10. decembris, Otrdiena
Vārda dienas: Guna, Judīte
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Eiropā sievietes joprojām saņem mazāku algu
Eiropā sievietes joprojām saņem mazāku algu
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 8. marts 2012, 9:37
Visās Eiropas Savienības valstīs sievietes joprojām pelna vidēji par 16,4 procentiem mazāk nekā vīrieši, liecina jaunākie Eiropas Komisijas dati. Tas ir jautājums, ko Starptautiskās sieviešu dienas ietvaros kā svarīgāko problēmu norāda arī Latvijas iedzīvotāji.


Šāda darba samaksas atšķirība pastāv arī Latvijā, un tā ir vidējā Eiropas līmenī – Latvijas sievietes vidēji saņem gandrīz par piektdaļu mazāku algu nekā vīrieši, raksta NRA.LV.

Tradicionāli un jau ilgus gadus sievietes strādā nozarēs, kurās vidējā alga bijusi zemāka – veselības aprūpē, izglītībā, sociālajā sfērā, Neatkarīgajai norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča. Krīzes ietekmē situācija Latvijā vēl vairāk pasliktinājusies, uzskata arodbiedrības.

Atšķirība starp vīriešu un sieviešu vidējo bruto darba samaksu stundā visās tautsaimniecības nozarēs joprojām ir liela – jaunākie dati liecina, ka visā Eiropas Savienībā sieviešu un vīriešu darba samaksa atšķiras par 16,4 procentiem, tomēr katrā valstī situācija ir ļoti dažāda – piemēram, Polijā algas sievietēm un vīriešiem praktiski neatšķiras (vīrieši saņem par diviem procentiem lielāku algu), savukārt Igaunijā, kur konstatētas vislielākās atšķirības, sievietes vidēji saņem par trešdaļu mazāku algu nekā vīrieši. Lai gan kopumā ir pamanāma neliela pozitīva tendence, ir dalībvalstis, kurās sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības aizvien palielinās – Bulgārijā, Francijā, Latvijā, Ungārijā, Portugālē un Rumānijā, uzsver Eiropas Komisija, norādot, ka šajos datos atspoguļojas darba un privātās dzīves saskaņošanas problēma – daudzas sievietes izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu un strādā nepilna laika darbu, kas viņas ierindo mazāko algu sarakstos.

Tam piekrīt arodbiedrību pārstāve Līvija Marcinkēviča: «Sieviete vairāk laika velta ģimenei un bērniem, un tas rezultātā ietekmē viņas atalgojumu un visu, kas ar to saistīts. Sievietes biežāk iet bērna kopšanas atvaļinājumā, objektīvu iemeslu dēļ izkrītot no darba tirgus, tāpat diemžēl darba devējs pieradis raudzīties uz sievieti ar bērniem nekā uz vīrieti, domājot, ka sieviete būs tā, kas bērnu slimošanas dēļ kavēs darbu. Diemžēl šie stereotipi arvien vēl ir ļoti stipri.» Šo problēmu arodbiedrības piedāvā risināt ar koplīgumiem, kuri paredz dažādas iespējas, kā apvienot ģimenes un darba dzīvi, piemēram, elastīgu darba laiku. Krīze pasliktinājusi situāciju, jo plašās atlaišanas un algu samazinājums būtiski skāruši sabiedrisko sektoru, kur vairāk strādā sievietes. Tajā pašā laikā dati par izglītības līmeni liecina, ka Latvijā 86 procentiem sieviešu vecumā no 20 līdz 24 gadiem ir augstākā izglītība, vīriešiem salīdzinoši mazāk – 74 procentiem. Savukārt Eurostat dati par nabadzību rāda, ka vienlīdz nabadzības riskam ir pakļauti gan sievietes, gan vīrieši – 21 procents.

Eurobarometer jaunākā pētījuma dati liecina, ka trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dzimumu nevienlīdzības jautājums ir nozīmīga problēma valstī, savukārt ES kopumā tā uzskata katrs otrais aptaujātais. Par visnozīmīgāko problēmu šajā jomā Latvijas iedzīvotāji uzskata darba samaksas atšķirību (43%), kas sakrīt ar ES vidējo rādītāju. Savukārt ES kā galvenā problēma norādīta vardarbība pret sievietēm (48%), Latvijā tā ierindojas otrajā vietā (36%).

***

Sievietēm jāstrādā 70 minūtes, lai nopelnītu to pašu, ko vīrieši nopelna 60 minūtēs

*

Sievietes nopelna 86 eiro uz katriem 100 eiro, ko nopelna vīrieši

*

Darba samaksas atšķirības sievietēm un vīriešiem Eiropā (cik sievietes vidēji pelna mazāk nekā vīrieši %)

Polija 2

Slovēnija 4,9

Itālija 5,2

Malta 5,5

Beļģija 8

Luksemburga 12

Rumānija 13

Īrija 13

Portugāle 13,2

Lietuva 14,9

Bulgārija 15,2

Zviedrija 15,3

Dānija 15,3

Francija 15,3

ES 16,8

Spānija 16,9

Latvija 17,5

Ungārija 17,5

Nīderlande 18

Somija 19

Lielbritānija 19,5

Slovākija 21,9

Kipra 22

Grieķija 22,5

Vācija 23,5

Čehija 25,9

Austrija 25,9

Igaunija 27

Avots: Eiropas Komisija

***

Viedokļi

Ieva Jaunzeme, Labklājības ministrijas valsts sekretāre:

– Sieviešu un vīriešu algu atšķirības ir saistītas ar to, ka Latvijā joprojām ir tipiskās sieviešu profesijas, piemēram, medicīnas māsas, sociālās darbinieces, un šajās profesijās algas vidēji ir zemākas. Tāpat sievietes vairāk strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs, kurās arī vidējā alga ir zemāka. Arī nodarbināto dzimumu struktūra nozarēs mainās lēni – joprojām celtniecība tiek uzskatīta par vīriešu profesiju, bet pirmsskolas iestāžu audzinātāja par sieviešu.

Līvija Marcinkēviča, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece:

– Tradicionālais iemesls algu atšķirībām ir profesiju segregācija – sievietes vairāk strādā nozarēs, kur ir zemāks atalgojums – veselības aprūpē, sociālajā sfērā, izglītībā, pakalpojumu sniegšanā. Otrkārt, algu atšķirībā lielu lomu joprojām spēlē stereotipi – gan uzņēmumos, gan nozarēs kopumā tiek apšaubīta sievietes spēja, kompetence pildīt sarežģītākus pienākumus, ieņemt atbildīgākus amatus, lai gan pēc sieviešu skaita vadošos amatos mēs esam otrajā vietā Eiropā aiz Somijas.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: alga, Ieva Jaunzeme, Līvija Marcinkēviča, nevienlīdzība, sievietes

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats