Šajā apdzīvotajā vietā autobuss kursē divas reizes nedēļā. Ja aizbrauc iepirkties uz tuvāko apdzīvoto vietu (jo arī veikala šeit nav), atpakaļ uz mājām var tikt pēc vairākām dienām. «Tas nav Latgales kakts. Tur ir vienas no dārgākajām zemēm,» sašutusi saka kultūras producente Leonarda Ķestere.
Viņa runā par tiem Pārgaujas novada iedzīvotājiem, kuriem Līgatnes pārceltuve nodrošina ātrāku nokļūšanu, nosacīti sakot, civilizācijā – pie ārsta, uz veikalu, uz skolu, uz darbu, uz pašvaldības iestādēm, uz teātri vai koncertu, galu galā. Viņa zina, ko saka, jo arī pašai Gaujas malā ir māja. Līgatnes pārceltuves pastāvēšana tieši šogad ir apdraudēta – tās iepriekšējais apsaimniekotājs paziņoja, ka šogad pārceltuvi slēgs ātrāk, jo nav naudas uzturēšanai. Viņpus Gaujai, Draņkos, dzīvo Baiba Šulce. Viņa runā tiešu valodu: «Negribas man to teikt, bet padomju laikos pārceltuve strādāja divdesmit četras stundas.»
Iedzīvotājiem – mokas vienTagad unikālās Līgatnes pārceltuves oficiālais darba laiks ir no pulksten 10 līdz 16. B. Šulce izsaucas: «Nu vismaz!» Viņa bijusi spiesta atteikt procedūras Līgatnes rehabilitācijas centrā pēc tam, kad Līgatnes novada domē pateikts – pārceltuve darbosies tikai līdz 31. oktobrim. «Mums te nav satiksme, nekāda. Vienu reizi aizbraucu to gaisa gabalu, un viss. Atteicu. Es nezināju, ka pārceltuve atkal strādās,» saka Draņķu saimniece. Ja pārceltuve vairs nedarbotos, tiem cilvēkiem no Pārgaujas novada, kuri dzīvo tuvāk Gaujai, nāktos ar mašīnu braukt četrreiz lielāku attālumu pa apkārtceļiem, lai nonāktu Līgatnē. Tieši tā nesen rīkojusies B. Šulce, lai tiktu pie ārsta Līgatnē. Četrreiz tālāks ceļš turp un atpakaļ maksā naudu vārda tiešā nozīmē – degviela taču jāpērk. Ja pārceltuve strādā, tad tas ir dažu minūšu jautājums: uzkāp vai uzstūrē auto uz plosta un – žviks! – pāri Gaujai. Pie reizes vari pamēļot ar pārcēlāju, raksta
NRA.LV.
Pat ja nekultos pa apkārtceļiem uz Līgatni, no Pārgaujas līdz Cēsīm vai Straupei ceļš ir ne mazāk tāls. Ja sava auto nav, tad sēdi pie Gaujas un kod pirkstos. Piemēram, tagad B. Šulces radiniece no savām mājām ar kājām iet divarpus kilometrus līdz pārceltuvei, pēc tam – steigšus uz autobusu, lai nokļūtu Līgatnē. Ja šo ūdens ceļu vietējiem nogriež, tad kundze paliek bez iespējas aizbraukt pat pēc pārtikas, jo līdz Cēsīm viņa diez vai aizsoļotu.
Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins sarūgtināts komentē pārgaujiešu situāciju: «Oi, oi, cik tālu viņiem jāiet līdz autobusa pieturai! Autobuss kursē divreiz nedēļā. Uz veikalu aizbraukt var, bet atpakaļ tiek pēc vairākām dienām.»
L. Ķestere uzšvirkst un iebilst, ka pārceltuve nebūt nenodrošina ērtības dažiem desmitiem iedzīvotāju, kā ir izskanējis. Viņa uzskata, ka pārceltuvi izmanto daudz vairāk cilvēku, kuriem Pārgaujas novadā ir īpašumi. Jā, iespējams, viņi tur dzīvo lielākoties vasarā vai tikai nedēļas nogalēs, tomēr ir pelnījuši normālu nokļūšanu pāri upei. Zināms, jau – ja nebūs cilvēku, teritorija iznīks.
Pagaidām – bez maksasPēc protestiem par pārceltuves slēgšanu ir iegūti vismaz divi labumi. Pirmais – pārceltuve darbojas. Tiesa, līgums noslēgts līdz nākamā gada aprīļa beigām. Otrais – pašlaik šis pakalpojums ir bez maksas, bet līdz šim par pāri celšanu bija noteikta cena: par mašīnu – 1,50 lati uz vienu pusi, kājniekiem un riteņbraucējiem vienā virzienā vajadzēja maksāt puslatiņu. Trīs lati turp un atpakaļ par mašīnu ir par dārgu, lēš B. Šulce.
