikumīgas kopēšanas un izmantošanas gadījumos klientiem naudu atgriež.
Banku asociācija atgādina par vispārējiem drošības pasākumiem ceļojuma laikā - ieteicams, ka ceļojumam ir atsevišķa karte, kurā ir pietiekami daudz naudas plānotajiem un neplānotajiem izdevumiem, taču tā nav piesaistīta kontam ar lieliem naudas līdzekļiem. Kā arī ikdienā kartes drošībai svarīgi atcerēties - neglabāt paroles un PIN kodus citiem pieejamā vai redzamā vietā, kodu kalkulatoriem neizvēlēties vienkāršus PIN kodus, nekavējoties ziņot par pazaudētām vai nozagtām norēķinu kartēm, ievadot maksājumu kartes PIN kodu, pārliecināties, ka apkārtējie nenovēro PIN koda ievadi.
Rādīt reklāmu