Abas pašvaldības – Līgatnes novada dome un Pārgaujas novada dome – nekādi cilvēknīdēji nav. Pašvaldības oktobrī saņēma vēstules no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP), ka ar 1. novembri Līgatnes pārceltuvi slēgs, jo Gaujas nacionālā parka fonds neesot pagarinājis līgumu ar DAP par pārceltuves apsaimniekošanu. Vietējie ironizē – tiklīdz tūrisma sezona beigusies un bizness vairs neienes vismaz kaut kādu peļņu, tā arī pārceltuve nav vajadzīga, jo skaidrs taču, ka vietējo tantiņu vizināšana pāri Gaujai naudas izteiksmē nav rentabla. Turklāt pēdējās divas ziemas Līgatnes pārceltuves apsaimniekotājs to slēdza uz nesamērīgi ilgu laiku, norādot uz nepiemērotiem laika apstākļiem. Pārcēlāji neesot drīkstējuši cilvēkus uz otru krastu aizvest arī ar laivu. Dzīvo, kā gribi!
Par vai pret tiltu?Tiklīdz pārceltuve slēgta, ziemā VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) arī ceļu vairs netīrot, noteic A. Šteins. «Tas ir valsts nozīmes ceļš. Pārgaujas pašvaldība dara neiespējamo – tīra un greiderē,» saka L. Ķestere. No viņas mājas Gaujas krastā līdz Cēsu robežai ir 17 kilometru. Ziemā šo nieka gabalu ar mašīnu jābrauc 40 minūtes – ceļa sliktās kvalitātes dēļ. Viņa ir sašutusi, ka Gaujas nacionālā parka teritorijā mežizstrādes darbi notiek nemitīgi, visu gadu. Smagā tehnika sabojā vienīgo ceļu, caurtekas vairs nedarbojas, un ir ceļa posmi, kas regulāri applūst.
Abām pašvaldībām būs jāliek prāti kopā, lai izlemtu, kas ar pārceltuvi notiks. Līdz pavasarim tās darbu nodrošina DAP. Vietējās varas ir uzsākušas kopīgu tilta būvniecības projektu. Tagad no tām tiekot prasīts pilns ietekmes uz vidi novērtējums. «Man ir sajūta, ka šā projekta virzība tiek bremzēta. Projekta realizācija tiek būtiski ietekmēta, jo pašvaldībām nav līdzekļu tādam novērtējumam,» atzīst A. Šteins. Un optimistiski piebilst: «Projekts tiks realizēts, es uzskatu. Šobrīd ir neliels pārtraukums.» Satiksmes ministrijā un LVC pašvaldību iecere esot uzklausīta un atbalstīta. Pagaidām – vārdos.
B. Šulce ierunājas, ka cilvēki izturoties piesardzīgi pret šo ideju, jo baidoties, ka tilts pār Gauju palielinās mašīnu plūsmu. L. Ķestere pasaka atklāti: «Es esmu pret tiltu, ja pār to brauks arī smagās mašīnas. Ja tilts būs vieglajām mašīnām un gājējiem, tad, lūdzu! Ekonomiska pamatojuma tiltam nav, bet par ceļa uzlabojumiem neviens nerunā. Kas notiks ar ceļu, ja pa to brauks lielas tonnāžas mašīnas? Ir jāskatās kompleksi!»
***
VIEDOKĻI
Leonarda ĶESTERE, kultūras producente:
– Es pārceltuvi izmantoju intensīvi. To izmanto daudz cilvēku, noteikti vairāk nekā desmitiem, kā tiek teikts. Šos cilvēkus administratīvā reforma ir novedusi Pārgaujas novadā ar centru Straupē, bet tuvāk viņiem ir Līgatne. Ja kāds iedomājas, ka pārceltuve var nebūt, tad cilvēkiem ir jāpārtrauc tur dzīvot. Kādreiz te bija autobusi divreiz dienā, tagad nav. Pārceltuve ir arī kultūrvēsturisks objekts, industriālais kultūras mantojums. Arī pārcēlāj ir know how, manuprāt, vienīgie Latvijā, kuri zina, no kā sastāv pārceltuve.
Ainārs ŠTEINS, Līgatnes novada domes priekšsēdētājs:
– Nav runa tikai par desmit iedzīvotājiem, katrs iedzīvotājs ir svarīgs. Bet ceļa infrastruktūra teritoriju vai nu attīsta, vai iznīcina. Kādreiz no Straupes līdz Pārgaujai bija labas, sakoptas saimniecības, bija autobuss divreiz dienā, bet tagad viss ir panīcis.
Rādīt reklāmu
